Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus

12 detektīvu pētījumu

Domnīca Creative Museum ir laidusi klajā rakstu krājumu Ebreju Rēzekne – par cilvēkiem, tradīcijām, vēsturi un kultūras mantojumu.

Impulsu šim apjomīgajam izdevumam ir radījis Rēzeknes Zaļās sinagogas restaurācijas projekts un patstāvīgās ekspozīcijas satura koncepcijas izstrāde. "Pirmie mēneši satura koncepcijas izstrādē vairāk līdzinājās detektīva darbam, kad mēģinājām apzināt iespējami plašu avotu klāstu, veidot stāsta pamatlīniju un to pamatot ar akadēmiski precīzām atsaucēm," atceras tās autore rakstu krājuma sastādītāja un domnīcas vadītāja Ineta Zelča-Sīmansone.

Rakstu krājums Ebreju Rēzekne ir sadalīts divās daļās, pirmā no tām ir veltīta Rēzeknes Zaļās sinagogas stāstam, kas aizsākās XIX gadsimta vidū ar pilsētas uzplaukumu un iedzīvotāju skaita pieaugumu, no kuriem daudzi bija ebreju tautības tirgotāji. Vairāk nekā pirms divdesmit pieciem gadiem Rēzeknes Zaļā sinagoga pārtrauca savu darbību, jo avārijas stāvokļa dēļ tika slēgta, bet pagājušā gada sākumā durvis vēra jau atjaunotais dievnams, kas kļuva par Latvijas Arhitektūras gada balvas 2016 nominantu. 

"Tas ir stāsts par ēku, kuru pirms desmit gadiem iekļāva simt apdraudētāko Latvijas kultūras pieminekļu sarakstā," par divstāvu guļbūvi atgādina biroja Arhitektoniskās izpētes grupa galvenais arhitekts Artūrs Lapiņš, kurš kopā ar kolēģiem to ir pārvērtis no grausta par Latgales pērli. Šajā laikā sinagogu ir apmeklējis 10 401 interesents no Latvijas un 27 ārvalstīm – par pirmā gada darbības rezultātiem informē Voldemārs Ivdris, kurš kļuvis par dievnama gidu un apmeklētājus aizrauj ar atraktīvu un izsmeļošu stāstījumu par ebreju kultūru un vēsturi.

Rakstu krājuma otro daļu veido divpadsmit akadēmisku pētījumu, no kuriem lielākā daļa pirmo reizi tika prezentēta pagājušā gada martā Latgales vēstniecībā Gors notikušajā zinātniskajā konferencē Ebreju Rēzekne, atzīmējot rekonstruētās Zaļās sinagogas atklāšanu. Šajā rakstu krājumā iekļauto pētījumu uzmanības centrā ir trīs pamattēmas – ebreju vēstures un sociālās atmiņas pētniecība, tradīcijas un stereotipi un personības, rekonstruējot Otrā pasaules kara un pēckara laikā zaudēto pasauli. Ne tikai Rēzeknē. 

"Es piedzimu Preiļos 1983. gadā. Augot un dzīvojot šajā vietā līdz padsmitnieka vecumam PSRS režīma beigu posmā un Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas pirmajos gados, mana vienīgā saskarsme ar jautājumu par ebrejiem bija ieklīšana tā dēvētajos ebreju jeb žīdu kapos – pamestā un aizaugušā teritorijā (..). Es neatceros ne satikšanos ar kādu ebreju tautības cilvēku, ne arī kādu stāstu par tiem, izņemot dažus stereotipiskus jokus," savā personiskajā pieredzē par vēl vienu, savulaik izteikti ebrejisku pilsētu dalās komunikācijas zinātnes doktors Didzis Bērziņš. 

Īpaši šim krājumam ir tapuši divi pētījumi, kas ir papildinājuši personību sadaļu. Viens no tiem ir mākslas maģistres Zanes Balčus raksts Pretrunīgais Fridrihs Ermlers par ievērojamo režisoru un scenāristu, kurš dzimis Rēzeknē un tieši šeit saslimis ar smago kinematogrāfijas kaiti. "Visu cilvēces kultūru, par kuru man nebija ne mazākā priekšstata, manās acīs iemiesoja koka šķūnis ar klasisku nosaukumu Diāna. Tas bija kinoteātris, kurp mani vilka nepārvarama kaislība. Par to mani mocīja, sita gan fiziski, gan morāli," autore citē Fridrihu Ermleru. 

Otrs pētījums ir mākslas zinātņu doktores Baibas Vanagas raksts Ebreju gleznotājs Arkādijs Naišloss starp Rēzekni un Rīgu, kura varonis "Latvijas mākslas vēsturē zināms galvenokārt ar neliela izmēra Latgales pilsētiņu nomaļu ainām, no kurām liela daļa tapusi dažādos Rēzeknes nostūros". Jāatzīmē, ka nākamā nedēļa mudināt mudina apmeklēt zaļo pakalnu pilsētu, lai iepazītu tās daudzveidīgo kultūru un vēsturi, jo tajā norisināsies Latgales kongresa simtgadei veltītie pasākumi, ar kuriem tiks ievadītas Latvijas jubilejas svinības. 


Vairāk informācijas var lasīt www.creativemuseum.lv, www.sinagoga.lv un www.rezekne.lv.

 

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Vai Bordānam izdosies nodrošināt Saeimas atbalstu savai valdībai?

Kopā nobalsojuši: 2124

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Labiņāki, bet ne mākslinieki

Teiksim, mākslas aksioma ir tā, ka mākslai jāiet realitātei pa priekšu, tai ir nojausmas, intuīcijas un paredzējuma funkcijas. Citādi tā nedos neko jaunu. (..) Pie tā ir jāpierod, tas ir jāapgūst. Ka...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja