Taču stāsts jau nav tikai par to, kur tad galu galā ilgi cerētā "skaņu Saulcerīte" atradīsies un vai par spīti visām pretrunām šī nav pēdējā (vienīgā?) iespēja to pārskatāmā nākotnē tiešām uzbūvēt. Interesanti, ka šīs pēkšņās diskusijas sakritušas kopā ar Satversmes tiesas spriedumu par pēdējā laikā tikpat daudz locīto garantētā minimālā ienākuma pabalstu – starp citu, pirmo reizi likumu līmenī runājot arī par to, ka vajadzība pēc kultūras ir ne tikai cilvēka izvēles lieta, bet iekļaujama, tā teikt, bāzes pakā.
Ko no tā mums būs secināt? Kas būtu jāmācās ne tikai no konkrētajiem lēmumiem, bet arī visas situācijas kopumā? Kā jāvērtē valsts loma un attieksme pret tajā dzīvojošajiem cilvēkiem?
Ja piekrīt padomju fiziķa Ļeva Landaua teorijai, cilvēka laimi veido mīlestība, brīvība, darbs un draudzība. Krievu režisors Iļja Hržanovskis šo domu sarunā ar SestDienu attīsta tālāk: vai cilvēks var būt laimīgs un saglabāt šo laimi? Labs izejas punkts pārdomām. Arī saistībā ar jau pieminētajām aktualitātēm.
Kaut gan var, protams, izrādīties, ka viss ir daudz, daudz vienkāršāk. Varbūt kādā brīdī, kad no tveices, lieliem jautājumiem un karstām diskusijām nogurums ir tik liels, ka nevar vairs padomāt, vispareizāk ir ķerties pie nacionālajiem dārgumiem. Jā, iešanas mežā. Jo, kā izrādās, tur var atrast ne tikai daudzu tik mīļotās sēnes. Arī bieži un neapdomīgi nicinātās piepes var izrādīties ar daudz lielāku vērtību, nekā sākumā šķitis. Jautājums tikai – vai tās mācējušas kļūt modīgas un pievērst sev gana daudz uzmanības.
Šīs SestDienas, 3. – 9. jūlija, numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Pierādījums ne tikai nojaukšanai. Arhitektūras doktors Jānis Lejnieks par to, cik koncertzāļu būs Kronvalda parkā, kāpēc arhitektiem patīk diktatūras un ko darīt ar sadāvinātajiem pieminekļiem.
FOKUSĀ. Cieņas cena. Kas valstij būtu jānodrošina saviem iedzīvotājiem, un ko īsti mūsdienu Latvijā nozīmē cilvēka cienīga dzīve? Līdz ar Satversmes tiesas spriedumu lietā par garantēto minimālo ienākumu līmeni diskusijas par šiem jautājumiem vairs nav tikai "virtuves sarunu" vai filosofisku pārdomu jautājums, bet prasīs arī noteiktus pārkārtojumus sistēmā.
PASAULĒ. Polijas dažādās vīzijas. Polijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā iekļuvušie – tagadējais prezidents Andžejs Duda un Varšavas mērs Rafals Tšaskovskis – piedāvā vēlētājiem radikāli atšķirīgus redzējumus par valsts nākotni. Taču prezidenta krēsls ir tikai viens, un 12. jūlijā vēlētājiem nāksies izšķirties, kuru no šīm vīzijām viņi atbalsta.
SPORTS. Lielā zivs norāvās no āķa. Covid-19 pandēmijas laikā, sporta notikumu organizētājiem meklējot iespējas aizvadīt plānotās sacensības, notikumu gaita reizēm mēdz būt neprognozējama. Šī raksta ietvaros vairākkārt izskan frāze: normālos apstākļos tas nebūtu iespējams. Latvija bija tuvu visaugstākā līmeņa rallija sacensību sarīkošanai.
MĀKSLINIEKA SKATS. Ar vārdiem sirdī. Juveliermāksliniece Anna Fanigina stāsta par ilgo ceļu pretim kuģu sarakstam, piedalīšanos arheoloģiskajās ekspedīcijās un vēlmi pēc zināšanu dziļuma mākslas.
TUVPLĀNĀ. Homo Soveticus laboratorijā. Multimediju projekta DAU ideologs, krievu režisors Iļja Hržanovskis ir klusējis vienpadsmit gadu, veidojot līdz šim nebijušu spēles laukumu – vēstures izspēli – un ļaujot tajā iesaistīties teju ikvienam interesentam. Tagad vērienīgais projekts pamazām tiek nodots skatītāju vērtējumam, liekot aizdomāties ne tikai par totalitārisma dabu, bet arī mīlestību un cilvēka laimes formulu.
NACIONĀLIE DĀRGUMI. Sēra piepju slavas gads. Saukta par "meža vistu" un negaidīti strauji kļuvusi populāra. SestDiena noskaidro, kas tā tāda sēra piepe un kāpēc pēkšņi nākusi modē.
CEĻOJUMS. Nejaušais ceļojums ar medaini kafijainu garšu. No vissmirdīgākā augļa pasaulē līdz paradīzes garšai. Tieši tik dažādi tiek raksturots eksotiskais duriāns, auglis, ko mēs dodamies meklēt Singapūrā, bet atrodam Malaizijā – izmetot „nelielu līkumu” un iepazīstot negaidītu viesmīlību.
Kā arī ŠONEDĒĻ, PRIEKŠĀ, SPORTS ŠOMĒNES, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.
Kāda kuram mode,