Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

RMM Rīgas mākslas telpā atklās pilsētas dzejai veltītu izstādi Rīgas pieraksts dzejā

Rakstniecības un mūzikas muzejs (RMM) Dzejas dienu laikā, 7. septembrī, plkst.16, Rīgas mākslas telpas Intro zālē atklās pilsētas dzejai un vēsturei veltītu izstādi Rīgas pieraksts dzejā, informēja muzeja pārstāve Laura Brokāne.

Izstādē Rīgas pieraksts dzejā pilsētas maršrutus ieskicē laikmeta un poētikas pieraksti no RMM krājuma un dzejnieku privātkolekcijām, sasaistot pilsētai veltītās dzejas vēsturi ar Rīgas ikdienas epizodēm no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām. Dažādo laikmetu dzejnieku darbos Rīga atklājas kā teritorija ar sarežģītu pagātni un plašu kultūrvēsturisku kontekstu. Vēstures līkloči, dzejnieku likteņi un attiecības ar laikabiedriem kļūst par daļu no galvaspilsētas, Latvijas kultūras dzīves centra motīvu.

Rīgas pieraksts dzejā ir asociatīvs ceļojums, izceļot četrus laika nogriežņus, kuros veidojās un attīstījās Latvijas valsts un jaunas mākslas tendences. Izstādes pirmā daļa Pilsēta kā nenovēršama ideja ir tuvošanās vēl topošajai pilsētai, kur veidojas gan jauno dzejnieku skepse pret augošās lielpilsētas straujo un, viņuprāt, samaitāto dzīvi, gan arī nākotnes vīzijas par Rīgu kā Rietumeiropas metropolēm līdzvērtīgu kultūras centru. Šī posma spilgtākie dzejas pārstāvji ir Jānis Poruks, Fricis Bārda, Edvarts Virza, Elza Stērste, Antons Austriņš, Jānis Akuraters, Linards Laicens un citi.

Starpkaru Rīgu reprezentē Elektrizētās Rīgas ideja – pilsēta dzejā parādās kā dinamisks un dzīvs organisms un valdzina ar bagātīgo kultūras dzīvi, tai sabalsojoties ar modernisma tendencēm Rietumeiropā. Šajā periodā pilsētu apdzejo Arveds Švābe, Aleksandrs Čaks, Pēteris Ērmanis, Jānis Sudrabkalns, Eriks Ādamsons, Linards Laicens, Mirdza Ķempe, Lūcija Zamaiča, Austra Skujiņa, Andrejs Kurcijs, Valdis Grēviņš, Jānis Grots un citi.

Sagūstītā Rīga ir stāsts par galvaspilsētu padomju gados un Elles ķēķi Ņujorkā. 1960. gadu sākumā okupētās Rīgas teritoriju apgūst jauna, dažkārt par disidentisko dēvētā, dzejnieku paaudze, savukārt Elles ķēķa grupējums Ņujorkā piedzīvo gan māksliniecisko kulmināciju, gan izirumu. Laikmetu dzejā atspoguļo tādi autori kā Ojārs Vācietis, Uldis Bērziņš, Monta Kroma, Vizma Belševica, Māris Čaklais, Linards Tauns, Gunars Saliņš, Roberts Mūks, Dzintars Sodums.

Izstādes noslēdzošais posms Slengs pilsētas ielās veltīts urbānās dzejas attīstībai, sākot no 1980. gadu vidus līdz mūsdienām. Atmodas gados spēcīgo “Elsberga, Melgalva un Kunnosa paaudzi” lēnām papildina jaunā (Andris Akmentiņš, Jānis Elsbergs (Ramba), Ieva Roze, Linards Zolnerovičs u.c.), taču paradigmu maiņa notiek lēnām. To ar saviem otrajiem dzejoļu krājumiem iezīmē Edvīns Raups un Eduards Aivars, savukārt 1990. gadu nogalē literatūras ainu papildina Kārlis Vērdiņš, Marts Pujāts, Ronalds Briedis, Ingmāra Balode – autori, kuri brīvi rīkojas ar nacionālajiem kodiem un vēsturisko atmiņu, kombinējot to ar pasaules modernās dzejas tendencēm. Krasāku lūzumu uz kosmopolītisku dzejas telpu un vispārinātu pilsētas tēlu iezīmē jau nākamā dzejas paaudze – Arvis Viguls, Artis Ostups, Krišjānis Zeļģis un citi.

Savas pieturas izstādes maršrutā rada arī laikmetīgās mākslas pārstāvji Anna Salmane un tekstgrupa Orbīta, kas veidojuši interpretācijas par nozīmīgu pilsētas dzejnieku darbiem. Orbīta savā audio-mehāniskajā objektā “piešķīrusi balsi” pazīstamākajam Rīgas apdzejotājam Aleksandram Čakam, savukārt Anna Salmane iedvesmojusies no savulaik aizliegtā Vizmas Belševicas dzejoļa Latvijas vēstures motīvs: Vecrīga un Gunara Saliņa Apmežosim Ņujorku dzejas rindām. Viņa veidojusi personīgās izjūtās un pārdomās balstītus darbus par to, kā padomju laika cenzūras žņaugus pārmanto mūsdienu paaudzes, kā arī par ilgām pēc dzimtās pilsētas – Rīgas.

RMM rosina veidot arī mūsdienu Rīgas pierakstu, aicinot dzejniekus radīt jaunus darbus, kuros atspoguļoti pilsētas motīvi. Ar jaunajiem tekstiem būs iespēja iepazīties gan izstādē, gan autoru lasījumos.

Izstādes Rīgas pieraksts dzejā veidotāji: RMM eksperti Ieva Āva (Pilsēta kā nenovēršama ideja), Anita Smeltere (Elektrizētā Rīga), Krista Anna Belševica (Sagūstītā Rīga) un Marians Rižijs (Slengs pilsētas ielās), scenogrāfs – Rūdolfs Baltiņš.

Izstāde būs skatāma līdz 30. septembrim.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Divpadsmit noveles kā atbildes

Jo vairāk lasām, jo vairāk iemīlamies, – par krievu dramaturga Mihaila Durņenkova sarakstītās lugas tekstu saka topošās izrādes Karš vēl nav sācies veidotāji, kuri savu darbu skatītāju vērtēj...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja