Laika dzirnām maļot, Halovīna sākotnējā doma – pieminēt un godināt aizgājējus – ir izplēnējusi gaisā un šie svētki transformējušies par trakulīgu ballīti, kurā svarīgākais ir biedējoši apģērbi un maskas, šausmu filmu varoņu uzvedības atdarināšana, negausīga iepirkšanās lielveikalos un tamlīdzīgi. Svētku aizstāvji teic, ka tiem esot desmitiem gadsimtu sena vēsture, un nav jau arī melots, taču cik nu ir to cilvēku, kuri Visu svēto dienas priekšvakarā patiešām dalās atmiņās par saviem mūžībā aizgājušajiem tuviniekiem, dodas uz kapiem, sakopj tos un iededzina kādu svecīti?
Populārajā kultūrā Halovīns jau vairāk nekā pirms simt gadiem kļuvis par svinībām, kas asociējas ar šausmām, visvisādiem mošķiem un pārdabiskām parādībām, bet nebūt mūžībā aizgājušo pieminēšanu, raksta The Conversation, piebilstot, ka daudzi vecāki šajā vakarā mēdz atstāt bērnus savā vaļā un paši nodoties citām izklaidēm. Kādā pētījumā, par ko vēsta KCNA, noskaidrots, ka aktīvākie Halovīna svinētāji (tie, kuri diedelē saldumus) ir bērni vecumā no pieciem līdz trīspadsmit gadiem, savukārt vecākiem pusaudžiem jau ir citas intereses – izmantot vecāku prombūtni, lai saaicinātu draugus un kārtīgi izklaidētos. Lai nu ko kurš saprot ar vārdu «izklaide».
NONĀCA LĪDZ AMERIKAI
Mūsdienās pamatoti tiek uzskatīts, ka aktīvākie Halovīna svinētāji mīt Atlantijas okeāna otrā krastā – Amerikas Savienotajās Valstīs –, raksta National Geographic. Nereti pat tiek apgalvots, ka tieši amerikāņi «izgudrojuši» šos svētkus, taču tas nu nemaz neatbilst patiesībai. Jaunanglijas kolonistiem jeb puritāņiem Halovīns, gluži tāpat kā daļa citu baznīcas kalendārā minēto svētku, bijis tabu, ko viņi ilgus gadus centušies ignorēt. Par to iespējams pārliecināties, gan pētot XVIII un XIX gadsimta periodiku, gan meklējot attiecīgas ziņas arhīvos. Katoļu kolonistu kopienas, kas tika izveidotas vairāk uz dienvidiem, gan centās uzturēt svinēšanas noskaņu, taču bez pārmērīga entuziasma, jo nozīmīgākie baznīcas svētki tāpat bija un palika Lieldienas un Ziemassvētki.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 31. oktobra - 6. novembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!