Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

Grupas Xiu Xiu koncerta recenzija. Kā nokaitēta stieple

Avangarda un ārtroka grupas Xiu Xiu otrā viesošanās Rīgā 6. aprīlī Ģertrūdes ielas teātrī "noliek uz pauzes"

Rāpojoši ķermeņi no visām pusēm lēni virzās tuvāk skatuvei, lai neaizsegtu skatu Ģertrūdes ielas teātra zāles aizmugurējā daļā jau piepildītajām sēdvietu tribīnēm. Ar savu solopriekšnesumu ir sācis uzstāties pēdējā laika Latvijas mūzikas lielākā atklājuma – grupas Ņikto – dalībnieks Aleksandrs Aleksandrovs, kurš ar elektrisko ģitāru, trompeti, stabuli, kājas bungām un balsi sniedz improvizētu performanci, klājot skaņu pāri skaņai. Trīs dienas pirms Xiu Xiu iesildīšanas uzstājoties Dzirnavu ielas krodziņā Čē, Aleksandrs pēc koncerta apgalvoja, ka savas ritmiski rečitētās krievu valodas frāzes nemaz neatceras, jo tās ienāk prātā kā iederīgas tieši tajā brīdī, kaut ne vienam vien klātesošajam prasījās šīs XX gadsimta sākuma krievu dzejas iedvesmotās literārās pērles pierakstīt.

 

Kontrastu varā

Pievienojos rāpojošajiem un redzu, ka tas bijis pēdējais brīdis, – laukums aiz muguras jau piepildījies tā, ka adatai vairs nav kur nokrist. Tātad pa šiem astoņiem gadiem, kopš amerikāņu avangarda un eksperimentālā ārtroka grupa Xiu Xiu pirmoreiz viesojās Latvijā, tās cienītāju pulks ir krietni audzis.

2011. gada koncertā Dirty Deal Teatro grupas dibinātājs, dziesmu autors, multiinstrumentālists un vokālists Džeimijs Stjuarts uzstājās duetā ar Andželu Seo, bet šoreiz viņa piedalās tikai neklātienē, jo kopā ar pērn Ventspilī pabijušās grupas Deerhoof līderi un bundzinieku Gregu Sonjē līdzproducējusi šogad februārī iznākušo Xiu Xiu vienpadsmito studijas albumu Girl with Basket of Fruit, kura Eiropas turnejas ietvaros notika šis koncerts. Kopā ar Džeimiju uz skatuves ir divi vecākas amerikāņu eksperimentālā roka paaudzes grupas Swans dalībnieki – perkusionists Tors Hariss un basģitārists Kristofers Pravdica. Viņi ar patiesu ieinteresētību, sapratni un baudu, viedi saspēlējoties, vēro, kā Stjuarts, dziedot, dragājot pa ģitāras stīgām, sitot pa šķīvjiem, kaut kur iepūšot, griežot gaisu ar šķērēm, brīžiem arī metoties dejās, sevi plosa kā līdz bīstamākajai robežai uzvilkta atspere, liekot arī klausītāju ķermeņus pārņemt neciešamam karstumam, ko jau nākamajā mirklī nomaina stindzinoši drebuļi, un šie kontrasti reaģē kā ledusaukstā vannā iegremdēta nokaitēta metāla stieple, kas ir vēl daudz karstāka par kūpošo šķidrumu, ar ko starp dziesmām rīkli izskalo koncerta galvenais varonis. Ar vājākiem nerviem, līdzīgi kā spriedzes filmās, grāmatās vai datorspēlēs, varētu arī "aiziet ar sirdi".

 

Tā jau ir atkarība

Notiekošais neatstāj ne mazākās šaubas, ka, izpildot katru dziesmu, Stjuarts, kaut dara visu līdz pēdējam sīkumam precīzi un ar milzīgu atbildības izjūtu, tās izdzīvo kā no jauna, jo konkrētajā mirklī nozīme ir tikai tam, kas notiek te un tagad. Aizvakardienas ar koncertu Somijā vairs nav, un parītdienas klātbūtnes fakts ar uzstāšanos Ukrainā arī apstiprināsies tikai tad, kad tas pienāks. Džeimija balss trauslais izmisums līdz asarām mijas ar ausis un ķermeni apdullinošiem kliedzieniem vai elektroniskiem bliezieniem pa visām maņām vienlaikus, jūtīgākie klausītāji spiež ciet ausis. Taču Stjuarts sevi nekādā ziņā neuzspiež, mēģinot kaut ko iebāzt ar karoti mutē, kā to dara citi, piemēram, rādot fonā skaidrojoši ilustrējošas projekcijas vai starp dziesmām mēģinot kā taisnojoties izstāstīt, kas šeit notiek, – sanākušie cilvēki tāpat visu zina un pievelkas, ja ir sajutuši pēc tā vajadzību.

Šis nav koncerts garāmgājējiem, kuri atnākuši atpūsties pēc saspringtas darba nedēļas, izvēloties šo kā vienu no reklāmas piedāvātajām izklaides opcijām. Šis ir piedzīvojums, kura sekas neviens no klātesošajiem pilnībā neapjautīs līdz savu šīs zemes gaitu noslēgumam, pat ja apgalvos, ka visu ir sapratis. Par šādiem gadījumiem laikam mēdz teikt: «paliec uz pauzes». Un aizmirsti, kur atrodas tā poga, lai to atkal palaistu vaļā. Ar laiku tā pati atradīs pareizo scenāriju, kā rīkoties. Pēc koncertiem mēdz būt tā, ka esi pārsātinājies un kādu laiku konkrēto mūziku klausīties vairs negribas, kaut agrāk tā patērēta gana daudz, ja par Xiu Xiu tā vispār drīkst teikt, bet pēc šī notikuma klātienē to gribas darīt vēl un vēl, noteikti vairāk nekā līdz šim – tā jau ir atkarība. Kuram jauna, kuram sena, bet aizmirsta vai tikai tagad pa īstam apjausta.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

La triste époque(5)

Es neesmu bijusi Parīzē. No mudinājumiem tur pēc iespējas ātrāk aizbraukt es vienmēr atgaiņājos ar iracionālu aizbildinājumu.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja