Zanders: Ja mums viss ir skaidrs par ministru, tad viss skaidrs ir arī par ministrijas darbu

patiesībā ministrija nav tukša ēka. tajā ir apmēram 1000 slaistu, kuri visu laiku domā kā kaut ko izshēmot, nozagt, nu, kaut vai papīra paku vai pildspalvu. kā dabūt ārsta zīmi lai nenāktu uz darbu, kā izrakstīt sev vēl vienu papildus prēmiju utt. jebkuram var nākt klāt un prasīt ko viņš dara un par ko ir atbildīgs un atbilde būs ē,mmm,nē - es ne par ko neatbildu, prasiet ministram. katra jauna iniciatīva viņos izraisa paniku, jo aiz tās var slēpties darbs. tādi ir valsts sektora "darbinieki".

Zanderam. Ministriju darbā gatavojot savrīgus aktus būtiska problēma ir apstāklī, ka jebkura dokumenta saskaņošanas procedūra tiek saprasta un realizēta tā, ka bez 100% saskaņotāju atbalsta jebkurš projekts var tikt nobremzēts vai padarīts bezzobains. Šo nostādni, galvenokārt, kurai nāk klāt tipiski latviskā ambiciozā sīkumainība, var izmantot un arī izmanto, lai realizētu kādas personīgās ambīcijas vai lobētu kādu viedokli. Pēc tam visi brīnās, ka šādi gatavotas pārmaiņas notiek lēni, tās nav būtiskas vai pat jokainas. Protams, ministram, bet biežāk gan valsts sekretāram, kurš uzliek savu parakstu izejošajiem dokumentiem, te ir noteicošā loma. Tas rada to iespaidu, ka ministrs ir arī ministrija.

Neznu nevinu gadījumu, kad ierēdņu pusē ir nostājušies mediji! Kamēr tā nebūs, tikmēr arī būs esošā situācija. Pretstatā ASV (kas gan nav demokrātijas citadele), kurā tomēr ik pal laikam gadās pa "dzelzs rīklei".