Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Sadarbībā ar Parīzes Pompidū centru izskanēs Pjēra Bulēza simtgades koncerts

Sestdien, 27. septembrī, plkst. 18.00 Liepājas koncertzālē Lielais dzintars būs iespēja piedzīvot Latvijai unikālu koncertprogrammu, kas veltīta 20. gadsimta laikmetīgās mūzikas revolucionāra un ģeniālā komponista Pjēra Bulēza simtgadei. Koncerts ir daļa no Eiropas kultūras galvaspilsētas Liepāja 2027 programmas un veidots sadarbībā ar prestižā Parīzes Pompidū centra mūzikas un skaņas pētniecības institūtu IRCAM un Latvijas un ārvalstu mūzikas profesionāļiem

Pjērs Bulēzs satricināja tradīcijas un līdz ar domubiedriem ieviesa jaunus skaniskās domāšanas veidus. Spožs radītājs, nesaudzīgs diktators, varbūt ģēnijs. Kā komponists, diriģents un domātājs Bulēzs atvēra durvis sonorikai, elektroniskajai mūzikai un radīja nākotnes mūzikas institūciju IRCAM (Parīze), kas kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem mūzikas izpētes institūtiem pasaulē.

Liepājas koncertzālei Lielais dzintars ir liels gods sadarboties ar IRCAM šī koncerta tapšanā, kas būs gan veltījums IRCAM dibinātāja simtgadei, gan iespēja klausītājiem Latvijā piedzīvot Bulēza komplicētākos, ievērojamākos un savā ziņā arī skaistākos šedevrus, kuros klasiskās mūzikas instrumenti satiekas ar elektroniku.

Koncerta pirmajā daļā starptautiski atzītā latviešu vijolniece Magdalēna Geka atskaņos Pjēra Bulēza skaņdarbu vijolei Anthèmes II (1997). Šajā darbā notiek nemitīga transformācija un jutīgs dialogs starp cilvēku un tehnoloģiju. Vijole savijas ar dzīvo elektroniku, kas reāllaikā transformē un atspoguļo instrumenta skaņu telpiski daudzdimensionālā ainavā.

Programmas kulminācijā skanēs viens no Bulēza iespaidīgākajiem un skaistākajiem skaņdarbiem Répons (1980–1984), kurā izmantoti dažnedažādi IRCAM “ieroči” – elektroniski instrumenti, skaņu sintēze, datorprogrammas, kas ļauj atskaņošanas laikā elektroniski strādāt ar skaņu. Šo skaņdarbu ir patiešām aizraujoši klausīties – kā mijas akustiskās un elektroniskās skaņu frontes, kā saspēlējas solopartijas, kā mirdz un pārklājas harmonijas.

Šī ārkārtīgi komplicētā skaņdarba atskaņošana uzticēta kamerorķestrim Sinfonietta Rīga diriģenta Normundu Šnē vadībā un starptautiskai solistu un skaņu meistaru komandai – arfiste Lisī Spedikato (Lucie Spedicato), pianisti Sanita Glazenburga un Roberts Flaics, cimbalas meistare Fransuāza Rivalāna (Françoise Rivalland), sitaminstrumentālisti Elvijs Endelis un Guntars Freibergs. Atskaņojums prasa īpašu telpas iekārtojumu un skaņu aparatūru, ko nodrošinās IRCAM speciālisti Pjērs Karē (Pierre Carré) – elektronika – un Silvēns Kadārss (Sylvain Cadars) – skaņas difūzija. Visiespaidīgākā klausīšanās pieredze būs sēdvietās partera zonā, kurā klausītājus ieskaus gan mūziķi, gan skaņu aparatūra.

Pirms koncerta, plkst. 17.00 apmeklētāji aicināti apmeklēt izglītojošas pirmskoncerta sarunas par tēmu Ieskats Bulēza personībā un mūzikā, kas notiks koncertzāles mākslas telpā Civita Nova. Sarunas notiks latviešu un angļu valodā un tajās piedalīsies IRCAM direktors Franks Madlenērs, IRCAM pasniedzējs un datorizētās mūzikas dizainers Greguārs Lorjē un komponists, Latvijas komponistu savienības projektu vadītājs Rolands Kronlaks. Moderators: Orests Silabriedis.

Biļetes pieejamas Biļešu paradīzes tīkla kasēs visā Latvijā, interneta vietnē www.bilesuparadize.lv un koncertzāles informācijas centrā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja