Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros ir iespējams apskatīt arī Latvijas Universitātes (LU) bibliotēkas Reto izdevumu un rokrakstu bibliotēkas Bibliotheca Rigensis krājuma priekšmetus. To vidū ir arī ap 1821. gadu Kārļa Zēligera gleznotais Johana Kristofa Broces portrets pastelī un Kārļa Fehhelma rokām tapusī Rīgas panorāma (1810), kas jau iekļauti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Vēl daudzi citi vērtīgi priekšmeti savu kārtu iekļūšanai šajā sarakstā sagaidījuši vien tagad.
PIRMĀ MĀJVIETA – RĀTSNAMS
Ilgus gadus pilsētas bibliotēka atradās Rīgas rātsnama Sēžu zālē – otrā stāva visgreznākajā telpā. Kad rāte 1889. gadā beidza darboties, ēkas telpās izvietojās gan banka, gan pilsētas bibliotēka, gan bāriņu tiesa. Taču daļa mēbeļu palika savā sākotnējā mājvietā. Sākās Otrais pasaules karš, un artilērijas apšaudē 1941. gada 29. jūnijā gāja bojā vēsturiskā ēka un tās interjers. Par to, kā Sēžu zāle izskatījās savos ziedulaikos, liecina vairs tikai pāris fotogrāfiju, kas rāda garu galdu un ap to krēslus, kur sēdēja Rīgas rāte un birģermeistari, skaidro LU Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāja Aija Taimiņa. Brīnums, ka izdevās izglābt grāmatas, un par to jāpateicas bibliotēkas darbiniekiem, kuri, juzdami tuvojamies nenovēršamo nelaimi, pāris dienu pirms tās grāmatas nonesa no otrā stāva pagrabā, kur atradās seifi.
No priekšmetiem paglābās tikai neliela saujiņa, to vidū viens vēlā baroka/ rokoko stilā izgatavotais birģermeistara krēsls ar Rīgas ģerboni (tas šobrīd skatāms Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ekspozīcijā Latviešu grāmatai 500). Tas ir viens no vecākajiem priekšmetiem, kas, visticamāk, tapis uz rātsnama atklāšanu – 1764. gadā. (Nav gan izslēgts, ka tas ir XIX gadsimta otra rokoko uznāciena laiks.) Precīzu informāciju nav izdevies atrast – ne tā izgatavotāju, ne laiku, atzīst Taimiņa un piebilst, ka, iespējams, izglābās vēl divi citi – jaunāku laiku – krēsli un viens ir LU bibliotēkas īpašumā. Par vēsturiskajiem skapjiem, kuros ir izvietota daļa krājuma, informācijas nav. Ir leģenda par Broces skapi, taču fotogrāfijā, kas ir saglabājusies, redzams vien necils skapītis, nevis pamatīga mēbele.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 26. septembra - 2. oktobra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!