Lai gan ASV neapšaubāmi ir pirmā no modernajām valstīm, kur tautas skaitīšanas sāka rīkot regulāri, pati ideja ne tuvu nav amerikāņu izgudrojums, raksta History. com. Vēsturnieki noskaidrojuši, ka aptuveni 3800 gadu pirms mūsu ēras senās Babilonijas valdnieki ik pa kādiem sešiem vai septiņiem gadiem mēdza rīkot «inventarizāciju», lai uzzinātu, cik tad viņu pakļautībā ir cilvēku un kādi resursi (lopi, vilna, ar lauksaimniecības kultūrām apsētas vai apstādītas platības, pārtikas rezerves) ir viņu īpašumā. Pēcāk kas līdzīgs prātā nācis Ēģiptes faraoniem, kuri nekautrējās no babiloniešu mantojuma savākt labākās idejas. Senākās rakstiskās liecības par tautskaitēm datētas ar mūsu ēras II gadsimtu, turklāt tās attiecas nevis uz Tuvajiem, bet gan Tālajiem Austrumiem. Ķīnas Haņu dinastijas valdīšanas laikā noskaidrots, ka valstī dzīvo 57,7 miljoni cilvēku, bet mājsaimniecību skaits nepārsniedz 12,4 miljonus.
Tautas skaitīšanas rīkojuši gan mongoļu iekarotāji XIII gadsimta vidū (lai noskaidrotu, cik lielas nodevas no okupēto teritoriju iedzīvotājiem pieprasīt), gan senie Inku valsts valdnieki, gan Persijas varasiestādes. Eiropā par celmlauzi kļuva Prūsijas karaliste, kur tautas skaitīšana tika sarīkota 1719. gadā, taču tas bija tikai vienreizējs pasākums, raksta All About History. Interesanti, ka briti, spāņi, portugāļi un citi kolonizatori savās valstīs tautas skaitīšanas nerīkoja, taču darīja to kolonijās, lai saprastu, cik lielus resursus no tām iespējams izspiest.
1776. gadā neatkarību pasludinājušo Amerikas Savienoto Valstu motīvs rīkot tautskaiti bija pavisam atšķirīgs – politisks. Iedzīvotāju uzskaite bija nepieciešama, lai noskaidrotu, cik liels pārstāvju skaits tam vai citam štatam pienākas ASV Kongresa Pārstāvju palātā. Pirmā tautas skaitīšana te sākās 1790. gada 2. augustā, bet tās rezultāti tika apkopoti vien pēc 18 mēnešiem.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 1. - 7. augustanumurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!