2020. gada 31. janvārī britu avīžu (atkarībā no to politiskajām simpātijām) pirmās lappuses rotāja diametrāli pretēja satura virsraksti. No Jauna rītausma Britānijai (Daily Mail) un Mūsu laiks ir pienācis (The Sun) līdz Sīkā sala (The Guardian) un Apvienotās Karalistes lēciens nezināmos ūdeņos (The Independent). Deutsche Welle gan norāda, ka toreizējai situācijai visvairāk atbildis beidzamais. Kopš brīža, kad britu vairākums 2016. gada 23. jūnijā bija nobalsojuši par izstāšanos no ES, sarunas par šīs šķiršanās nosacījumiem ieilga, un būtībā līdz pat 2021. gada sākumam, kad beidzās pārejas periods, nevienam nebija īsti skaidrs, kas notiks tālāk.
Brexit dēļ Apvienotajā Karalistē notika divas neplānotas vēlēšanas, amatos pabija trīs premjeri, parlamenta deputāti atklāti konfliktēja ar valdību, atgādina BBC. Izstāšanās atbalstītājiem lielu vilšanos sagādāja novēloti nākusī apziņa, ka Eiropas Savienības līguma 50. pants, kas dod tiesības kādai no valstīm pamest ES, nenosaka konkrētus šī procesa mehānismus. Tieši šī iemesla dēļ sākās ilgstošs virves vilkšanas mačs starp Briseli un Londonu. Ja pavisam vienkāršoti – panākt vienošanos vairāk vajadzēja britiem, lai tādā veidā pildītu referendumā pausto vēlētāju gribu. Tādēļ Eiropas Komisija varēja droši nākt klajā ar dažādām ultimatīvām prasībām, īpaši neslēpjot, ka vēlas Lamanša jūras šauruma otrā pusē dzīvojošos kaimiņus sodīt par viņu uzdrīkstēšanos. Tomēr ievilkt Brexit procesu līdz bezgalībai ES arī nevēlējās, un, kā jau parasti, kad vajadzīgs panākt kādu kompromisu, no daļas prasību nācās atkāpties abām pusēm. Taču par vislielākajiem zaudētājiem uzskatāmi britu uzņēmēji, kuriem vairs nav pieejas Eiropas vienotajam tirgum un, pat sūtot produkciju uz Ziemeļīriju, jārēķinās ar muitošanas birokrātiskās procedūras kārtošanu.
NELAIPNĀ UZŅEMŠANA
Mūsdienu ES priekštece, ko tolaik sauca par Eiropas Ekonomisko kopienu (EEC), tika izveidota 1957. gadā, kad pēc Romas līguma noslēgšanas vienā blokā apvienojās Francija, Rietumvācija, Itālija, Beļģija, Nīderlande un Luksemburga. History.com uzsver, ka papildus ekonomiskajam aspektam (vienota tirgus izveidošanai) tolaik, vien 12 gadu pēc Otrā pasaules kara beigām, vērā tika ņemta arī drošība. Pie varas esošie uzskatīja, ka valstis, starp kurām ir ciešas tirdzniecības saites, cita pret citu nekaros. Briti sākotnēji ieņēma nogaidošu pozīciju, vēloties paraudzīties, kā šis projekts attīstīsies.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 31. janvāra - 6. februāra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!