Viņa Latvijas Ārpolitikas institūta rīkotajā diskusijā par ES ārpolitiku pauda viedokli, ka joprojām nav sasniegts cerētais, ka savienības valstis izrādīs lielāku solidaritāti vairāku jautājumu risināšanā. Tāpat viņa izteica cerību, ka Latvijas saņemtās lauksaimniecības subsīdijas sasniegs pārējo Eiropas valstu līmeni.
Eksprezidente arī norādīja, ka valstu sabiedrībām būtu nepieciešams aktīvāk iesaistīties lēmumu apspriešanā un pieņemšanā, jo iedzīvotājiem ir balss, kuru varot parādīt organizējoties, kā arī izrādot nepieciešamās iniciatīvas.
LETA jau vēstīja, ka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) iepriekš intervijā aģentūrai LETA apliecināja, ka tuvākajos gados būs jārēķinās ar to, ka ES integrācijas un sadarbības procesi turpmāk būs ar dažādiem ātrumiem.
Runājot par sešu ES dibinātājvalstu apliecināto uzticību "vēl ciešākai savienībai", atzīstot, ka tas nozīmē atbalstu "divu ātrumu" Eiropai, jo ES dalībvalstis nav vienotas ciešākas integrācijas jautājumā, Rinkēvičs atzina, ka tradicionāli ir ļoti piesardzīgs un pat skeptisks par "divu ātrumu" Eiropu. Iemesls tam esot viens - viena ātruma Eiropa varētu būt ātrāka, bet tā otra - lēnāka.
"Tad ir jautājums - kur tad mēs sevi redzam? No vienas puses, mēs dzirdētu daudzus sakām - kādēļ mums ir jāskrien pakaļ Eiropai, ko tā maz dod? No otras puses, mēs redzam tos daudzos izaicinājumus," viņš sacīja, norādot, ka kopīgs darbs ļauj atrisināt daudzas problēmas. Ministrs arī sprieda, ka atrašanās lēnākajā Eiropā nebūtu tā labākā doma.