VV Foundation viesu programma radīta, lai ļautu fonda izraudzītiem starptautiskiem galeristiem, kuratoriem, mākslas kritiķiem un žurnālistiem iepazīt Latvijas laikmetīgās mākslas vidi.
Fonda organizēto mākslinieku darbnīcu, galeriju, muzeju un mākslinieku vadītu telpu apmeklējumu mērķis ir rosināt ideju un radošo perspektīvu apmaiņu, kā arī virzīt mākslinieciskos eksperimentus, vienlaikus veidojot noturīgus kontaktus un veicinot Latvijas mākslas starptautisko klātbūtni un atzīšanu. Līdztekus kūrētu vizīšu organizēšanai īpaši aicinātajiem mākslas profesionāļiem, VV Foundation pēc pieprasījuma sniedza informāciju par Latvijas māksliniekiem, mākslas institūcijām un procesiem pētniekiem un interesentiem. Programmas īstenošana tiek pilnībā nodrošināta ar VV Foundation pašu finansējumu, apliecinot fonda stratēģisko apņemšanos ilgtermiņā stiprināt Latvijas laikmetīgās mākslas starptautisko atpazīstamību un profesionālo apriti. Šāda veida vizītes sniedz būtisku pievienoto vērtību gan sabiedrībai, gan pilsētai, veicinot starptautisku kultūras dialogu, zināšanu apmaiņu un nostiprinot Rīgas pozīcijas kā ievērojama laikmetīgās mākslas centra Eiropas kontekstā. Šīs iniciatīvas rezultātā veidojas jauni kontakti starp Latvijas un ārvalstu profesionāļiem, tiek radītas iespējas mūsu māksliniekiem piedalīties starptautiskos projektos, kā arī tiek sekmēta pilsētas atpazīstamība kultūras tūrisma un radošo industriju jomā.
Šajā sezonā VV Foundation uz Rīgu ir atvedis astoņus starptautiskus mākslas profesionāļus:
Betina Šteinbrige (Bettina Steinbrügge)
MUDAM Luksemburgas – Musée d’Art Moderne Grand-Duc Jean mākslas muzeja ģenerāldirektore. Iepriekš viņa bija Halle für Kunst Lüneburg un Hamburgas Kunstverein direktore, vadošā kuratore un laikmetīgās mākslas kolekcijas direktore Belvedere 21 muzejā Vīnē, kā arī kuratore Kunsthalle Mulhouse. Viņa pasniegusi HFBK Hamburgā un bijusi lektore pēcdiploma programmā HEAD Ženēvā. Filmu mākslas jomā viņa bija Berlīnes starptautiskā kinofestivāla (Berlinale) sadaļas Forum Expanded līdzkuratore. Šteinbrige regulāri publicē rakstus par laikmetīgo mākslu un ir Villa Romana (Florence) un Hans Platschek fonda (Hamburga) padomes locekle.
Miks Sperlingers (Mike Sperlinger)
Rakstnieks un kurators, kurš dzīvo Oslo. Šobrīd viņš ir Rakstniecības un teorijas profesors Oslo Mākslas akadēmijā. Starp viņa nesenajiem neatkarīgajiem kuratoriskajiem projektiem ir The Social Life of Film (2023, Kopenhāgena) un izstāžu sērija, kas veltīta vācu māksliniecei Marjanei Veksai. Viņa raksti publicēti tādos izdevumos kā Afterall, Radical Philosophy, Texte zur Kunst, kā arī katalogos par Ed Atkins, Gerard Byrne, Laure Prouvost u. c. Sperlingers ir grāmatas Occasional Criticism (2018) autors un vairākus izdevumu redaktors, tostarp Afterthought: New Writing on Conceptual Art (2005) un Here Is Information. Mobilise – Selected writings by Ian White (2016). Viņa iepriekšējie amati ir bijuši programmas vadītājs Norvēģijas Mūsdienu mākslas birojā (2024.–2025. g.) un direktora palīgs LUX, Londonā bāzētas organizācijas māksliniekiem, kas strādā ar kustīgo attēlu, kuru viņš līdzdibināja kopā ar Bendžaminu Kuku (2001.–2013. g.).
Zipora Eldersa (Zippora Elders)
Kuratore, kurai tuvas tēmas ir līderība, savstarpējā saikne un iztēle. Pašlaik viņa ir vecākā kuratore slavenajā Van Abbe muzejā Eindhovenā, kur viņa izstrādā programmas par vēlmēm un pārmaiņu manifestēšanu, izmantojot iestudējumu, kustību, performanci un horeogrāfiju, muzeja, pilsētas un pārejas pasaules kontekstā. Iepriekš viņa bija kuratoriskās nodaļas un sabiedrības informēšanas vadītāja Gropius Bau Berlīnē, lielākajā izstāžu zālē Eiropā. Viņa ir bijusi arī Kunstfort bij Vijfhuizen direktore, kas ir UNESCO cietoksnis un pussala Amsterdamas ūdens aizsardzības līnijā; mantojuma vieta un daudzveidīga kopiena, ko viņa pacēla par laikmetīgās mākslas un ekoloģiskās apmaiņas atpūtas vietu zinātniskās fantastikas un apburtības, dziedināšanas un auglības tēmās.
Citi iepriekšējie amati ietver kuratores darbu Foam Museum for Photography un kuratores praktikantu Amsterdamas Stedelijk muzejā. No 2019. līdz 2022. gadam viņa bija ikoniskās Sonsbeek kvadriennāles līdzkuratore Arnhemā, Nīderlandē. Viņa turpina aktīvi darboties kā vieskuratore, padomniece un valdes locekle starptautiskās organizācijās.
Luidži Fasi (Luigi Fassi)
Kopš 2022. gada viņš ir Artissima mākslas meses Turīnā mākslinieciskais direktors. Iepriekš, no 2018. līdz 2022. gadam, viņš bija Nuoro provinces Mākslas muzeja MAN mākslinieciskais direktors. No 2012. līdz 2017. gadam viņš ieņēma vizuālās mākslas kuratora amatu Štīrijas Herbsta festivālā Grācā, Austrijā, bet no 2009. līdz 2012. gadam viņš bija Kunstverein ar/ge kunst mākslinieciskais direktors Bolcāno. No 2008. līdz 2009. gadam viņš bija Helēnas Rubinšteinas kuratora stipendiāts Vitnija muzejā ISP Ņujorkā un organizēja izstādes dažādām iestādēm starptautiskā līmenī. No 2010. līdz 2017. gadam viņš bija Artissima izstādes Present Future sadaļas kurators un koordinators Turīnā. 2016. gadā viņš bija Artis Research Trip programmas biedrs Telavivā, Izraēlā, festivāla Curated_by līdzkurators Vīnē, Austrijā, un 16. Mākslas kvadriennāles Romā līdzkurators. No 2016. gada līdz 2018. gadam viņš bija kuratora komitejas loceklis Alserkala avēnijā Dubaijā, AAE.
Viņš bija arī atlases komitejas loceklis laikmetīgās mākslas mesei Artorama Marseļā (2019.–2022. g.) un kurators (kopā ar Nkule Mabaso) projektam Tomorrows/Today Keiptaunas mākslas mesē Dienvidāfrikā (2019.–2022. g.). Viņš ir grāmatu un monogrāfiju autors, viņa raksti un esejas ir publicētas izdevumos Artforum, Mousse, Flash Art, Camera Austria, Site un Domus.
Kirsts Gruijtuijsens (Krist Gruijthuijsen)
Kurators un mākslas kritiķis. No 2016. līdz 2024. gadam viņš bija KW laikmetīgās mākslas institūta direktors. Viņš bija tādu mākslinieku kā Hanne Liparda, Ians Vilsons, Adams Pendletons, Ronalds Džounss, Hiva K, Vilems de Rūijs, Beatrise Gonsalesa, Deivida Vojnarovica, Hreina Frifinsona, Hasana Šarifa un Leonilsona izstāžu kūrētājs, kā arī ir rediģējis daudzus izdevumus. Gruijtuijsens bija Grazer Kunstverein mākslinieciskais vadītājs (2012.–2016.) un Sandberga institūta Amsterdamā maģistra programmas Mākslas katedras kursa vadītājs (2011.–2016.). Viņš ir viens no Amsterdamas Kunstverein līdzdibinātājiem un direktoriem, un pēdējās desmitgades laikā ir organizējis daudzas izstādes un projektus, tostarp Manifesta 7 (Trentīno-Dienvidtirole), Platform Garanti laikmetīgās mākslas centru (Stambula), Artists Space (Ņujorka), Laikmetīgās mākslas muzeju (Belgrada), Šveices institūtu (Ņujorka), Galeria Vermelho (Sanpaulu), Stedelijk muzeju (Amsterdama), Project Arts Centre (Dublina) un citus.
Emma Enderbija (Emma Enderby)
KW Laikmetīgās mākslas institūta Berlīnē direktore kopš 2024. gada 15. maija, kā arī modernās un laikmetīgās mākslas kuratore, rakstniece un lektore.
2025. gada februārī viņa atklāja savu pirmo izstāžu sezonu ar prezentācijām par Metu Kopsonu, Sungu Tieu, Milošu Trakiloviču un Džesiku Ekomani.
Iepriekš, 2021.–2024. gadā, viņa bija programmu un pētniecības vadītāja/galvenā kuratore Haus der Kunst Minhenē. Kopš darba uzsākšanas Haus der Kunst viņa ir kūrējusi Lilianas Lijnas izstādes Arise Alive, Tony Cokes: Fragments or just Moments un decentralizētu izstādi kopā ar Rirkritu Tiravaniju. Iepriekš, būdama galvenā kuratore galerijā The Shed Ņujorkā, britu kuratore strādāja pie jaunās institūcijas un kopējās daudznozaru programmas izveides un kūrēja retrospektīvo izstādi Agnes Denes: Absolutes and Intermediates, kā arī Tomas Saraceno: Particular Matters, Ian Cheng: Life after BOB, kā arī izstādes un pasūtījumus kopā ar Trišu Donneliju, Toniju Koksu, Oskaru Muriljo, Linnu Heršmanu Līsonu un Keriju Meju Vīmsu. Emma Enderbija ieņēma amatus dažādās institūcijās, piemēram, Publiskās mākslas fondā, kur viņa kūrēja grupu izstādes Commercial Break un The Language of Things, kā arī Tauba Auerbach: Flow Separation un citas. Kā izstāžu kuratore galerijā Serpentine Galleries Londonā viņa organizēja daudzus projektus un izstādes, tostarp kopā ar Hilmu af Klintu, Reičelu Rouzu, Trišu Donneliju un Adrianu Vilju Rohasu. Kuratore strādā arī par vieslektori, kritiķi un runātāju vairākās universitātēs un iestādēs, kā arī par redaktori un rakstnieci vairākiem izdevumiem un katalogiem. Viņai ir grādi no Londonas Universitātes koledžas un Oksfordas Universitātes.
Hendriks Folkerts (Hendrik Folkerts)
Starptautiskās laikmetīgās mākslas kurators un izstāžu vadītājs Moderna Museet Stokholmā.
Folkerts iepriekš bija Dittmer Modernās un laikmetīgās mākslas kurators Čikāgas Mākslas institūtā (2017.–2022.); kurators documenta 14 izstādē Kaselē/Atēnās (2014.–2017.); performanču, filmu un diskursīvo programmu kurators Stedelijk muzejā Amsterdamā (2010.–2015.); un kuratora programmas koordinators De Appel mākslas centrā Amsterdamā (2009.–2011.).
Folkerts specializējas performanču, pasūtījumu un uz procesu balstītu izstāžu veidošanā. Viņš ir kūrējis daudzas personālizstādes un starptautiskas grupu izstādes, kā arī kolekciju prezentācijas, jaunus pasūtījumus un programmu sērijas, kas balstītas paplašinātajā performanču jomā un balstās uz feministiskajām, kvīru un antikoloniālajām mākslas vēsturēm. Folkerts kūrēja Stedelijka muzejā rīkoto izstāžu, performanču un lekciju programmu, kas bija vērsta uz mākslinieku un domātāju uzņemšanu, izmantojot ilgumu un dialogu, vienlaikus pārdomājot muzeju kā kritisku publiskās diskusijas un iesaistes vietu.
Čikāgas Mākslas institūtā viņš organizēja atzītu starptautisku mākslinieku personālizstādes un prezentācijas. Turklāt viņš vadīja vairākus nozīmīgus iegādi un dāvinājumus Mākslas institūta kolekcijai.
Kā daļa no kuratoru komandas, kuru vadīja mākslinieciskais direktors Adams Šimčiks, Folkerts bija atbildīgs par divām documenta 14 iterācijām, īpašu uzmanību pievēršot izstādei, kas notika Kaselē, Vācijā. Folkerts ir arī (līdz)redaktors dažādām publikācijām un katalogiem, kā arī daudziem izstāžu katalogiem.
Kosmins Kostinass (Cosmin Costinaș)
Vecākais izstāžu prakses kurators Haus der Kulturen der Welt, HKW, Berlīnē (kopš 2022. gada). Viņš bija 24. Biennale of Sydney (2024) mākslinieciskais līdzdirektors; Para Site, Hongkongā (2011–2022) direktors; Kathmandu Triennale 2077 (2022) mākslinieciskais direktors; 59. Venice Biennale (2022) Rumānijas paviljona līdzkurators; Aichi Triennale (2022) kuratoriālais padomnieks; Dakar Biennale 2018 – La Biennale de l’Art africain contemporain-DAK’ART (2018) kurators; Dhaka Art Summit (2018) vieskurators; 10. Shanghai Biennale (2014) līdzkurators; BAK-basis voor actuele kunst, Utrehtā (2008–2011) kurators; 1. Ural Industrial Biennial, Jekaterinburgā (2010) līdzkurators; un documenta 12 magazines, Vīnē/Kaselē (2005–2007) redaktors.
Darbojoties Para Site, Kostinass vadīja institūcijas būtisku paplašināšanos un pārcelšanos uz jaunu telpu 2015. gadā, kā arī kūrēja vai līdzkūrēja izstādes: Garden of Six Seasons (2020); Koloa: Women, Art, and Technology (ceļojoša izstāde Nuku’alofa, Tonga un Artspace Aotearoa, Oklenda, 2019–2020); An Opera of Animals (ceļojoša izstāde Rockbund Art Museum, 2019); A beast, a god, and a line (ceļojoša izstāde Dhaka Art Summit ‘18, TS1/The Secretariat, Jangona, Museum of Modern Art in Warsaw un Kunsthall Trondheim, MAIIAM Contemporary Art Museum, Čhīanmai, 2018–2020); Movements at an Exhibition, Manuel Pelmus (2017–2018); Soil and Stones, Souls and Songs (ceļojoša izstāde MCAD, Manila un Jim Thompson Art Center, Bangkoka, 2016–2017); Afterwork (ILHAM, Kualalumpura, 2016–2017); The World is Our Home. A Poem on Abstraction (2015–2016); Sheela Gowda (2015); konference Is the Living Body the Last Thing Left Alive? The new performance turn, its histories and its institutions (2014; tāda paša nosaukuma eseju krājums publicēts 2017. gadā ar Sternberg Press, Berlīnē); Great Crescent: Art and Agitation in the 1960s—Japan, South Korea, and Taiwan (ceļojoša izstāde Mori Art Museum, Tokija, 2013–2015 un MUAC, Mehiko, 2016); A Journal of the Plague Year (ceļojoša izstāde The Cube, Taibei; Arko Art Center, Seula; un Kadist Art Foundation un The Lab, Sanfrancisko, 2013–2015); Taiping Tianguo, A History of Possible Encounters: Ai Weiwei, Frog King Kwok, Tehching Hsieh, and Martin Wong in New York (ceļojoša izstāde SALT, Stambula; NUS Museum, Singapūra; e-flux, Ņujorka; 2012–2014) u.c.
Strādājot BAK Nīderlandē, viņš kūrēja Spacecraft Icarus 13. Narratives of Progress from Elsewhere (2011), kā arī personālizstādes ar Olga Chernysheva (2011), Rabih Mroué (2010, ceļojoša izstāde Iniva - Institute of International Visual Arts, Londona; Lunds konsthall, Lunda; tranzit+display, Prāga; un Württembergischer Kunstverein Stuttgart, 2011), Boris Charmatz (2010), un Mona Vatamanu un Florin Tudor (2009), kā arī 1st Former West Congress (kopā ar Maria Hlavajova, 2009).
Viņš ir līdzautors romānam Philip (2007) un ir rediģējis, kā arī publicējis savus rakstus daudzās grāmatās, žurnālos un izstāžu katalogos, kā arī pasniedzis un lasījis lekcijas dažādās universitātēs, mākslas akadēmijās un institūcijās visā pasaulē.