Nacionālais teātris Teātra dienai veltīs uzvedumu Žurka (ne)būs!

Savulaik laši un ikri bija reti dabūjamas delikateses, tagad tos var dabūt katrā veikalā. Senāk mums tas likās kaut kas īpašs, tagad - parasta lieta, kurai ir savi cienītāji. Kāpēc šāda paralēle? Gluži vienkārši Lūriņas ir par daudz - teātrī, seriālos, reklāmās, koncertos, pasākumos... Tie tiešām ir vien reti cilvēki, kuri spēj tik ļoti fascinēt ar savu personību, ka katru reizi spēj sniegt ko īpašu, skatītājus aizraujošu. Bet ja aktieris sevi apzināti tik ļoti nodeldē, tad... nu negribas vairs viņu redzēt, jo jauna nekā nav, un to pašu veco skatīties jau kuro reizi... Apnikusi, un viss.

Dita Lūriņa martā būs galvenajā lomā " Sieviete, kas nav uzmanības vērta" un režisore "Zurkas (ne)būs" ? ka tik nesanāk, ka nekas nav uzmanības vērts. ..

Idejiski pareizi būtu,- ja reiz aktrise, kuras spēkus un ierosmes gadiem sūca NT vadība, kļuva liekais balasts, tāpat kā daudzi citi šai teātrī, tad, kā reiz izgudri vērtējusi VVF, mēs esam diženi un veidojam paši savu uzvedumu. Veiksmi nominatīvā, ģenitīvā un vokatīvā arī!

Gramatiski pareizi būtu veidot jaunā uzveduma nosaukumu "žurkas (kā? ģenitīvā) nebūs!"