Gašpuitis: Darba tirgus turpina plesties

Gada beigās, noslēdzoties sezonālajiem darbiem, uz ziemas periodu izmaiņas kļūs mazāk aktīvas. Lai arī dati kopumā atbilst tendencēm ekonomikā, nodarbinātība šajā laika periodā ir kāpusi mazāk, jeb par 8,8 tūkstošiem, kas ir tikai nedaudz vairāk kā puse no uzlabojuma. Tādēļ nelielu mulsumu rada ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita pieaugums par 8 tūkstošiem. Turklāt nav novērojams, ka iedzīvotājos ir pieaugusi skepse par izredzēm iegūt algotu darbu, jo salīdzinot ar pirmo ceturksni, šādu iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 4,4 tūkstošiem. Iespēju šādam pavērsienam var būt gan apsekojuma neprecizitātes, gan, piemēram, tas, ka tiem, kam krīzes laikā bija nepieciešamība iesaistīties darba tirgū (studentiem, mājsaimniecēm u.c.) finanšu apstākļiem ģimenē stabilizējoties, interese par algotu darbu ir gājusi mazumā.Turklāt statistika iezīmē darba samaksas kāpumu. Grupas īpatsvars, kas saņēma minimālo vai mazāku algu, otrajā ceturksnī ir sarucis. Savukārt nelielu, bet tomēr pieaugumu uzrāda visas pārējās grupas. Tādejādi tā vai citādi, ziņas par finansiālās situācijas uzlabošanos caur šo aptauju apliecina arī paši iedzīvotāji. Tādēļ neizbrīna arī vērojamā patēriņa aktivitāte. Trešajā ceturksnī labvēlīgi apstākļi nodarbinātības pieaugumam saglabāsies, tomēr augstais bezdarba līmenis reģionos tuvākajā laikā neizzudīs. Liela loma būs atbilstošai informācijas pieejamībai par darba vietām tuvākajā apkārtnē un iedzīvotāju iespējas un vēlme tur nokļūt.