Darvins bija viens no tiem jau labi izglītotajiem, taču jaunas zināšanas alkstošajiem gados jaunajiem britu avantūristiem (šī vārda labākajā nozīmē), kuri XIX gadsimta sākumā ar prieku piekrita piedalīties ilgstošās ekspedīcijās, apceļojot visdažādākos mūsu planētas nostūrus, raksta All About History. Jūrniekiem allaž nācies saskarties ar risku un nervus kutinošu satraukumu, tādu kā kņudoņu pakrūtē, kad nezini, kas tevi sagaidīs neizpētītajās zemēs, kad tu atgriezīsies dzimtenē un vai vispār atgriezīsies.
To izjuta arī Darvins, kad 1831. gada 10. decembrī Plimutā kāpa uz britu hidroģeoloģiskās izpētes un kartografēšanas kuģa Beagle klāja, – nu jau viņš vairs nebija tikai pavisam nesen Kembridžas koledžu absolvējis ģeoloģijas, zooloģijas un botānikas pārzinātājs, bet arī topošais jūrnieks. Beagle un šī kuģa komandai priekšā bija ilgs ceļojums, kura laikā lielākoties tika pētītas Dienvidamerikas austrumu un rietumu piekrastes, bet vēlāk veikts arī kuģojums apkārt visai zemeslodei. The Conversation raksta, ka sākotnējais ekspedīcijas ilgums bija ieplānots triju gadu garumā, taču pa ceļam tik bieži gadījās ar jauniem atklājumiem un idejām saistītas aizķeršanās, ka tā ievilkās uz pieciem gadiem.
Dabas pētnieks vēlāk atzina, ka visvairāk viņu fascinējušas Galapagu salas, pie kurām Beagle noenkurojās 1835. gada 15. septembrī. Nākamās piecas nedēļas tika veltītas vairāku prāvāko arhipelāga salu (kopā to ir 127, taču dažas pavisam niecīgas) izpētei, un aptuveni ceturto daļu no visa garā ceļojuma piezīmēm un dienasgrāmatām Darvins atvēlēja aprakstiem par salās redzēto. Visvairāk viņu pārsteidza tas, ka relatīvi netālu esošo salu fauna un flora mēdza būt atšķirīga, turklāt arī vienas sugas putniem vai rāpuļiem katrā vietā bija savas specifiskas iezīmes. Tikai pēc atgriešanās Lielbritānijā un savu pētījumu apkopošanas Darvins iedomājās, ka ilgākā laika periodā dzīvie organismi aizvien labāk pielāgojas tai videi, kurā atrodas, bet tie, kas to nespēj, iet bojā jeb izmirst. Šī tēze arī kļuva par evolūcijas teorijas stūrakmeni.
SAVA CEĻA MEKLĒTĀJS
Darvins piedzima 1809. gada 12. februārī Šropšīras grāfistē Anglijas rietumos. Viņa vecāki bija gana bagāti cilvēki – tēvs Roberts strādāja par ārstu, un ar viņa ienākumiem pietika, lai ne tikai uzturētu sešu bērnu ģimeni un savrupmāju, bet arī varētu regulāri veikt lielākus vai mazākus ziedojumus labdarības mērķiem, raksta History.com. Abi Čārlza vecāki bija saņēmuši krietnu mantojumu no saviem senčiem, lielu daļu no tā pārvēršot naudā, kas uz labiem procentiem bija noguldīta vairākās bankās.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 12. - 18. septembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!