Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +24 °C
Skaidrs
Otrdiena, 21. maijs
Ingmārs, Ernestīne, Akvelīna

Pret seksuālās izglītības politizēšanu!

Papardes zieds ir viena no tām organizācijām, kuras vārdu zina teju ikviens, – daudz kritizēta un izsaukusi uguni uz sevi, uzdrošinoties runāt par sabiedrībā bieži noklusētām tēmām, nākamgad biedrība svinēs 30 gadu. Šai laikā realizēti daudzi projekti, tostarp organizācijas pārstāvji piedalījušies arī likumu izstrādē. Ko šī nevalstiskā organizācija var pateikt par savu jomu, un kā tajā visvairāk trūkst?

Jau pāris nedēļu Latvijas sabiedrība "cepas" par un ap metodiskajiem materiāliem pedagogiem un citiem izglītības nozares darbiniekiem, kuros skaidrots, kā komunicēt ar bērniem un jauniešiem par dzimumidentitāti. Varētu cerēt, ka uz šo diskusiju fona izgaismosies citas problēmas, piemēram, kritiskā situācija ar veselības mācības pieejamību un kvalitāti skolās jeb bērnu un pusaudžu izglītošanu par ķermeņa higiēnas, veselīga dzīvesveida un drošu attiecību – tai skaitā seksuālo – veidošanas prasmēm.

Taču, kamēr par šīm tik būtiskajām tēmām skolās tiek runāts neviendabīgi, atstājot pedagogu un vecāku ziņā izlemt, vai, ko un kā mācīt, jauniešu izglītošanu par reproduktīvo un seksuālo izglītību Latvijā uz saviem pleciem nes nevalstiskā organizācija biedrība Papardes zieds, kurai nākamgad apritēs apaļa jubileja – 30 gadu.

PIEDALĀS LIKUMU IZSTRĀDĒ

Visticamāk, par Papardes zieda darbošanos dzirdējis ir ikviens, saistot šo biedrību tieši ar jauniešu izglītošanu, vēl kādam ir palikusi atmiņā jaunība un zīmola Cool prezervatīvu ienākšana Latvijā, to bezmaksas dalīšana Rīgas centrā. Taču biedrība veikusi daudzus nozīmīgus darbus, piemēram, tās eksperti aktīvi līdzdarbojās Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma izstrādē, kas noteic iedzīvotāju, mediķu, valsts un pašvaldību tiesiskās attiecības seksuālās un reproduktīvās veselības jomā. Veikti arī vairāki pētījumi, tostarp ar Pasaules Veselības organizācijas un Apvienoto Nāciju Organizācijas finansējumu tapuši pirmie trīs visaptverošie pētījumi par reproduktīvo un seksuālo veselību Latvijā. Patlaban Rīgas Stradiņa universitāte izstrādā ceturto šādu pētījumu. Biedrība, piedaloties Veselības ministrijas izsludinātajā iepirkumā, izveidoja programmu un arī apmācīja simt pašvaldību dalībnieku, kā runāt ar jauniešiem par seksuālo un reproduktīvo veselību.

Papardes ziedam bijusi arī nozīmīga loma dzemdes kakla vēža skrīninga programmas izstrādē. 

"Piedalīšanās pētījumos un likumu izstrādē ir interešu aizstāvība, kas Papardes ziedam vienmēr ir veidojusi nozīmīgu darba daļu. Jau 20 gadu garumā aicinām arī Saeimas deputātus veidot darba grupu, kādas darbojas citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kurai mēs piedāvājam iepazīties ar veiktajiem pētījumiem reproduktīvās un seksuālās izglītības un veselības jomā, arī aktualizējam būtiskākos jautājumus šajā jomā Latvijā. Gribētos, lai ir pārstāvētas visas Saeimā ievēlētās partijas. Grupas vadītāju meklējam tādu, kuram jau ir izpratne šajos jautājumos, piemēram, ārstu, taču ir bijuši gan mediķi, gan citu profesiju pārstāvji, kuriem ir interese un izpratne un kuri šīs tēmas var tālāk lobēt – ideālā gadījumā – vai vismaz diskutēt par tām," norāda biedrības Papardes zieds vadītāja Iveta Ķelle.

Viņa Papardes ziedam pievienojusies pirms 23 gadiem projektā par dzimumu līdztiesību un vīriešu iesaisti ģimenes reproduktīvajā veselībā, vēlāk kā brīvprātīgā ievēlēta par biedrības prezidenti, bet nu jau 20 gadus ir tās vadītāja. "Seksualitāte ir ikviena cilvēka dzīvē ļoti būtiska. Kā mēs jūtamies savā ķermenī, kā veidojam attiecības – tas ir fundamentāli katram cilvēkam. Kādēļ tieši seksualitāte ir tā, kuru dažādi spēki grib ierobežot, pakļaut, cenzēt? Lai kā arī ir gājis, esmu ievērojusi: jaunā paaudze ir atvērtāka, dzīvo pasaules telpā, ir mazāk naidpilna un spēs veidot pozitīvākas attiecības, taču mums viņiem ir jāpalīdz," teic Ķelle. 

TRŪKST SISTĒMAS UN PEDAGOGU

Katrā valstī sabiedrība funkcionē attiecīgo likumu rāmjos, un likumus mēs rakstām, lai noteiktu, kādu vēlamies veidot mūsu sabiedrības dzīvi. Latvijā ir Bērnu tiesību aizsardzības likums, kurš cita starpā nosaka, ka, lai bērnus pasargātu, valsts uzņemas atbildību par viņu izglītošanu veselības tēmā, valsts uzņemas atbildību, lai bērns augtu drošā vidē. Arī Seksuālās un reproduktīvās veselības likums paredz, ka valsts uzņemas atbildību, lai visi iedzīvotāji zinātu, piemēram, kas ir seksuāli transmisīvās infekcijas un kā viņi var sevi no tām pasargāt.

"Tomēr veidojas pretruna, jo, no vienas puses, daļa sabiedrības šobrīd protestē pret to, ka mēs bērnus izglītojam, no otras puses, mums ir šis likuma rāmis, kurš tomēr nosaka, ka valsts ir atbildīga, lai šīs zināšanas jauniešiem būtu. Ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē darbojas politiski spēki, un es līdz galam nesaprotu, kādi ir to vadmotīvi, iestājoties pret adekvātu, kvalitatīvu reproduktīvo un seksuālo izglītību. Esmu pilnīgi un absolūti pārliecināta, ka, tikai dodot zināšanas un veidojot izpratni par to, kas palīdz, kādi paradumi dzīvē vajadzīgi, lai izaugtu vesels, mēs varam jauno paaudzi izaudzināt iespējami veselīgu," ir pārliecināta Ķelle.

Patlaban aktualizētajā dzimumidentitātes jautājumu mācības izveidē, starp citu, Papardes zieds nav piedalījies, kaut arī, zinot organizācijas lomu seksuālās izglītības veicināšanā Latvijā, biedrību ar to mēdz asociēt. Taču līdz ar sociālajos tīklos, mediju telpā un citviet sabiedrībā valdošo jandāliņu ap šiem jautājumiem, viltus ziņu apritē atkal atgriezies materiāls, kurā sabiedrībā cienīti un respektēti cilvēki (konkrētajā gadījumā – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas reanimatologs Pēteris Kļava) it kā stāsta par Eiropas un skandināvu valstīs piekoptu bērnu pāragro seksualizāciju. Kaut arī šis materiāls ir apmēram astoņus gadus vecs, joprojām ir tūkstošiem cilvēku, kuri tam tic, ar to dalās, komentē un spiež "patīk". Šāds mākslīgi izsaukts sašutums atkal rada neatbalstošu augsni jauniešu izglītošanai.

"Ne skolotāju, ne psihologu, ne sociālo darbinieku, ne treneru izglītības programmās nav iekļautas tēmas par bērnu seksuālo attīstību. Ja skolotājam pašam nav izpratnes vai, vēl ļaunāk, ir aizspriedumi, viņš nevar stāstīt par seksualitāti – labākajā gadījumā tikai par reproduktīvo veselību, kas skar fizioloģiju. Turklāt jāņem vērā, ka mūsdienu vide ir specifiska, sabiedrībā un informācijas pieejamībā daudz kas ir mainījies. Ir sociālie tīkli ar visdažādāko saturu, piemēram, pornogrāfiju, un, kaut arī bieži vien pieaugušajiem ir ilūzijas, ka šis saturs tiek kontrolēts, tā tas nav. Pat ja mēs varam kontrolēt, ko skatās mūsu bērni, mēs nezinām, kas ir pieejams viņu draugiem, skolas vai treniņu biedriem," norāda Ķelle.

Izglītības trūkums nav tikai sarunu līmeņa problēma, diemžēl par to liecina arī bezkaislīga statistika. Piemēram, HIV izplatības ziņā Latvija ir viena no līderēm Eiropas Savienībā pēc jauno HIV gadījumu skaita, attiecinot pret iedzīvotāju skaitu. 2021. gada oktobrī pētījumu centra SKDS veiktajā aptaujā 78% respondentu norādīja, ka viņi nevarētu inficēties ar HIV vīrusu, un tikai 11% respondentu uzskatīja, ka viņiem pastāv inficēšanās risks. Savukārt vēl 11 procentu uz šo jautājumu vispār nespēja atbildēt. Turklāt zīmīgi, ka augstāko nolieguma procentu uzrāda tieši gados jauni cilvēki, kuri ir seksuāli aktīvi un tāpēc ietilpst augstākajā riska grupā. Vecumā no 18 līdz 24 gadiem HIV uz sevi neattiecina 83% aptaujāto, bet vecumā no 25 līdz 34 gadiem – pat 86 procenti. Vēl viens no mītiem ir, ka inficēšanās ar HIV ir aktuāla narkotiku lietotāju vidū, taču statistika vēsta ko citu – visbiežāk saslimst heteroseksuālas transmisijas ceļā.

"Katram Latvijas iedzīvotājam jāsaprot: ja kāds saslimst ar HIV, nemaz nerunājot par šī cilvēka personīgo traģēdiju, mēs visi no nodokļu naudas apmaksājam ārstēšanu visa viņa mūža garumā. Tā ka mēs visi esam ieinteresēti, lai sabiedrība būtu veselāka! Taču seksuālās un reproduktīvās izglītības politizēšana ir bīstama, tā rada dažādus mītus un ierobežojumus," uzsver Papardes zieda vadītāja.

BRĪVPRĀTĪGO ATBALSTS

Diemžēl no ierobežojošas politikas klātbūtnes reproduktīvās izglītības tēma nav spējusi atbrīvoties. Savulaik Latvijā darbojās 11 jauniešu centru, kas bija paredzēti, lai jaunieši tur varētu doties iegūt zināšanas un izpratni par savu seksuālo un reproduktīvo veselību. Bija iecerēts, ka tur būs pieejams ginekologs, tur iedos prezervatīvus, varēs veikt infekciju testus. Laika gaitā šie projekti ir aizslaucīti vēstures mēslainē, kamēr, piemēram, tepat kaimiņos, Igaunijā, šādi centri joprojām darbojas! 

Ķelle stāsta, ka, piemēram, līdz 2005. gadam tie bija vienaudži, kuri izglītoja jauniešus skolās. "Jaunietis, kurš jau pats mācījās vidusskolā, pie mums varēja iziet intensīvas sešu dienu apmācības, doties uz skolām un izglītot līdzaudžus par attiecībām, vērtībām, kontracepciju u. c. Taču 2005. gadā katoļu baznīca kardināla Jāņa Pujata vadībā vērsa nosodījumu un izraisīja publisku skandālu, kā var «neizglītoti» jaunieši iet skolās un kaut ko mācīt citiem. Tādēļ veicām korekcijas savā praksē un kopš tā laikā uz skolām ar lekcijām dodas tikai attiecīgi izglītoti speciālisti: vecmātes, psihologi vai ar izglītības jomu saistīti profesionāļi. Pastāvīgi darbinieki biedrībā esam desmit, bet mums ir ap 70 cilvēku plašs brīvprātīgo pulks, kurā pārstāvēti dažādu vecumu un profesiju cilvēki. Brīvprātīgie jaunieši rīko vasaras skolu, grib padziļināti saprast seksualitātes tēmu, aktualitātes sabiedrībā. Piedalīties pasākumos tiek uzaicināti dažādi eksperti: psihologi, antropologi, ārsti. Brīvprātīgie jaunieši piedalās arī dažādos citos pasākumos, piemēram, arī Čempionātā jeb Čē Čē čempionātā (kas kādreiz bija pazīstams ar nosaukumu Zelta zivtiņas čempionāts)," uzskaita Ķelle.

Papardes zieds piedalās arī dažādos pašvaldību organizētos konkursos par pusaudžu reproduktīvo un seksuālo veselību. Ja izdodas uzvarēt, tad attiecīgā izglītības programma tiek īstenota. Ir arī skolas un vecāki, kas šo pakalpojumu no biedrības pērk. "Diemžēl Latvijas skolās seksuālā un reproduktīvā veselība nav viendabīgi pasniegta vai pat vispār nav, tāpēc esam izveidojuši un rekomendējam divās vecuma grupās vairākas nodarbības, kurās ir šo tēmu apkopojums. Piemēram, stāstām par pārmaiņām, kas notiek pubertātē, kā sadzīvot, kā pieņemt, kā draudzēties, kā pareizi izmantot sociālos tīklus, lai nenodarītu sev kaitējumu. Savukārt vidusskolā ir tēmas, kas jau vairāk skar mirkli pirms dzimumattiecību uzsākšanas. Piemēram, par piekrišanu savstarpējās attiecībās – kā mēs varam zināt, ka abi esam piekrituši šīm attiecībām. Būtiska tēma ir arī sevis un partnera pasargāšana no negribētas grūtniecības un seksuāli transmisīvām slimībām," stāsta organizācijas vadītāja. Daudzās ES valstīs izglītības materiālus sagatavo nevalstiskās organizācijas, taču tām ir pieejams valsts finansējums.

NE VIENMĒR GATAVAS

Vairāk nekā desmit gadu skolās nebija obligātās veselības mācības. Ar seksualitāti saistītās tēmas tika integrētas citos priekšmetos – bioloģijā un sociālajās zinībās. Ko un kā mācīt, bija un joprojām lielā mērā ir atkarīgs no skolas vadības, pedagogiem, vecākiem, tāpēc ir atsevišķas skolas, kurās veselības mācību var apgūt kā izvēles priekšmetu. Papardes zieda vadītāja atgādina, ka 2015. gadā bija vecāki, kas izrādīja neapmierinātību ar biedrības vadītajām nodarbībām skolās, kurās, runājot par seksualitāti, tika skarta arī homoseksualitātes tēma. Sašutušie vecāki uzskatīja, ka šādas zināšanas ir kaitīgas, un viņu protesti guva atbalstu Saeimā. Tas noveda pie tā sauktajiem tikumības grozījumiem Izglītības likumā. 2022. gadā gan šie grozījumi tika skatīti vēlreiz un to robežas tika paplašinātas, ietverot arī, piemēram, cilvēka cieņu un brīvību.

"Pedagogi ir dažādi. Ir daļa, kas saka, ka trūkst mācību materiālu, ir tādi, kuri saka, ka nav iespējams ko tādu mācīt, jo ir pārāk liela slodze utt. Kas interesanti, ka paši pedagogi savās padziļinātajās intervijās apgalvo, ka gribētu saprast, kas notiek ar dzimtēm, vairāk izzināt to, kas tagad ir aktuāls. Pieaugušie bieži vien nezina, kā par daudzām lietām runāt ar bērniem, viņiem nav vārdu un izpratnes, kā pret seksualitātes tēmām izturēties. Runājot par bērnu reproduktīvo un seksuālo audzināšanu, nereti izskan viedoklis, ka primāri šai informācijai būtu jānāk no ģimenes. Ir bērni, kuri aug mīlošās ģimenēs, tie var mācīties no vecākiem, šādi vecāki būs rūpestīgāki, meklēs, skaidros. Taču, kā zināms, Latvijā puse no ģimenēm ir šķirtas, un tajās kāds no vecākiem, visbiežāk mamma, bērnus audzina viens. Protams, tas nenozīmē, ka šie vecāki ir mazāk mīloši vai mazāk kompetenti, tomēr viņiem ir vajadzīgs atbalsts arī no izglītības iestāžu puses. Cik daudz vecāki runā ar bērniem? Viņiem ir arvien mazāk laika. Vai tiešām visi vecāki zinās pastāstīt par STS, drošību internetā u. tml.? Ir arī ielas bērni, kuriem jau agrīnā vecumā sekss ir ikdiena un pat peļņas avots. Vecāki iedod svarīgāko – drošus pamatus, pirmsskolas vecumā iemāca vērtību sistēmas. Bet skolā mainās autoritātes – sākumā tie ir skolotāji, tad vienaudži un sociālie tīkli. Lai jaunietis uzdotu vecākam jautājumus par seksualitāti, jābūt izveidotai drošai uzticēšanās saitei jau pirmsskolas vecumā, kad bērns zina, ka viņš var jautāt pat jebkuru tēmu, nesaņemot nosodījumu vai atraidījumu," teic Ķelle.

JĀBŪT PIEEJAMĀKAI

Papardes zieda vadītāja uzskata: jampadracī par dzimumidentitātes tēmai veltītajiem metodiskajiem materiāliem, kuri bija paredzēti pedagogiem, nevis bērniem, kā to pārprata daļa sabiedrības, "kopā ar ūdeni no vanniņas esam izlējuši arī bērnu". Proti, atsvieduši ar reproduktīvo un seksuālo izglītību saistītos jautājumus tālā pagātnē, jo skolas un vecāki tagad atkal baidīsies par tiem runāt.

"Protams, ir jaunieši ar dzimumidentitātes problēmām, bet ļoti bieži pusaudži šādā veidā pret kaut ko protestē, kādu laiku eksperimentē un, visticamāk, pēc kāda perioda atgriezīsies pie sava bioloģiskā dzimuma. Bet ir jaunieši, kuriem caur šāda veida izpausmēm par sevi liek manīt nopietnas mentālās veselības problēmas un ir nepieciešama palīdzība. Vai kāds zina, cik Latvijā ir bērnu, kuri runā par tēmu, ka nespēj pieņemt savu ķermeni? Cik ir vērsušies pie psihologiem konsultācijās? Mums šādu datu nav, ir tikai statistika par tiem, kuri jau nokļūst psihiatra kabinetā," uz problēmu norāda Ķelle.

Būtu labi, ja šī ažiotāža palīdzētu izgaismot ar jauniešu reproduktīvās un seksuālās veselības izglītību saistītās nepilnības un mudinātu valdības līmenī izveidot modernu, kvalitatīvu mācību sistēmu, nodrošinot bērnus un jauniešus ar nepieciešamajām zināšanām un mentālās veselības pakalpojumu pieejamību. Ķelle gan vērš uzmanību, ka Latvijas politiķi ir bijuši visai skopi komentāros par šo tēmu, tai skaitā arī izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

VISPĀR AIZMIRSTS

Vēl viena būtiska sabiedrības daļa, kuru izglītības sistēma ir atstājusi novārtā, ir bērni un jaunieši ar īpašām vajadzībām. Ar viņiem seksualitātes un veselības jautājumi jāpārrunā mazliet citādi, vajadzīga speciāla pieeja. Papardes zieds ir vienīgie Latvijā, kas, sadarbojoties un mācoties no ārvalstu kolēģiem, ir izstrādājuši reproduktīvās un seksuālās veselības izglītības programmu, un vienīgie, kas nodrošina tās apguvi. Šobrīd ir tapuši materiāli, kā runāt par higiēnu, robežām, privāto / publisko. Ir materiāli arī vecākiem, skaidrojot, kā saprasties šajās tēmās ar saviem īpašajiem bērniem.

"2003. gadā mēs izveidojām pirmo izglītības materiālu jauniešiem ar attīstības traucējumiem: Ievu jaunietēm, Aleksi jauniešiem un Ievu un Aleksi abiem – tiem, kuri jau veido attiecības. 2007. gadā to izdevām otrreiz. Ir 2023. gads, un mums zvana un jautā, vai mums šis materiāls nav saglabājies, jo ir pilnīgs informācijas vakuums! Patlaban mēs to digitalizējam, pateicoties Neredzīgo biedrības bibliotēkai, bet man liekas, ka šis fakts ļoti skaidri parāda valsts attieksmi pret šiem īpašajiem jauniešiem," skumji secina biedrības Papardes zieds vadītāja.

 

CILVĒKS = VALSTS ir rakstu sērija par pilsonisko līdzdalību Latvijā, tās neizmantoto potenciālu un NVO lomu tajā.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Cilvēks = Valsts rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli


Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata