Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Izmaiņas ir neizbēgamas. Parīzes opera pievēršas daudzveidības problēmu risināšanai

Parīzes opera – 350 gadu sens skatuves mākslas tradīciju bastions – ir apņēmusies darīt visu nepieciešamo, lai strādātu atbilstoši daudzveidības un iekļaušanas principiem. Šīs pārmaiņas, kuru mērķis ir diskriminācijas novēršana, galvenokārt attieksies uz baleta trupu, baleta skolu un orķestri

Pirmdien, 8. februārī, tika publiskots vēsturnieka Papa Ndiajē un juristes Konstansas Rivjēras pētījums Daudzveidības pārskats Parīzes Nacionālajā operā, kas ir sagatavots pēc Parīzes operas direktora Aleksandra Nēfa ierosinājuma. 66 lappušu pārskats ir pieejams teātra mājaslapā. Kustības Black Lives Matter protesti ir skāruši arī Franciju, turklāt sabiedrībā nerimstas diskusijas par valsts koloniālo pagātni. Pagājušajā gadā pieci tumšādainie Parīzes operas baleta trupas mākslinieki izplatīja vēstuli 1800 teātra darbiniekiem un pieprasīja nekavējoties mainīt situāciju, kas ir saistīta ar etnisko diskrimināciju.

Parīzes operas direktors Aleksandrs Nēfs, kurš šajā amatā ir stājies pērn septembrī, pirmdien preses konferencē apstiprināja, ka rīkosies, lai atrisinātu jūtīgās etniska rakstura problēmas (to vidū ir rasistiskas dabas karikatūras klasiskajās baleta izrādēs, kuras tiek spēlētas gadu desmitiem). Parīzes baleta trupā ir tikai daži tumšādainie dejotāji. Slavenā, vērienīgā teātra orķestrī un korī arī ir ļoti maz mūziķu, kas nav baltie. Līdz 2015. gadam baleta izrādēs mākslinieku sejas tika grimētas melnas, kā to savulaik paredzējis konkrēto darbu librets, taču pašlaik ētisku apsvērumu dēļ tas tiek uzskatīts par nepieņemamu (tas pats attiecas, piemēram, uz Otello un Aīdas portretējumu operā). Pirmās reformas šajā virzienā 2015. gadā īstenoja toreizējais Parīzes operas baleta trupas mākslinieciskais vadītājs horeogrāfs Benžamēns Milpjē: viņš aizliedza melno grimu Bajadērā, un Nēģerēnu deja šajā baletā tika pārdēvēta par Bērnu deju.

Aleksandrs Nēfs apliecina, ka turpmāk izrādēs netiks izmantots ne melnais, ne dzeltenais grims, taču baleti Bajadēra un Riekstkodis repertuārā paliks, kaut gan ir iespējamas dažas izmaiņas horeogrāfijā un kostīmos. Libreti netiks pārrakstīti, bet pārmaiņas institūcijas darbībā ir neizbēgamas. Teātris centīsies palielināt dažādas etniskās izcelsmes pārstāvju skaitu gan baleta trupā, gan baleta skolā (tajā mācās lielākā daļa dejotāju, kuri pēc tam tiek uzņemti trupā).

Daudzveidības pārskata autori iesaka pievērst īpašu uzmanību baleta skolas audzēkņu uzņemšanas sistēmas modernizācijai – tai ir jābūt iekļaujošākai. Tiek ieteikts rīkot decentralizētus eksāmenus visā Francijā un ārzemēs, lai piesaistītu talantīgākos jauniešus. "Mērķis ir atrast vislabākos jaunos talantus, un, lai to panāktu, mēs nevaram visu laiku turpināt viņus meklēt tur, kur vienmēr esam to darījuši. Ir vērts paskatīties plašāk," uzsver Aleksandrs Nēfs, kurš pirms tam ir vadījis Kanādas operas kompāniju Toronto. Parīzes operas direktora amatam viņu nominēja Francijas prezidents Emanuels Makrons. 

Lai ieviestu nepieciešamās pārmaiņas, Aleksandrs Nēfs izveidos ekspertu komisiju. Tuvākajos mēnešos Parīzes operā darbu sāks direktors daudzveidības jautājumos (KDi jau ziņoja, ka šāds amats nesen ir izveidots Ņujorkas Metropoles operā). Tiek akcentēts, ka lielāka daudzveidība ir jāpanāk visos organizācijas līmeņos – mākslinieciskajā, tehniskajā un administratīvajā. 

Parīzes operas iniciatīva jau ir izraisījusi kritikas vilni no labējo un konservatīvo politiķu un intelektuāļu puses, kuri pārmet institūcijai un tās jaunajam vadītājam (Aleksandrs Nēfs ir vācietis) franču kultūras amerikanizāciju, pašcenzūras ieviešanu politkorektuma vārdā un kultūras kara pieteikšanu. "Tas nav mums svešu koncepciju imports, tas ir mudinājums uzdot sev jautājumu – kā reaģējam uz notiekošo? Vai esam spējīgi to darīt labāk?" saka Aleksandrs Nēfs.

Viņš lepojas, ka Parīzes Nacionālā opera ir pirmā šāda mēroga kultūras institūcija Francijā, kura pievēršas šo problēmu risināšanai. "Mūsu pēdās sekos citi. Mēs esam liela organizācija, turklāt cieši saistīta ar vēsturi un pagātni, bet mums nav jābaidās uzdot visdažādākos jautājumus. Daudzveidības pārskata publicēšana ir nevis procesa beigas, bet sākums," Aleksandra Nēfa teikto citē aģentūra AFP. 

Sarunā ar laikrakstu The New York Times viņš apgalvo: "Mēs neveicinām cenzūras vai diktatoriskas vadības darbības atmosfēru. Iniciatīvas būtība ir tāda, ka mēs vēlamies iestudēt operu un baletu tā, kā tas būtu jādara XXI gadsimta māksliniekiem, kuri vēršas pie XXI gadsimta publikas."

Informācija: operadeparis.fr

Top komentāri

dace
d
"Lai ieviestu nepieciešamās pārmaiņas, Aleksandrs Nēfs izveidos ekspertu komisiju. Tuvākajos mēnešos Parīzes operā darbu sāks direktors daudzveidības jautājumos"... kaut kur mes esam to jau dzirdejushi, skan taa pazistami. Bataljona komisari, partkomi un sekretari.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja