Cerības var arī nepiepildīties. Ungārijas zinātnieku pētījums draud apgāzt mītu, ka līdz ar četrkājaino draugu ģimenē ienāk nebeidzams prieks. Budapeštas Ētveša Lorānda Universitātes pētnieki noskaidrojuši, ka rūpēšanās par mājoklī turēto suni vairumam saimnieku kļūst par daudz lielāku slogu, nekā līdz šim uzskatīts. Lai arī aptaujātie cilvēki joprojām domā, ka mājas mīlulis dod pozitīvu pienesumu, izrādot beznosacījumu mīlestību un kliedējot vientulības sajūtu, prieku aptumšo pienākumu slogs. Saimnieki atzīst, ka visvairāk viņu dzīvi apgrūtina regulārās un dārgās vizītes pie vetārsta, problēmas ar dzīvnieka atstāšanu vai līdzņemšanu, dodoties atvaļinājumā, kā arī sirdsēsti pēc mīluļa aiziešanas aizsaulē. Vainas apziņa, ka neizdodas sunim veltīt tik daudz laika, cik sākotnēji iecerēts, varot pat novest pie hroniska stresa vai depresijas.
"Viena no svarīgākajām lietām, par ko cilvēkiem būtu jādomā, ir tas, kā suns ietekmēs viņu ikdienas dzīvi, ņemot vērā saimnieka personību, dzīves apstākļus un ekspektācijas," izplatītajā paziņojumā ieteic darba autore Laura Gilē, "gan suņu, gan cilvēku labā es teiktu, ka mājdzīvnieks ir piemērots ikvienam, kurš jūtas spējīgs uzņemties gādību par suni. Tomēr ir jāatrod tādas šķirnes suns, kas padarīs laimīgāku katru konkrēto indivīdu. Ne visi suņi labi sader ar visiem cilvēkiem."
Jāpiebilst, ka vismaz viens suns mitinās aptuveni 104 miljonu eiropiešu mājsaimniecībās.