Desmitais festivāls – šo izlasot, varētu iegrimt nostalģiskās atmiņās vai arī vaimanāt par laika straujo ritējumu, ne velti laiks kļuvis par Valmieras Vasaras teātra festivāla (VVTF) šā gada vadmotīvu. Sācies kā eksperimentāls projekts ar pieciem iestudējumiem, no kuriem četri tapa tieši šim notikumam, VVTF ir nostiprinājies Latvijas teātra ainavā.
Nu jau vairs nav nekāds pārsteigums, ka festivāla izrādes tiek nominētas Spēlmaņu nakts balvām un ik pa brīdim kāda to arī saņem, festivāls pats ir ieguvis žūrijas specbalvu. Un pēdējos gados tieši VVTF dēļ ir pārkārtots Spēlmaņu nakts žūrijas ritms – žūriju ievēl savlaicīgi, lai tā savu sezonu sāktu tieši ar VVTF, šogad tātad 1. augustā.
Ne visām, bet vairākām izrādēm laika gaitā atrisināts arī to skatuves mūža pagarināšanas jautājums. Tās vai nu rāda atkārtoti festivālā, vai arī iekļauj teātra (un ne vienmēr tieši Valmieras teātra) repertuārā. Spilgtākais piemērs šai ziņā ir Mārtiņa Eihes iestudētais Mārtina Makdonas Inišmoras leitnants. Tas ir rādīts festivālā, pēc tam pielāgots iekštelpām un bijis teātra repertuārā, tagad tiek atjaunots ar daļēji mainītu aktieru ansambli un atkal tiks rādīts gan ārpus telpām, gan vēlāk teātra Jaunajā zālē. Interesanti, ka jau otro reizi Aksels Aizkalns dodas Mārtiņa Meiera pēdās – vispirms abi aktieri dublējās Jāzepa lomā, bet tagad Aizkalna varonis ievedīs kārtību Inišmoras salā, kur pirms tam – 2020. gada iestudējumā – braši asinis šķaidīja Meiers. Nespēju nepalepoties, ka esmu bijis Inišmorā, kurp savulaik devos septiņu minūšu lidojumā no Golvejas ar mazmazītiņu lidmašīnīti. Paši īri gan Makdonu uzskata par britu un cenšas par viņa dzēlībām neapvainoties, bet izrāde iepriekšējā variantā skatītājiem raisīja emocijas no sajūsmas līdz aktīvai nepatikai.
Liela daļa no atkārtoti rādāmajām izrādēm šogad ir bērnu un jauniešu auditorijai, vienlaikus pats festivāls kopumā nav izteikti adresēts vienai vecuma grupai, kā tas bija līdz šim.
Par jauniestudējumiem sarežģīti rakstīt, jo reizēm galaprodukts atšķiras no sākotnēji pieteiktās ieceres. Ir vairākas staigājamās izrādes, kurās skatītājiem aktīvi jāpiedalās, piemēram, tikai divreiz notiks itāļu režisores Katerīnas Moroni Ziedēšana un posts, kas pielāgota festivālam, bet jau izrādīta Itālijā, Grieķijā, Francijā, Vācijā, Spānijā un Rumānijā, un tās galvenie varoņi būs bērni. Aktīva līdzdarbība tiks sagaidīta arī no Agates Bankavas iestudējuma Te, bite! skatītājiem, kuriem būs jādodas pa bišu ceļiem, izmantojot skaņu un vārdu, kustību un deju, kā arī skatienu un pieskārienu. Pastaigas elementi būs arī Endīnes Bērziņas izrādē Kas tur kustas?, kas veidota sadarbībā ar Liepājas Leļļu teātri. Jau no iepriekšējiem gadiem uz šā gada programmu pārceļojis arī Ances Muižnieces un Pamelas Butānes Urbānais safari ar četriem dažādiem maršrutiem, kas klausāmi austiņās un izstaigājami pa dažādām Valmieras vietām (uzlādējiet tālruņus un uzvelciet botas!).
Staigāt nāksies arī tiem, kas izraudzīsies vācu horeogrāfes Stefānijas Felberes horeogrāfisko pastaigu Iedomātā Valmiera: utopiskie skati, kas veidota sadarbībā ar trim Latvijas horeogrāfēm.
Toties uz Strenčiem, kur teksta grupa Orbīta piedāvās savu izrādi Tagad Strenčos, labāk tomēr braukt, nevis iet kājām (kaut gan – palepošos otrreiz – zaļajā jaunībā esmu piedalījies skrējienā no Strenčiem uz Valmieru un pat sasniedzis galamērķi).
IESAKA ATIS ROZENTĀLS
TRAKTOPERA ★★★★
REŽISORS ANDRIS KALNOZOLS
Jau trešo reizi un atkal citā vietā Valmieras festivālā notiek izrāde, kurā ar īstiem traktoriem un ekskavatoriem trīs aktieri ne tikai rok zemi, bet, to darīdami, arī dzied. Andra Kalnozola sižetam par kādas celtnes tapšanas procesu mūziku rakstījis Toms Auniņš. Izrāde – festivāla veterāne, pirmoreiz parādīta 2017. gadā.
ES ARĪ TE, KAS MAN IR JĀDARA ★★★★★
REŽISORE ENDĪNE BĒRZIŅA, LĪDZREŽISORE SABĪNE ALISE OZOLIŅA
Šis ir gadījums, kad perfekcijas trūkums ir apzināts un tieši tas padara izrādi perfektu. Pusaudžu rokgrupas attiecību samezglojumi, kuru dēļ pirmais koncerts gandrīz nenotiek, risināti tieši tik robusti, lai būtu ticami. Izrāde tikusi nominēta Spēlmaņu nakts balvai un rādīta vairākos spēles laukumos arī ārpus Valmieras.
LAIKMETĪGA MASKU KOMĒDIJA: SAPŅOTĀJI ★★★★★
LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJA, REŽISORS KĀRLIS KRŪMIŅŠ
Valmieras festivāla satelītprogrammā Studentu šķūnis iekļauta Spēlmaņu nakts balvai nominētā izrāde jau izraisījusi gandrīz vai ažiotāžu Rīgas publikā. Delartiskā komēdija, iecelta latviešu pasakas vidē, izrādās tieši tik asprātīga un mūsdienīga, lai izraisītu neviltota prieka mirkļus. Te var iepazīt arī trīs jaunos aktierus, kas pievienojušies Valmieras teātra štatam.