Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Režisore Elīna Cērpa: Mēs kļuvām par paklausīgiem jēriem

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

21 komentārs

6. septembris, 2013, 9:59

Opis

Es par to kaunu: man, Elīnīt, arī bija ļoti, ļoti kauns!

Atbildēt
3
0

5. septembris, 2013, 18:25

labi

labi pateici, piekriitu.

Atbildēt
1
1

5. septembris, 2013, 16:16

Skaisle

Jā - un brīvība - brīvība pirmkārt ir galvā. Cilvēks var sēdēt cietumā,vai kā citādi būt saistīts un tomēr būt ļoti ļoti brīvs. Brīvība nav tikai ceļošana un interesantie cilvēki, nav tikai eksotiskie. Man tepat Rīgā ir interesanti cilvēki, kurus var lasīt kā grāmatas, vai dzert kā neizsmeļamu aku.

Atbildēt
7
1

5. septembris, 2013, 16:14

Skaisle Jātaļniece

Pārlasīju vēlreiz, ko stāsta Elīna. No vienas puses ir tā - arī man Izraēlā ļoti ļoti patika cilvēki,no otras puses - mūsu Latvijas laukos - pat manos rados ir tik īpaši cilvēki. Kāpēc jāpieņem,ka tuksneša apūdeņošana ir kaut kas īpašāks, kā padomju laiku armijas poligona attīrīšana lauksaimniecībai un drosme uz tādas zemes braukt ar traktoru. Vai tikai tas,ka tā ir Izraēla, kur debess zilāka un Jēzus dzimis? Vispār - kad izlasīju otrreiz šo sarunu ar Elīnu - man ļoti ļoti nepatika. Kārtējās pasaulē sagrābstītās puspatiesības. Es teiktu - lai cilvēks aug un briest. Bet es uz viņas tādām izrādēm , kur aborigēns ir vērtība tāpēc,ka aborigēns un kur kārtējo reizi pretnostata pagānismu un kriestietību - nē, es neiešu. Vispār - vēl daudz iebildumu man radās, bet slinkums rakstīt.

Atbildēt
5
0

5. septembris, 2013, 15:26

Notiek gaidīšana.

http://www.youtube.com/watch?v=K5XyQlSbRr0

Atbildēt
0
0

5. septembris, 2013, 14:52

hmm

"viens - aborigēns - dziedātājs" - hmm, pārsteidzoši (skumji) dzirdēt no Eiropā studējuša cilvēka šādu apzīmējumu. Ak mēs, etnomīļi.. Aiz tā– malacis!!

Atbildēt
1
0

5. septembris, 2013, 23:23

lustīgais nerris uz tirgus plača

Jā - un kas vispār ar to "aborigēnu" bija domāts - Austrālijas aborigēns vai vienkārši vietējais holandietis, tā teikt, vienīgais iedzimtais starp iebraucējiem, vai kā?

5. septembris, 2013, 14:24

Mja

"Maigumu" redzēju. Sajūsmā nebiju, bet nenoliedzam talanta klātbūtni tolaik nevarēja nejust. Man gan bija subjektīvi, morāli iebildumi pret dienas centra "Saule" audzēkņu kā aktieru izmantošanu izrādēs. "Maigumā" gan bija tikai viens, bet ar to man arī pietika, lai es neietu uz "Daudz laimes, lāci!", kur viņu bija daudz. Stap citu, tā ir mana subjektīvā atbilde uz jautājumu par atšķirībām starp profesionālu aktieri un amatieri. Bet tas bija tikai mans subjektīvs skatījumus, kuru nevienam neuzmācu, tāpēc arī negrasos to šeit klāstīt, kā vien pateikt to, ka ir starp profesionālu aktieri un amatieri ir liela atšķirība un tā nesakņojas iešanā pie kases algas dienā. Jo mūsdienās arī amatieris, ja ir nodarbināts profesionālā teātrī, saņem algu par nostrādāto darbu tāpat, kā profesionālis. Atšķirība ir cita un daudz dziļāka. Šajā intervijā gan klišejas un frāzes kaudzēm, domas dziļumu un oriģinalitāti nejūt. Viss kaut kur jau simtām reižu dzirdēts. Bet varbūt režisorei tas nav galvenais - skaisti runāt, galvenais, lai domas dziļums būtu nolasāms izrādēs. Ko arī novēlu!

Atbildēt
4
0

5. septembris, 2013, 14:08

Senais

Jau Lorenss Olivjē(Laurence Kerr Olivier) savulaik teica, ka profesionāls aktieris no amatiera atšķiras tikai ar to, ka profesionālis algas dienā iet pie kases pēc naudas. Protams, ja domā par subjekta prasmi, tad laikam vietā lietot vārdu - lietpratējs.

Atbildēt
1
0

5. septembris, 2013, 13:54

apziņas sēkla

10 gadi = 2(3) izrādes un ko teikt citiem meklējumi ar attālināšanās no laicīgā. Vai šāda eksistēšana un sevis uzlabošana bez plānotas iedarbības uz skatītāju ar savas programmas manifestēšanu vidē un jaunapgūto prasmju kvalitātē ir bēgšana no realitātes? Klātneesamībā pavadītie gadi izplēnē pret L-jas drūmo realitāti, kas gan vairāk ir filozifiski drūma nekā skarba salīdzinājumā riktīgu ūdens trūkumu u.c. izdzīvošanu ietekmējošo faktoru kopumu tuksnešu valstu iedzīvotāju ikdienu. Vai it kā jēgpilnas un pardomu pilnas klusuma pauzes starp jaunkundzes reālajiem vārdiem atstās kādu nospiedumu plašāka cilvēku lokā kā daži līdzbiedri? Šī intervija vairāk ir kā atskaite ar projāmbūšanas faktu virknējmu ne ideju / vīziju uzplaiksnījums garlaicģajā L-jas teātra vidē. Cik saprotu E.C. savos pētījumos izvēlas „mazo” formātu tā saglabājot izredzētās jeb elitārās vienreizības sajūtas. Bet kā derētu vēl kāds plašākas masas „spridzeklis” šajā lauciņā!

Atbildēt
2
0

5. septembris, 2013, 11:04

Skaisle Jātaļniece

par profesionalitāti gribu spriest tikai pēc tam,kad būšu,ko redzējusi. Par izrādi La Infrusa -Māls, savulaik apzināti pieņēmu lēmumu neiet,jo mani neuzrunāja koncepcija, piedāvājums un tērēt laiku un naudu ziņkāres apmierināšanai negribēju. Viss ir tik sasodīti relatīvi, tomēr. Lūk, Klauss Kinskis - kaut kā citādi skatās uz Jēzu, bet vienlaicīgi - pats Kinskis seksuāli ir izmantojis savas meitas,kuras no tās traumas nav atguvušās vēl pusmūžā esot. Un tas fakts,ko es zinu par mākslinieka personību, cilvēcisko pusi - tas mani ļoti ietekmē. Gribās noticēt Elīnai kā tīram un gaišam cilvēkam, kam ir talants un iespējas pateikt par šo pasauli kaut ko jaunu. Ja vien tas ir iespējams. Jā - un vēl - nekad nekad manī nav karojusi kristietība ar latvisko dzīvesziņu. Man cilvēki ir teikuši,ka tas neesot iespējams, ka es vai nu neesot īsta kristiete, vai īsti nejēdzot kas ir latviskā dzīvesziņa, bet - es spītīgi pie sava - manī sadzīvo, nu sadzīvo un viss.

Atbildēt
7
3

5. septembris, 2013, 17:10

Senajam

Jā, es jau teicu, ka nievājoša norobežošanās no citādā, kura diemžēl tumsonības, varaskāres, mantaskāres u.c. ne jau to pašu pozitīvāko cilvēcisko īpašību dēļ ir pāraugusi arī klajā agresijā, ir iespējama no abām pusēm. Laikā, kad kristietības vēl nebija, piemēram, grieķi (klasiskie pagāni) uzskatīja par barbariem visus, kas runāja citādāk un piekopa citādāku kultu, nekā viņi. Slavenā Atēnu demokrātija attiecās tikai uz brīviem Atēnu vīriešiem utt., bet svešie, vergi, sievietes un bērni bija tieši tāpat norobežoti, izslēgti un beztiesiski. Šī parādība cilvēku sabiedrībā ir daudz senāka par kristietību. Tā, nonākot varas un vairākuma pozīcijās, vienkārši piekopa to pašu, kas bija bijis agrāk un piekopts no pagānu puses pret kristietību tās pirmsākumos - kristiešu vajāšanas, atdošana zvēriem saplosīšanai Romas cirku arēnās utt. principā jau notika tieši tāpēc, ka viņi atteicās piedalīties pagāniskajos kultos un upurēt romiešu dieviem. Tas viss ir tā, kā Jūs sakāt, Senais, vienmēr, kur ir cilvēki. Jautājums tikai, kurš konkrētajā brīdī atrodas varas pozīcijās. Vismaz šobrīd kristieši Eiropā nekādās varas pozīcijas neatrodas.

5. septembris, 2013, 16:26

Skaisle

Selēne, varu tikai piekrist tam ko raksti.

5. septembris, 2013, 15:30

Senais>14:32

Jums taisnība, taču pamēģiniet to iestāstīt tiem, kas atrada par iespējamu slepkavot tos pagānus.

5. septembris, 2013, 14:32

Senajam

Vārds pagānisms ir cēlies no latīņu vārda "pagus" ar nozīmi "vieta". Tātad nekā nievājoša tur iesākumā nebija, jo ar to apzīmēja vietējos dievus (galvenā un lielākā kristietības atšķirība ir tā, ka t.s. pagāni pielūdza daudzus dievus), jo, protams, ka katrai vietējai, lokālai daudzdievības formai bija savas iezīmes un tās mēdza arī ļoti atšķirties viena no otras atkarībā tieši no vietas. Nievājošu akcentu gan katrs piešķir pats. Piemēram, šajā rakstā cien. Elīna Cērpa gluži otrādi ar nievājošu akcentu apveltījusi kristietību, nevis pagānismu. Nievājošais akcents nav pašā jēdzienā, bet gan tajā, kas to lieto, lai izceltu savu patību un norobežotos no citādā. Tas var parādīties tiklab vienā, kā otrā pusē.

5. septembris, 2013, 14:13

Senais>Skaislei

Vispirms ir interese par esamības jēgu, un tikai tas mudina meklēt atbildi visos iespējamos avotos, no kristietības, līdz akmens laikmeta izpratnei, ko kristieši, nez kāpēc , pasludinājuši par pagānismu un ar nievājošu akcentu.

5. septembris, 2013, 12:14

Selēne - grieķu mēness dieviete

Skaisle, manī arī nepretojas kristietība latviskajai dzīvesziņai. Es vispār pārstāvu Latvijā nepopulāro uzskatu, ka šī pretošanās ir teorijā mākslīgi radīta, lai uzturētu mītu par 700 gadu verdzību un ko tur vēl. Visa Eiropa bija pagāniska, kad pieņēma kristietību, un kristietība organiski saauga ar to agrāko, iepriekšējo metafiziskās dzīvesziņas slāni. Daudzas Eiropas tautas ir saglabājušas senās, pagāniskās kultūras mantojumu ne sliktāk par latviešiem - kaut vai jau šeit pieminētie ķelti. Uzskatu, ka latviešu gadījumā konflikts starp kristietību un pagānismu ir mākslīgi radīts un kultivēts, tāpēc tas pastāv kaut kur ārpusē, teorijās, nevis cilvēkos, jo ikviens, kurš to reāli dzīvē mēģina savienot, ir pārsteigts, ka šajā ziņā nekāda kara nav. Es te tagad nerunāju par karojošiem sektantiem no vienas vai no otras nometnes. Un nu pavisam jau primitīvs ir apgalvojums, ka pagāni ir kungi, bet kristieši kalpi. Latviešu vēsturiskā pieredze ļoti vienkāršoti ir noreducēta līdz ļoti vienkāršām konstrukcijām. Lai ko tādu apgalvotu, vajag piesaukt citu zemju piemērus. Vai skandināvi, lietuvieši, čehi kļuva par kalpiem un jēriem, pieņēmuši kristietību?

5. septembris, 2013, 11:40

Var jau būt

Senais latvietis (un ne tik senais) nelūdzās, neglābās un nebija grēcinieks. Dod, Dieviņi! vai Ej, Laimiņa, tu pa priekšu... Pats sev licējs un nevis lūdzejs... Un es apbrīnoju, ja to var savienot ar baznīcā ierasto. Es vairs nevaru...

5. septembris, 2013, 10:41

Ar piebildi

"Man ir ļoti žēl, ka mūsu asā pagāniskā vertikāle ar kristietības palīdzību tika pilnībā pārgriezta…un mēs kļuvām par paklausīgiem jēriem, par kalpiem" ... nekas nenotiek tāpat vien.. un arī pie mums pēdējos gados daudz kas ir mainījies.. Pagānisms atdzimst, labā nozīmē..

Atbildēt
2
3

5. septembris, 2013, 9:46

So True, so True...

"Man ir ļoti žēl, ka mūsu asā pagāniskā vertikāle ar kristietības palīdzību tika pilnībā pārgriezta…un mēs kļuvām par paklausīgiem jēriem, par kalpiem… jā, par kalpiem, kuriem nebija vairāk jādomā pašiem, kā darīt, bet vienmēr bija kungs, kas pateica, kas ir jādara."

Atbildēt
5
4

5. septembris, 2013, 11:22

Kaut kā šajā teorijā pietrūkst

Vai tā tiešām bija kristietības vaina? Tad jau visi kristieši ir tikai jēri un kalpi, bet kas bija viņu kungi? Citticībnieki? It kā jau nē, it kā jau arī kristieši. Latviešu kā nācijas problēma ir tajā, ka viņi nepieņēma kristietību paši, bet tai pretojās, ļaujot iznīcināt savu vietējo aristokrātiju. Jo kristietību kaut kādā brīdī pieņēma visas Eiropas valstis - Polija, Ungārija, Čehija, tikai tur tas nezin kāpēc tieši otrādi ļāva pirmo reizi izveidoties valstij ar stingriem pamatiem un karkasu. Nav manīts, ka latviešu un igauņu kristietības pieņemšanas modelis būtu atkārtojies kaut vienu reizi kaut vienā citā no Eiropas valstīm. Pat Lietuvā nē, jo viņu dižkunigstaitis pats pieņēma kristietību tad, kad uzskatīja to par vajadzīgu, un viņa nācija no tā par kalpiem nekļuva. Un kristietība nav nekāda pagānisma iznīcinātāja. Vismaz agrāk nebija. Īrijas ķeltu pagāniskās tradīcijas ir saglabājušās līdz mūsdienām vislielākajā mērā tieši pateicoties katoļu mūkiem, kuri tās pierakstīja, pētīja, glabāja...