Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Kā svinēja valsts pirmo gadadienu

Izstāde 1919. gads. Latvijas Republikai – 1 atskatās pagātnē

Kamēr visi pārņemti ar Latvijas Republikas 100 gadu jubilejas vērienīgu svinēšanu, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā Rīgā tapusi izstāde 1919.gads. Latvijas Republikai – 1, kas atskatās uz mūsu valsts pirmās gadadienas svinībām un norisēm. Izstāde aplūkojama līdz 20. oktobrim, un to papildinās daudzveidīga pasākumu programma.

Izstādes idejas autore un kuratore Elvija Pohomova uz jautājumu, vai gribētu dzīvot pirms simts gadiem, atbild apdomīgi: "No vienas puses – gribētu. Tas laiks – XX gs. sākums – man patīk, jo notika lielas pārmaiņas, uzplauka modernisms. Bet, no otras puses, man tik ļoti patīk mūsdienu tehnoloģiju iespējas, par kurām pirms simts gadiem nemaz nevarēja iedomāties, un tad gan es labāk dzīvoju šodienā." Gatavojot izstādi, viņa 100 gadu seno laiku cītīgi pētījusi muzeju krātuvēs. "Esam māksliniekiem veltīts muzejs, tāpēc galvenais akcents ir pievērst uzmanību notikumiem mākslas un kultūras pasaulē. Kas notika Latvijā togad, kad valsts svinēja savu pirmo gadskārtu? Pirmkārt, uzmanība tika veltīta politikai, pēc tam – ekonomikai, lai tuvinātu valsti Eiropas līmenim. Tieši šajā vēsturiskajā periodā izskanēja Z. A. Meierovica lēmums par nepieciešamību iepazīstināt ārzemes ar Latvijas kultūru, kurai varētu būt liela nozīme jaunās valsts atzīšanai de iure. Ārlietu ministrija nolēma veltīt uzmanību mākslas reprezentēšanai ārvalstīs," stāsta E. Pohomova. Paralēles ar tagadējo gatavošanos svinībām, protams, var atrast. "Toreiz, kad valstij palika gads, sajūtas noteikti bija emocionālākas. Tagad pasākumu ir daudz vairāk, un šo laiku raksturo patoss."

Valsts pirmās jubilejas svinību norišu hronika izstādē ilustrēta ar dokumentāliem materiāliem un mākslas darbiem no R. Sutas un A. Beļcovas muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM), LNMM Zinātnisko dokumentu centra, Latvijas Kara muzeja, Mūkusalas Mākslas salona kolekcijām. Starp neparastākajiem atradumiem, gatavojot izstādi, E. Pohomova nosauc foto no Latvijas Kara muzeja krājumiem. "Simboliska ir Viļa Rīdzenieka fotogrāfija no tepat blakus esošā Elizabetes un Brīvības ielas stūra. Man atklājums bija arī nezināmā latviešu autora slavenā amatieriskā glezna Lūk še, kā šeitan dzīvo! no LNMM pastāvīgās ekspozīcijas. 1919. gada laikrakstā uzgāju aprakstu, kā Cēsīs Izglītības ministrijas noliktavas telpās atrada šo darbu," stāsta E. Pohomova. Izstādē skatāmi arī materiāli no 1919. gada 1. maija svinībām, kurām mākslinieki R. Suta, K. Ubāns un citi gatavoja svētku noformējumu. Pirms simts gadiem dibināja Latvijas Mākslas akadēmiju, Nacionālo mākslas muzeju, izveidojās leģendārā bohēmas kafejnīca Sukub nr. 6. "Toreiz, kad Latvija ieguva neatkarību, kultūras dzīve piedzīvoja lielu uzrāvienu," iezīmē E. Pohomova.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli

Festivāla Positivus izlase. Balzams mūsu ausīm

Festivāla Positivus plašajā aktuālās pašmāju mūzikas piedāvājumā pievērsiet uzmanību daudzpusīgā repera anša, novatoriskā trio Ezeri un rokgrupas The Mary Jane koncertiem.

Ziņas

Vairāk Ziņas

Mūzika

Vairāk Mūzika

Māksla

Vairāk Māksla

Teātris

Vairāk Teātris

Literatūra

Vairāk Literatūra

Kino/TV

Vairāk Kino/TV

Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri

Intervijas

Vairāk Intervijas

Recenzijas

Vairāk Recenzijas

Grāmatas

Vairāk Grāmatas

Konkursi

Vairāk Konkursi

Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi

KD Afiša

Vairāk KD Afiša

Deja

Vairāk Deja