Laika ziņas
Šodien
Smidzinošs lietus
Rīgā +3 °C
Smidzinošs lietus
Trešdiena, 19. februāris
Zane, Zuzanna

Nodzerties bērzu birzi

Bērzu sulas ir viens no galvenajiem pavasara vēstnešiem, taču liels gods tām nekad nav ticis – pierasts, ka tās sapildītas necilos plastmasas iepakojumos, kas palikuši pāri no citiem dzērieniem. Ervīns Labanovskis (38) ar savu uzņēmumu Birzī šo tradīciju lauž un dzērienu pilda smalkās šampanieša pudelēs, kas savu vietu atrod arī restorānu plauktos.

"Vieniem bērzu sulas asociējas ar patīkamām bērnības atmiņām, bet citiem ir trauma no tā, ka bija jādzer pārskābušas un ar savādu piegaršu," saka uzņēmuma Birzī dibinātājs Ervīns Labanovskis. Pārmantojot vecāku tradīcijas un pieslīpējot tehnoloģijas, viņš kopā ar ģimeni bērzu sulas ierindojis starp smalko dzirkstošo dzērienu rindām. Lai gan šobrīd tas ir nišas produkts, uzņēmējs kaļ lielus plānus un cer iekarot arī ārzemju tirgus.


Atdot citiem savu garšu

Uzreiz jāsaka, ka Ervīns nav vienkāršs lauku puika, kas izlēmis godāt senču tradīcijas, – pirms mešanās šai rūpalā viņš ieņēmis dažādus augstus amatus gan Rīgas domē, gan Aizsardzības ministrijā un citās iestādēs, joprojām ir partijas Progresīvie valdes loceklis. Taču, kā pats saka, reiz pienākot brīdis, kad sāc domāt par dzīves kvalitāti un meklēt pēc darba, kuram ir arī konkrēts mērķis, nevis tikai process. "Es meklēju dzīvesveidu, nevis biznesu. Mēs bieži daudz strādājam, lai varētu atvaļinājumā atļauties konkrētas lietas. Es tajās dzīvoju, mans darbs ir viens liels atvaļinājums. Jā, fiziski ir pagrūti, taču esmu dabā prom no civilizācijas, redzu, kā tā mostas," viņš paskaidro. Lai labāk raksturotu situāciju, par piemēru viņš min kādu savu paziņu – investīciju baņķieri. Šim cilvēkam bija liela alga un prestižs darbs, taču tam līdzi nāca pienākums dzīvot Londonas centrā, ģērbties smalkākajos apģērbos un iegādāties lietas, kas atbilst statusam. "Vienā brīdī viņš atskārta, ka ir bagāts nabags, jo nekas jau pāri nepaliek. Tad viņš sāka meklēt dzīves kvalitāti jeb vietu, kur viņš saņem mazāk, bet pāri paliek vairāk," stāsta Labanovskis.

Pats savu uzņēmēja ceļu Birzī īpašnieks sāka ar ekoveikalu, kas bija atbalsta punkts un tālāk ļāva mesties iekšā bērzu sulu ražošanā. Nekādu lielo plānu sākotnēji nebija, vien doma, ka vecāki sulas taisīja baudāmākas, nekā ierasts, un varbūt tā varētu garšot arī citiem. Vecāku recepte bērzu sulas ļāva uzglabāt viegli dzirkstošas cauru gadu, nebaidoties, ka tās būs pārrūgušas un nepatīkamas. Pašiem garšoja, draugiem garšoja, tāpēc ar māsu nolēmis pamēģināt pārdot. Cilvēki pirka, nāca vēl, un pirmās pudeles drīz vien pazuda no plauktiem, aiz sevis atstājot sajūtu, ka ir vērts par to padomāt nopietnāk. Tā pamazām tapa dzirkstošo bērzu sulu ražotne Birzī, kas šodien var lepoties ar plašu piedāvājumu klāstu, atpazīstamību vietējā tirgū un skatu pasaules līmenī


Daba šogad nelutina

Smiltenes pagastā esošajā ražotnē kūp tvaiks un apkārt virmo salda smarža – tiek ražots bērzu sīrups, ko pats Labanovskis smejoties dēvē par Latvijas melnajiem ikriem. Šāds apzīmējums radies gan cenas, gan ekskluzivitātes dēļ, proti, lai iegūtu litru sīrupa, nepieciešams iztvaicēt simt litru bērzu sulas. Šogad bija rekordīsa sulu sezona, tāpēc šī proporcija īpaši jūtama. "Ilgi bija sals, un pēkšņi baigais siltums. Izpalika posms, kurā bērzs mostas. Nu viņš atver acis, un uzreiz jāiet uz darbu – jādzen lapas," stāsta uzņēmējs un ironiski noteic, ka jāprasa valdībai kompensācijas. Lai gan daba nav bijusi labvēlīga, produktu cenas šogad nav plānots celt. Parasti Birzī iztiekot ar bērziem, kas jau gadiem saknes dzinuši pašu teritorijā, taču vajadzības gadījumā sulu iepērk arī no bioloģiskajiem zemniekiem. Labanovskis gan atzīst, ka nekas slikts, ja ieurbs arī bērzā, kas aug pašā pilsētas centrā: "Bērzu sula ir tīrs produkts, ir vairāki pētījumi, kas uz to norāda. Koksne tik ļoti visu izfiltrē, ka nav nekādu piemaisījumu."

Tomēr nav tā, ka līdz ar bērzu sulu beigšanos arī uzņēmuma sezona būs galā – vēl uzņēmums nelielos daudzumos ražo, piemēram, ābolu, vīgriežu, pieneņu un citus sīrupus. Tāpat ir vairākas dzirkstošās bērzu sulas variācijas, kas sakombinētas ar dažādām garšām. Labanovskis teic, ka par iedvesmu šeit nevar runāt – vienkārši ņem un eksperimentē. Meklējot labākās garšas, bieži nākas vilties, piemēram, kafija un čili savu vietu plauktā tā arī neesot izcīnījusi. Reizēm garša jau sākumposmā neuzrunā pašus tās radītājus, bet atsevišķos gadījumos pircēji nolemj, ka tā nebūs pieprasīta prece. "Lielākais kompliments ir tad, ja pasaka, ka tā ir bērnības garša. Ja rodas pozitīvas atmiņas un asociācijas, tad esam uz pareizā ceļa," spriež uzņēmējs.

Latvijas tirgu iekarot nemaz neesot bijis tik grūti – visi jau zina, kas ir bērzu sulas. Taču tas uzliek papildu atbildību un produkta standartus, jo – kāpēc gan pirkt, ja katrs pats var iet un tecināt savu. Ražotnē uz galda stāv arī rullis ar etiķetēm svešā mēlē. Tas tad nu esot stāsts par eksportu. Kāds Nīderlandes uzņēmums sulu nopircis, lai pārdotu zem sava zīmola. Esot jau grūti dot prom ar svešu vārdu, taču, ja grib tikt tālāk, jāpiekrīt arī šādiem kompromisiem."«Ik pa laikam ir pasūtījumi uz ārzemēm, bet trūkst atkārtotu, regulāru pirkumu. Piemēram, Ķīnā nevarēja iziet cauri muitai, jo viņiem klasifikatorā nav bērzu sulas," uzņēmējs atklāj darba aizkulises. Neskatoties uz dažādajiem šķēršļiem, iet tālāk pasaulē ir Birzī plānos: "Vietējais tirgus ir par mazu, lai attīstītos, jāiet uz āru."


Reizēm vieglāk aizņemties

Birzī ir ģimenes uzņēmums, taču sezonas laikā pašu roku nepietiek, tāpēc talkā jāaicina palīgi. Tas laukos nemaz neesot tik viegli, turklāt – kurš gan grib strādāt tikai sezonā. "Nevajag būt ar ļoti lielām ekspektācijām, tad strādnieku atrast būs vieglāk," smejas uzņēmējs. Viņš arī stāsta, ka netrūkst cita veida palīdzības, proti, lai varētu piedalīties izstādēs, saņemts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalsts: "Latvija ir lieliska vieta, grūti iedomāties, ka, dzīvojot citviet, es varētu tikt valsts stendā milzīgā izstādē Ķīnā. Es taču saprotu, ka esmu pavisam mazs ražotājs, tas man ir liels notikums." Taču ar klasisko Eiropas fondu apguvi uzņēmējam nav veicies. Birzī savulaik tika pieteikts ES LEADER programmai, kas solīja 70% līdzfinansējumu iekārtu ieguvei un būvju celšanai, taču saņemts atteikums. Iemesls, kāpēc atbalstu nepiešķīra, pamatots ar faktu, ka Birzī ir uzņēmums ar bankrota risku. "Mums bilance bija mīnusos, bet tā jauniem uzņēmumiem ir – investē attīstībā, nopērc jaunu iekārtu un esi mīnusos. Pirmajos gados izdevumi parasti ir lielāki nekā ienākumi, taču tāda ir likuma norma, un viss," skaidro Labanovskis. Kopš atteikuma pagājuši jau vairāki gadi, un šodien viņš spriež, ka mazajiem uzņēmējiem izdevīgāk tomēr ir aizņemties, nevis pieteikties projektiem: "Tas laiks un darbs, kas tiek ieguldīts papīros, atskaitēs, – tas ir milzīgs. Ja summa ir līdz desmit tūkstošiem, var teikt, ka nav to vērts, jātaupa nervi un resursi."


Bērzs jāapciemo cauru gadu

Kā jau nelielai ražotnei pienākas, Birzī ir daudz eksperimentu. Piemēram, pirmais bērzu sulu sīrups tapa pašu virtuvē. "Katliņā vārījām ilgi, ilgi. Neiesaku to atkārtot, jo pēc tam var nolīmēties tapetes. Mitrums ļoti daudz iztvaiko," smejoties noteic Labanovskis. Drīz vien saprasts, ka ar katliņu būs par maz, tāpēc no Kanādas šurp atgādāts tvaicējamais aparāts, kurš oriģināli paredzēts kļavu sīrupa pagatavošanai. Kļavu sīrupu varot radīt arī pie mums, un kvalitātes ziņā tas nemaz neesot švakāks, taču mums nav kļavu mežu un sula ir mazāk salda, tāpēc konkurēt nav iespējams. Runājot par savu mežu, Labanovskis atklāj, ka maijā rīkos sulu koku stādīšanu, kur ikvienam interesentam būšot iespēja uzzināt par jau esošo produkciju un nedaudz pieskarties nākotnei – iestādīt bērzu, kļavu vai valriekstu. "Tās ir ilgtermiņa investīcijas, pēc gadiem trīsdesmit varēsim šais kokos jau urbt," smaida uzņēmējs.

Piemājas kokos viņš urbjot katru gadu, tiem atpūta neesot vajadzīga, taču rūpes gan. Proti, koks jāuzmana visu gadu, pēc tecināšanas kārtīgi jāaiztaisa urbums un pēc tam vairākkārt jāpārbauda, vai tapa labi turas. Vaļējas "brūces", kas slikti noslēgtas, var kokam nodarīt milzu ļaunumu. Jautāts par to, kādas vēl ir visbiežāk pieļautās kļūdas sulu laikā, Labanovskis sāk runāt par iepakojumu: "Svaigas sulas var turēt plastmasas pudelēs, bet raudzēt gan plastmasā nevajag. Ir skāba vide, kas var neredzamos daudzumos sākt ēst pudeles sienas, un to pēc tam cilvēki izdzer. Jāraudzē stiklā." Varētu teikt, ka tieši šampanieša pudeles tad arī ir lielais dzimtas noslēpums, kas ļauj sulām nepārrūgt un saglabāt savu dzirkstīgumu. Tāpat Labanovskis standarta receptē tām klāt liek piparmētru lapas, nevis krustnagliņas un rozīnes. Jāpiebilst, ka Birzī dzērieni ir bezalkoholiski. Visus firmas noslēpumus gan nevarot atklāt, taču ražotājs iesaka upeņu zara vietā izvēlēties pumpurus, tad sulas būs mazāk duļķainas. "Bet vispār varat daudz nedomāt un nepūlēties, piezvaniet man, es jums piegādāšu," viņš smejas.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Dzīvnieki ar pievienoto vērtību

Indija ir dzīvajai radībai draudzīga zeme, kur mērkaķus var īpaši pielūgt, ziloņa galvu uzlikt cilvēka rumpim, padarot par svētu, kaziņām pirms upurēšanas atļauts apēst visu, kas ceļā, govis var a...

SestDienas receptes: Sātīgi un garšīgi – sēnes un tofu

Februāris turpinās, un šomēnes mēs gatavojam bez gaļas, vienlaikus meklējot dažādas alternatīvas, kā nodrošināt organismam nepieciešamās uzturvielas. Turpinām arī iepazīt produktus un jaunas gatavoša...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata