Lienes Mackus jaunākā personālizstāde Silta pļava ir turpinājums iepriekšējiem ar augiem saistītiem projektiem. Tā vedīs pļavas ceļojumā, kuru māksliniece iztēlojas bezmiega naktīs vai grūtos brīžos. Lienes Mackus pētniecības lauks šajā projektā ir reāla pļava laukos, kur viņa novēro augus, iztēlojoties tos kā objektus, mēģinot sajust to smaržu, vācot augus tējām, plūcot tos herbārijiem, mēģinot iejusties šo augu tēlos, sapņojot. Izzinot, kādi tiem ir putekšņi un kā notiek to apputeksnēšanās, vairošanās, dalīšanās un vīšanas procesi. Šis vērojums gadu no gada atkārtojas kā sapnis, kur māksliniece attīsta domu par augiem kā objektiem. Liene Mackus uzmanības centrā ir ārstniecības augi, kas gadsimtiem ilgi palīdzējuši cilvēcei, izceļot to nozīmi un simboliski veidojot skulptūras kā pieminekļus šiem augiem. Izstāde ir veltījums dabai – altāris un lūgums par zemes un cilvēku harmoniju. Darbu sērija ved pļavas ceļojumā, manā iekšējā ainavā, kas dzimst klusumā, bezmiegā un pārdomās.
"Tas ir mēģinājums vizualizēt skaisto. Reāli augi tiek pārvērsti abstraktos un konkrētos objektos, zīmējumos, tos palielinot un no konteksta izraujot detaļas. Mainot mērogus un skatupunktu, it kā raugoties no skudras vai zirnekļa perspektīvas, salīdzinu augu formas ar savu ķermeni, iekšējo anatomiju, faktūrām, ko jūtu sevī.
Šī izstāde ir par apzināšanos būt daļai no dabas. Atrasti kāpostu balteņu spārni, putekšnīca, zieda kāts un pūkainas, levitējošas sēklas šoreiz ir galvenie tēli, kuri mani ved tuvāk dabai, dārzam. Fiziska saskare ar augiem, to sēšana, vākšana, smaržošana ir arī saikne ar manām dzimtas sievietēm, kurām dārzs ir asinīs. Augu zīmēšanas un veidošanas procesā vislabāk spēju sajust pagātni un tagadni, un apcerēt nākotni. To varētu saukt arī par sava veida ikdienas piezīmēm vai pierakstiem, kurus veicu zīmējot. Man tā ir dienasgrāmata, kur poētiskā veidā cenšos pierakstīt ikdienas sajūtas. Silta pļava aicina skatītāju ne tikai redzēt, bet arī just atrasta tauriņa spārna matēto faktūru uz pirkstiem, smilgas garšu un putekšņu stipro pigmentu. Tā ir telpa, kur kultivētais sastopas ar mežonīgo, kur daba apvieno cilvēku un augu ķermeņus."
Liene Mackus ir vizuālā māksliniece, skulptore un ilustratore, specializējusies animācijā un grāmatu ilustrācijā. Kā scenogrāfe un tērpu māksliniece sadarbojusies ar Latvijas Leļļu teātri. Māksliniece ir pazīstama ar spēju apvienot dažādus mākslas medijus, radot unikālus objektus un instalācijas, kas skar sociālas un vides tēmas, veicinot pārdomas par indivīda attiecībām ar apkārtējo vidi un sabiedrību, kā arī risinot sieviešu kolektīvās identitātes jautājumus. Viņa sevi identificē kā ekofeministi un raksturo kā poētisku dokumentālisti. Viņas darbiem raksturīga dziļa saikne ar dabu un dabas procesiem.
Liene Mackus (1984) absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu, iegūstot maģistra grādu (2012). Saņēmusi Latvijas Arhitektūras balvu par vides objektu Labirints (2018) un Latvijas Teātra balvu par izrādi bērniem un pusaudžiem Neglītais pīlēns (2015). Organizējusi septiņas personālizstādes un piedalījusies vairāk nekā 30 grupu izstādēs Latvijā un ārzemēs. Jaunākās nozīmīgākās izstādes: Sākums (2024, Rīgas Porcelāna muzejs, Rīga, Latvija), Tikai neraudi. Feministiskie skatījumi Latvijas mākslā:1965–2023 (2023, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīga, Latvija), Sieviete bez īpašībām (2020, Raiņa un Aspazijas vasarnīca, Jūrmala, Latvija). Lienes Mackus tēlniecības darbi izstādīti Rīgas pilsētvidē un iekļauti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā