Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Iepirkumā Jaunā Rīgas teātra pārbūvei iesniegti četri piedāvājumi

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) izsludinātajā iepirkumā Jaunā Rīgas teātra būvniecībai Lāčplēša ielā 25 saņemti piedāvājumi no četriem būvuzņēmējiem, aģentūru LETA informēja VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

VNĪ uzsākusi vērtēšanas procesu, par kura rezultātiem tiks ziņots mēneša laikā.

Piedāvājumus Jaunā Rīgas teātra pārbūvei iesnieguši būvuzņēmēji - AS LNK Industries, SIA Ostas celtnieks, piegādātāju apvienība 3A, kuru veido SIA Abora, SIA Argus un SIA AB-rent, kā arī personu apvienība SBSC, kuras dalībnieki ir SIA Skonto būve un SIA Skonto Construction. Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēšot runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas.

SBSC nav reģistrēta Komercreģistrā, taču VNĪ aģentūrai LETA skaidroja, ka atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, personu apvienībai, iesniedzot piedāvājumu iepirkumā, nav jāreģistrējas Komercreģistrā. 

Lai samazinātu nepamatoti lētu vai nepamatoti dārgu izmaksu riskus, iepirkuma prasības paredzējušas, ka būvniekam ir ne tikai jāuzbūvē Jaunais Rīgas teātris, bet turpmākos piecus gadus jāveic arī tā inženierkomunikāciju apkope. Jaunajā iepirkumā iekļauta arī teātra vajadzībām nepieciešamā tehnoloģiskā aprīkojuma iegāde, par ko iepriekš tika plānota atsevišķa iepirkuma organizēšana. 

JRT būvniecība notiks saskaņā ar Jaunā Rīgas teātra vajadzībām un pilnsabiedrības Zaigas Gailes Birojs un Partneri izstrādāto projektu. "Projektē un būvē" princips paredz vienotu atbildību teātra pārbūves ieceres īstenošanai un ļauj operatīvi risināt problēmas būvlaukumā, ja tādas rodas. 

"Izvēlētais sadarbības modelis liek būvniekam "atklāt savas kārtis" jau parakstot līgumu un VNĪ kā pasūtītājs var redzēt patiesās projekta izmaksas. Piedāvājumu cenā ir iekļauti iespējamie būvdarbu riski, tai skaitā - būvnieku reālās iespējas īstenot projektu prasītajā termiņā un budžetā. Šādi ir iespējams panākt, ka būvnieks projektā izstrādā un īsteno tikai tādus risinājumus, par kuru īstenošanas iespējām un drošības aspektiem ir pilnībā pārliecināts. Turklāt šajā sadarbības modelī pēc līguma noslēgšanas būvniekam iespēja palielināt līguma summu ir ļoti sarežģīti un kavējumu gadījumā jārēķinās ar līgumsodu," skaidroja Ivanovskis- Pigits.

Iepirkumā un projekta īstenošanā VNĪ ir izvirzījis stingras papildus kvalitātes kontroles prasības kuras ir izstrādājis Būvniecības valsts kontroles birojs sadarbībā ar būvniecības nozares ekspertiem. 

"Stingrās prasības var radīt augstākas darba izmaksas būvnieku sākotnējos piedāvājumos, jo būvniekam jāparedz papildus laiks drošu un saudzīgu risinājumu izstrādei un īstenošanai, tomēr tas aiztaupīs laiku un papildus izmaksas projekta īstenošanas gaitā. Būvējam Eiropas līmeņa teātri Rīgas vēsturiskajā centrā, intensīvas apkārtējās apbūves apstākļos, šis ir tehnoloģiski sarežģīts uzdevums," norādīja Ivanovskis-Pigits.

Būtiska kopējā projekta sastāvdaļa ir teātra vajadzībām nepieciešamā tehnoloģiskā aprīkojuma iegāde - paredzēta energoefektīva LED skatuves apgaismojuma ierīkošana, kvalitatīvi akustiskie risinājumi un modernas skatuves tehnoloģijas ar ērti kontrolējamiem un programmējamiem pacēlājiem. Abām "black-box" veida zālēm ir paredzēti nospriegoto trošu režģa griesti, pa kuriem ir iespējams staigāt, pielāgojot zāles visdažādākajiem scenogrāfijas iecerēm.

Ivanovskis-Pigits uzsvēra, ka VNĪ ar pilnu atbildību dara visu, lai šis projekts tiktu pabeigts pienācīgā kvalitātē un apņēmušies pabeigt JRT ēkas pārbūvi tā, lai atbilstoši plānam teātris Lāčplēša ielas namā varētu atgriezties jau 2022. gada vasarā. Būvniecības laikā VNĪ turpinās cieši sadarboties ar teātra pārstāvjiem, jo tieši viņi - jaunās ēkas nākotnes lietotāji - vislabāk pārzina teātra ikdienas specifiskās prasības.

Tuvākajās nedēļās iepirkumu komisijai jāizvērtē pretendentu un iesniegto piedāvājumu atbilstību iepirkuma nosacījumiem. Ja viss ritēs raiti un nebūs pārsūdzību, tad jau martā tiks paziņos konkursa uzvarētājs un noslēgts līgums par JRT pārbūves darbiem. Ar būvnieku tiks slēgts līgums atbilstoši Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas FIDIC būvniecības līguma standartam, kas atvieglos būvniecības projektu un līguma procesa vadību. Starptautiskais standarta līgums VNĪ tiek izmantots iepirkumos par summu virs viena miljona eiro.

Tikmēr JRT ēkai Lāčplēša ielā 25, Rīgā janvārī pabeigti konservācijas darbi un pagaidu jumta izbūve konstrukcijām, kuras paredzēts saglabāt, kas atvieglos tālāku būvdarbu norisi un pasargās objektu no laikapstākļu ietekmes.

Jaunā Rīgas teātra pārbūves projekts paredz dubultot ēkas apjomu vēsturiskā centra ietvaros, kur ir blīva apbūve, kas apgrūtina piekļuvi, kā arī sarežģīta izbūve pazemes daļā. Atbilstoši arhitektu iecerei un teātra vajadzībām teātra izmantoto telpu platību plānots teju divkāršot - no 5146 kvadrātmetriem līdz 9767,1 kvadrātmetram. Trīs skatītāju zāles, vairākas mēģinājumu zāles, pilnībā aktieriem un citiem teātra darbiniekiem nodots radošais stāvs, kā arī modernas darbnīcas pagraba stāvā. Tieši pagraba jeb pazemes daļa ir viena no svarīgākajām projekta sastāvdaļām, kas ļauj īstenot "teātris - māja" ieceri, no dekorāciju izgatavošanas līdz teātra izrādei visu var īstenot vienkopus, netērējot liekus transporta, cilvēku vai laika resursus.

Kamēr teātris atrodas Miera ielā, uzsākta projektēšana TabFab radošajam kvartālam. Tā būvniecību plānots organizēt pa posmiem, sākot ar kvartāla ieejas mezglu - radošo industriju inkubatoru un Latvijas kultūras akadēmijas Filmu skolai paredzētajām elpām, netraucējot Jaunajam Rīgas teātrim un plānotā Eiropas finansējuma apguvei.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka VNĪ un pilnsabiedrība ReRe būve 1 pērn 9.decembrī vienojās par tiesas procesu izbeigšanu Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas lietā.

Panāktā vienošanās paredz, ka abas puses atsauc tiesā iesniegtās prasības un izbeidz attiecīgās tiesvedības. Panāktās vienošanās ietvaros ReRe būve 1 nodod VNĪ būvlaukumu, būvmateriālus un demontētos materiālus, kas nepieciešami tālākai ēkas rekonstrukcijai, kā arī vienošanās ietvaros paredz kompensāciju blakus esošo ēku bojājumu novēršanai un objektā veicamajiem konservācijas darbiem, un atmaksā avansu. Savukārt VNĪ norēķinās par būvsabiedrības reāli paveiktajiem, bet vēl neapmaksātajiem darbiem.

Tāpat ziņots, ka, laužot līgumu ar būvnieku, VNĪ kā pasūtītāja galvenās pretenzijas bija par darbu drošību, to kvalitāti un termiņu ievērošanu. ReRe būve 1 nepiekrita līguma laušanai un vērsās tiesā, lai uzteikumu atzītu par spēkā neesošu un noteikt jaunu līguma izpildes termiņu. Šajā lietā tiesa piemēroja prasības nodrošinājumu - aizliegumu VNĪ slēgt līgumu par tālākajiem Jaunā Rīgas teātra būvdarbiem. Savukārt VNĪ iesniedza tiesā prasību par 209 852 eiro liela līgumsoda piedziņu.

VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 miljona kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja