Aspazijas dzejas piesātinātais mirdzums un trauslums, kas īpaši spilgti izpaužas darbos bērniem, un liktenīgums, kas mijas ar nesamierināmības kvēli un dumpinieciskumu, ir kvalitātes, kas raksturo meklētāja garu, lai kurā virzienā viņš dotos. Dzejnieces radītais, kā arī režisores Rozes Stiebras populārajā animācijas filmā atspoguļotais Pasaciņas tēls, ir viens no Imanta Dakša spēcīgākajiem iedvesmas avotiem Latviešu literatūrā.
Imantam raksturīgie spēles instrumenti - akustiskā ģitāra, balss un ar kāju sists ritms, ir piesātināti ar ekspresiju un drosmi, kam Latvijas mūzikā nav analoga. Šī mūzika nav definējama viena stila robežās, jo Imanta dziesmas gan tematiski, gan muzikāli ir ļoti dažādas – monumentālās, galēji ekspresīvas, melodiskas, maigas un pat sentimentālās, tās stāsta par transcendentālām un personīgām tēmām, materiālās un nemateriālās pasaules mijiedarbību un klausītājus aicina uz drosmīgu, apzinātu un brīvu esības tvērumu.
Imants Daksis ir mūzikas un vārdu autors vairākiem simtiem dziesmu un savu solo darbību uzsāka 2004. gadā. Kopš tā laika izdoti 5 studijas albumi un pašlaik mūziķis strādā pie sava jaunākā albuma, kuru plānots izdot maijā.