Uguns pret mežiem un krūmājiem

Raidsabiedrība France 24 norāda, ka savvaļas ugunsgrēki vairākos pasaules reģionos (publikācijā gan uzsvars likts uz Vidusjūras piekrasti) ir jaunā realitāte, ar ko nākas un nāksies rēķināties ikvienam iedzīvotājam. Pat lielpilsētu centros dzīvojošajiem, kurus "sarkanais gailis" tieši neapdraud, reizēm dienām ilgi jāelpo ugunsgrēku dūmi, un veselībai tas par labu nenāk.

Par to, cik liela ir cilvēces ietekme uz globālajām klimata pārmaiņām, zinātnieki vēl joprojām strīdas – gan ledus laikmeti, gan tiem sekojošie karstuma viļņi uz mūsu planētas bijuši arī tajos laikos, kad nekādi Homo sapiens nav eksistējuši. Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka arī savvaļas ugunsgrēki tajos senajos laikos gadījušies, tos izraisot gan zibens spērieniem, gan vulkānu izvirdumiem. Taču mūsdienās ugunsnelaimes visbiežāk izceļas tieši cilvēku rosīšanās rezultātā, turklāt ļaudis uzskata paši sevi par lielākajiem cietējiem, jo ir apdraudēta viņu dzīvība, īpašumi un komforta sajūta.

Deutsche Welle, atsaucoties uz Eiropas Zinātņu akadēmiju ekspertu padomi (European Academies Science Advisory Council jeb EASAC), vēsta, ka tikai Eiropas Savienībā vien ik gadu tiek reģistrēti aptuveni 60 tūkstoši savvaļas ugunsgrēku, kuru laikā izdeg platības, kas divas reizes pārsniedz Luksemburgas teritoriju, un tiek nodarīti aptuveni divu miljardu eiro lieli ekonomiskie zaudējumi.

KLIMATS UN CILVĒKI

Savvaļas ugunsgrēku skaita pieaugums saistīts gan ar mūsu planētas sasilšanu (aizvien karstākām un sausākām vasarām), gan ar cilvēku darbību, norāda LiveScience.com. Attiecībā uz karstumu viss ir skaidrs. Vienkāršoti sakot – ja savulaik zibens iespēra kādā nokaltušā kokā, tas nodega, taču plašāk ugunsgrēks visbiežāk neizplatījās, jo apkārt bija zaļojošas audzes, kas nemaz tik vienkārši neaizdegas. Par to gan jau pārliecinājies ikviens, kurš devies pārgājienos un pieredzes trūkuma dēļ centies iekurināt ugunskuru no zaļojošiem koku zariem.