Strīdos par šo jautājumu saduras trīs lielo pušu – pašu skolēnu, viņu vecāku un skolotāju – intereses. Un tad vēl savu vārdu saka politiķi, lēmumu lobētāji, dažādas nevalstiskās organizācijas un tā tālāk. Katram ir sava taisnība, un mūsdienu valsts pārvaldes struktūrās sludināto «zinātniskos datos balstīto lēmumu pieņemšanu» nemaz nav tik vienkārši definēt, norāda LiveScience.com.
Jeb, citiem vārdiem, nav tādu pētījumu, kas uzrādītu ļoti stabilu un pastāvīgu korelāciju starp vasaras brīvlaika ilgumu un skolēnu zināšanu līmeni (kas nereti dažādās valstīs tiek nomērītas pavisam atšķirīgi). Tas, ka Latvijā un Igaunijā skolēni vasarās bauda trīs mēnešus garu brīvlaiku, nebūt nenozīmē, ka viņi automātiski būs mazāk zinoši, piemēram, par dāņu vienaudžiem, kuriem vasarās ir tikai piecu nedēļu atelpa. Jāraugās arī uz tādiem aspektiem kā kopējais mācību gada ilgums (rudens, ziemas un pavasara brīvlaiki ir garāki tajās valstīs, kurās ir īsāka vasaras atpūta) un, kas pats svarīgākais, – skolotāju kvalifikācija un bērnu ieinteresētība un motivācija mācīties.
Starp citu, runājot par garākajiem mācību gadiem, Eiropā (vidēji ap 180 dienām) šajā ziņā līdere ir Nīderlande – 204 mācību dienas. Izraēlā mācību gads ilgst 216 dienu, Dienvidkorejā – 220 dienu, Japānā – 243, bet Ķīnā pat 251 dienu. Latvija ar mūsu 172 mācību gada dienām Eiropas līmenī atrodas ap reitingu vidu. Taču šis ziņu aģentūras AP apkopojums neatspoguļo to, cik mācību stundu ir vienā skolas dienā.
LATVIJAS KLASIKA
Mūsu valstī ierasts, ka skolēnu brīvdienas sākas jūnija pirmajā darbdienā, bet skolas solos jāatgriežas septembra pirmajā darbdienā. Izņēmums ir tā sauktās izlaiduma klases (pašlaik 9. un 12.), kuru audzēkņiem jākārto eksāmeni un mācību gads ievelkas līdz jūnija vidum vai pat nogalei. Gluži tāpat kā vairumā Eiropas valstu, arī Latvijā skolēniem ir vēl trīs brīvlaiki, taču divus no tiem var uzskatīt vien par simboliskiem. Piemēram, gaidāmajā mācību gadā rudens brīvdienas ilgs no 20. līdz 24. oktobrim, bet pavasara – no 9. līdz 13. martam. Ilgāka atpūta iecerēta Ziemassvētku un Jaungada svinību laikā – no 22. decembra līdz 2. janvārim. Jāņem gan vērā, ka papildus šiem brīvlaikiem nāk arī ierastās nedēļas nogales – sestdienas un svētdienas, kad uz skolu nav jāiet.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 29. augusta - 4. septembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!