Mākslas muzejā Rīgas birža ir atklāta izstāde Sniegs kūst. Japānas māksla, kuras uzmanības centrā ir pavasaris – gadalaiks, kas Japānas kultūrā apvieno dabas ritmu, cilvēka dzīves ciklu un apkārtējās pasaules uztveri integrētā, simboliski piesātinātā pieredzē. Tas iezīmē robežu starp veco un jauno gan dabā, gan cilvēka dzīvē un kļūst par būtisku sākuma punktu pārmaiņām. Izstāde ir sadalīta trīs daļās. "Šī ir viena no populārākajām sakuru ziedēšanas vērošanas vietām Edo (bijušais Tokijas nosaukums)," kuratore Kristīne Milere norāda uz pazīstamā japāņu mākslinieka, ainavu žanra meistara Utagavas Hirošiges veikumu Asuka pakalns Austrumu galvaspilsētā no cikla 36 Fudži skati.
Šis Japānas krāsainā kokgriezuma, ukijo-e, grafikas darbs ievada ziedu vērošanai jeb hanami veltīto izstādes daļu. Tā ir būtiska Japānas tradīcija, kas apvieno dabas ciklu apzināšanos, estētisku pieredzi un sociālu kopību (īpaši šai izstādei ir sagatavota arī vārdnīca ar svešvārdu atšifrējumu, Japānas mākslas tehnikām, īsām autoru biogrāfijām un viņu izstādē redzamo ciklu aprakstiem – I. A.). Edo periodā ziedu vērošana kļuva par plaši izplatītu un organizētu sabiedrisku notikumu. Tā sākas ar plūmju ziedēšanu ziemas izskaņā, sasniedz kulmināciju ar saplaukušām sakurām un noslēdzas ar īrisiem, kas iezīmē pāreju uz vasaru.
Mainīgā pasaule
Izstādē Sniegs kūst. Japānas māksla hanami atklājas caur ukijo-e darbiem, lakas, porcelāna un keramikas priekšmetiem. "Šī Aritas porcelāna vāze tika veidota eksportam, jo tā ir pārsātināta ar ornamentiem, bet pašai Japānas kultūrai ir raksturīga tukšuma telpa jeb tā saucamais negatīvais laukums," akcentē kuratore. Arī izstādes scenogrāfija ir radīta kā atsauce uz šo paņēmienu, lai izceltu un ļautu apmeklētājiem izbaudīt eksponātus kā atsevišķas vienības. Savukārt izstādes anotācijas ir radītas kūstoša sniega piles formā vai raisa asociācijas ar krītošu sakuras ziedu kopiespaidu un atgādina, ka hanami ir stāsts par pārejoša skaistuma baudīšanu.
Kristīne Milere atzīst, ka viņa ir centusies veidot saspēli starp izstādītajiem objektiem un ukijo-e darbiem, lai apmeklētāji varētu ieraudzīt, kā konkrētais priekšmets ir ierakstījies "mainīgās pasaules ainās" (ukijo-e burtiskais tulkojums – I. A.) un japāņu dzīvē. Jāpiebilst, ka vairākums ukijo-e darbu Mākslas muzeja Rīgas birža kolekcijā ir Japānas Utagavas biedrības dāvinājums, bet ir arī darbi no vietējo mākslinieku Gustava Šķiltera, Konrāda Ubāna un Ģederta Eliasa krājumiem, jo Japānas māksla ir ietekmējusi daudzus autorus visā pasaulē, tajā skaitā arī latviešu māksliniekus, kuri Parīzē vai citās studiju vietās saskārās ar šo mākslu un iegādājās to.
Uzziedējis aktieris
"Lūdzam novilkt apavus!" izstādes centrā ir izveidota telpa, kurā ir sajūtama ietekme no tokonomas. Japānas tradicionālajā arhitektūrā tā ir vieta mājoklī, kas ir paredzēta tikai un vienīgi skaistuma godināšanai. Tā ir vieta izstādē, kur atvilkt elpu pirms došanās tālāk. Gaismas kļūst tumšākas, kad apmeklētājs nokļūst kabuki daļā. Tajā ir imitēta šīs Japānas tradicionālās teātra formas skatuves centrālā daļa, kas iestiepjas skatītāju rindās. To sauc par hanamiči, kas burtiski tiek tulkots kā "ziedu eja". Pavasaris kabuki nav tikai gadalaiks, bet gan dramaturģisks, simbolisks un sociāls lielums, kas caurvij izrāžu sižetus, vizuālo valodu un skatītāju pārdzīvojumu.
"Tieši uz pavasara fona izrādēs notiek zobenu cīņas, mīlas intrigas un citi izšķiroši notikumi," saka kuratore un piemetina, ka tieši šis gadalaiks ir bijis aktīvākais teātra apmeklējumu laiks, jo noteiktām sabiedrības grupām tika dots atvaļinājums. Kabuki vizuālajā valodā pavasari iemieso ziedošas sakuras un plūmes, kas bieži sasaistītas ar konkrētu varoņu raksturiem un likteņiem. Kristīne Milere vērš uzmanību uz ainu no dejas izrādes Smaids pār tālajiem kalniem šķietamā zaļumā. "Šis ir vienīgais darbs, kurā mēs neredzam nevienu pavasara ziedu atveidu, bet šajā gadījumā tas ir pats aktieris, kurš izrādes laikā uzplaukst skatītāju acu priekšā kā plūmes zieds, – arī šis ir skaistuma zušanas moments, jo pēc izrādes viss beidzas," raksturo kuratore.
Gada vēlmes
Trešā izstādes daļa ir veltīta pavasara rituāliem, kuri savieno norises dabā, attīrīšanos, dzīvības atjaunotni un sociālo kopību. Īpaši svētki ir Hinamacuri diena, ko svin 3. martā. Šajā dienā ģimenes izstāda lelles, kas attēlo imperatora galmu, lūdzot par meiteņu veselību, laimi un labvēlīgu nākotni. "Mums ir daira-bina jeb leļļu pāris, kas attēlo Japānas imperatoru un imperatori. Šo komplektu mēs saņēmām no bijušā Japānas vēstnieka Jasuhiro Kavaguči dzīvesbiedres Tošies Kavaguči, kurai to bija uzdāvinājuši vecāki, bet, tā kā viņiem pašiem ir tikai dēli un nav meitas, kurai to nodot mantojumā, viņi šo leļļu pāri uzdāvināja muzejam," stāsta Kristīne Milere. Arī izstādes apmeklētāji var iesaistīties vienā japāņu rituālā – uzrakstīt savu vēlējumu 2026. gadam un piestiprināt pie interaktīvās sienas.
"Ar šo izstādi mēs no hronoloģiskām vai retrospektīvām izstādēm pārejam uz konceptuālām ekspozīcijām," par šī gada plāniem teic Mākslas muzeja Rīgas birža vadītāja Daiga Upeniece. Maijā tiks atvērta latviešu gleznotāja Jāņa Avotiņa un, iespējams, vienlaikus arī spāņu mākslinieka Lido Riko izstāde, kurā abu autoru daiļrade varētu tikt integrēta vienā veselumā. Rudenī ir gaidāma izstāde Pilnības rags, kurā tiks aplūkotas divas tēmas. "Pirmkārt, mēs rādīsim izpratni par pilnības ragu antīkajā mantojumā, Āzijas kultūrā un Eiropas kristīgajā mantojumā. Otrkārt, mēs rādīsim muzeju kā pilnības ragu. Izstāde ir iecerēta kā atvērts jautājums. Kur ir robežas? Kā mainās priekšmeta jēga, tam nonākot muzeja kolekcijā? Mēs vēlamies nevis sniegt gatavas atbildes, bet rosināt apmeklētāju uz dziļām pārdomām," uzsver Mākslas muzeja Rīgas birža vadītāja.
Ieelpa, izelpa
Izstādi Sniegs kūst. Japānas māksla papildina bagātīga pasākumu programma. Jau šīs nedēļas piektdienā, 13. martā, plkst. 17 Mākslas muzejā Rīgas birža notiks muzikālā saruna Japānas tradicionālās klasiskās mūzikas tēlainība un gaisotne, kurā piedalīsies Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas emeritētais profesors Boriss Avramecs. Viņš atklās, kā mūzika Japānas kultūrā bijusi cieši saistīta ar dabas vērojumiem, īpaši pavasarī, kad plūmju un ķiršu ziedēšanas laikā ļaudis pulcējās parkos, upju krastos un pie tempļiem, lai kopīgi izdzīvotu mirkļa skaistumu un pārejošo burvību.
17. martā plkst. 18 norisināsies buto mākslinieces, horeogrāfes, deju un kustību terapeites, producentes un pedagoģes Simonas Orinskas meistarklase Butō – mirklis starp ieelpu un izelpu, kurā ikviens varēs iepazīt buto mākslas estētiku. Tās laikā varēs apgūt buto pamatprincipus – lēno gaitu, sejas maskas, tēlu veidošanu – un kopīgi radīt improvizētu performanci. 22. martā plkst. 11 notiks ģimenes diena Sniegs kūst, kurā izstādes darbi rosinās iedvesmu radošām aktivitātēm, un 24. aprīlī plkst. 16 notiks sarunas salonā Ceļojums uz Japānu ar mākslas vēsturnieci Vitu Ozoliņu, kura dalīsies pieredzē par savu neseno profesionālās pilnveides braucienu uz Japānu, ieskicējot šīs valsts daudzslāņaino kultūras mantojumu.
Vairāk informācijas var lasīt interneta vietnē lnmm.gov.lv.