Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Mušas manā galvā

Režisors Kārlis Krūmiņš Valmieras vasaras teātra festivālā ir adaptējis franču filosofa Žana Pola Sartra lugu un risina jautājumu, ko nozīmē būt brīvam

Viens no vērienīgākajiem Valmieras vasaras teātra festivāla notikumiem būs režisora Kārļa Krūmiņa iestudējums Mušas pēc franču filozofa Žana Pola Sartra lugas motīviem. Tas tiks izrādīts senajā lopu laidarā Valmiermuižā, kur šajā nedēļā notiek intensīvs mēģinājumu process pirms gaidāmās pirmizrādes 3. augustā. Gluži kā franču filosofa aprakstītajā Argosā, šajā sasodītajā, saules pārkarsētajā pilsētelē, kā saka viens no darba varoņiem Pedagogs, te cepina ne pa jokam.

Domājot par šo piedāvājumu, Kārlis Krūmiņš ir meklējis lugu, kas iederētos šajā vietā, kuru no trijām pusēm ieskauj zirgu stallis, kas atgādina par muižniecību un sasaucas ar viņa interesi par vēsturi. Režisors atzīst, ka jau ilgāku laiku viņš ir aizrāvies ar periodu, kad tika atcelta dzimtbūšana un cilvēki kļuva brīvi. Raugoties pēc piemērota darba, viņš ir izskatījis vairāku autoru veikumu, taču galu galā nonācis līdz Žana Pola Sartra lugai, kas ir tapusi Otrā pasaules kara gados un pirmo reizi izrādīta 1943. gadā.

"Šo darbu atceros vēl no studiju laikiem, kad analizējām to pie profesora Gunāra Bībera, un kopš tā brīža Mušas ir palikušas man galvā," stāsta Kārlis Krūmiņš, kurš ir studējis Latvijas Kultūras akadēmijā. Viņš uzskata, ka mušas sader ar lopu laidaru, turklāt dabā eksistējošie mūri kā scenogrāfija palīdz uzburt lugā radīto pasauli, kurā cilvēki ir pakļauti sistēmai, no kuras nav tik viegli izlauzties.

 

Maksimālists Orests

"Ar katru nākamo mēģinājumu arvien vairāk atskāršu, ka Mušas ir tas darbs, ko jau ilgi esmu gribējis iestudēt," akcentē režisors. Šai lugai ir nozīmīga vieta filosofijas kontekstā, taču, pēc Kārļa Krūmiņa domām, tai ir nopietnas problēmas dramaturģijas ziņā, tādējādi teksts ir ticis gan papildināts, gan īsināts. Kārlis Krūmiņš rezumē, ka rezultātā no Žana Pola Sartra sarakstītā ir palikusi apmēram trešā daļa, un cer, ka izsvītrotās domas būs nolasāmas izrādes darbībā.

"Šajā lugā ir daudz slāņu, bet centrā ir jautājums, ko nozīmē būt brīvam. Šķetinot Žana Pola Sartra tekstu, nonācām pie atziņas, ka pilnīga brīvība nepastāv, ir tikai virzīšanās uz to. Šāda doma ir pretrunā ar atslābināšanos, jo tiek pieprasīts nepārtraukts darbs. Ieslīgšana mierā vai patmīlībā – tā nav brīvība, tā ir gulēšana pusmiegā," norāda režisors un piebilst, ka franču filosofs šajā brīvības tēmas jautājumā ieslīgst maksimālismā, lugas centrā ieliekot 18 gadu veco maksimālistu Orestu, tāpēc ir bijis ļoti aizraujoši atcerēties arī sevi padsmit gadu senā pagātnē. "Kas tik nav darīts!" atzīst Kārlis Krūmiņš.

 

Filosofija atpakaļ ceļā

Žana Pola Sartra lugas sižets ir aizgūts no sengrieķu mitoloģijas. Tas ir stāsts par Orestu, kurš atgriežas savā dzimtajā pilsētā Argosā. Tajā valda viņa māte Klitaimnēstra kopā ar savu mīļāko Egistu, viņi pirms piecpadsmit gadiem ir nogalinājuši Oresta un viņa māsas Elektras tēvu Agamemnonu, likumīgo pilsētas valdnieku.

Režisors šī darba sižetu iestudējumā atklāj kā pasaku, kurā valda karalis ar karalieni, – tas šajos platuma grādos, iespējams, ir saprotamāks žanrs nekā sengrieķu mīti. "Līdzīgi kā fantāzijas žanrā uz kinoekrāniem, kur neticamus noteikumus mēs pieņemam kā pašsaprotamus un neuzdodam jautājumus, kāpēc vienam varonim ir tādas burvju spējas, bet citam – citas, tā arī mūsu izrādē ir varonis, kurš prot cilvēkiem uzrīdīt mušas!" saka Kārlis Krūmiņš, kurš nevēlas skatītājiem bakstīt acīs ar filosofijas pirkstu, bet radīt aizraujošu uzvedumu, pēc kura noskatīšanās rastos viela pārdomām. "Domāju, ka filosofijai ir jāsākas tad, kad skatītāji dosies uz mājām un pārrunās redzēto." Ko galvenajam varonim ir maksājusi šī cīņa par brīvību? Vai pilsētnieki ir gatavi brīvībai?

 

Mežā un pagalmos

Šajā izrādē Kārlis Krūmiņš turpina apgūt jaunus spēles laukumus. Pirms diviem gadiem viņš iestudēja darbu bērniem Nāc laukā!, kas tika demonstrēts Valmieras daudzdzīvokļu namu pagalmos un izpelnījās Spēlmaņu nakts balvas nomināciju kategorijā Gada izrāde bērniem un jauniešiem. Pagājušajā gadā Kārlis Krūmiņš veidoja vēl vienu darbu bērniem Štābiņš, kas norisinājās slepenā vietā mežā, kas bija jāatrod orientēšanās spēlē. Abās šajās izrādēs piedalījās aktieri Jekaterina Frolova un Jānis Kronis, kuriem jaunākajā režisora iestudējumā pievienosies Marija Linarte, Kārlis Arnolds Avots, Kaspars Dumburs, Vitālijs Jakovļevs un masu skatu dalībnieki.

Kārlis Krūmiņš uzsver, ka ikvienai jaunai vietai ir savi izaicinājumi. "Es esmu tāds cilvēks, kuram patīk strādāt mierā un klusumā, bet te čivina putniņi, kāds zāģē malku un Prāta vētra skaņojas vakara koncertam," smejoties stāsta režisors, atceroties pagājušās nedēļas notikumus.

 

Mušas

Senajā lopu laidarā Valmiermuižā 3., 4. un 5.VIII plkst. 21.30

Biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 20–25

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Pār sētu

Festivāls Liepājas dzintars sen vairs nenotiek, bet laiku pa laikam tiek svinēts. Šoreiz tie ir 55 gadi kopš sākuma, jo beigas neviens neatceras

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja