Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Velokašķis Čaka ielā

Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam paredz transporta infrastruktūras hierarhiju: gājējs–velobraucējs sabiedriskais transports–privātais autotransports. Pamatmērķis ir panākt, lai rīdzinieki izvēlētos braukt ar velosipēdu, ietu kājām vai izmantotu sabiedrisko transportu. Taču, šķiet, šobrīd nekas cits galvaspilsētas iedzīvotājus nešķeļ tik ļoti kā dažādie viedokļi par pagaidu velojoslu eksperimentu Marijas un Aleksandra Čaka ielā. Vajag vai nevajag? Tā ir laba, progresīva ideja vai, gluži otrādi, – muļķīga un nepārdomāta? Kuram taisnība?

Novembra sākumā Rīgas domē notika plašas un ilgas diskusijas, tomēr, spītējot ekspertu brīdinājumiem un iebildumiem, Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti atbalstīja eksperimentālu pagaidu velojoslu izveidi Čaka un Marijas ielā.

Lai gan oficiāli eksperiments norisinās no 1. decembra līdz nākamā gada 1. aprīlim, baltās līnijas tika uzkrāsotas jau novembra vidū un uzreiz izsauca, maigi sakot, visdažādākās reakcijas no abām pusēm. Aktīvisti, kas iestājas pret šīm pārmaiņām, jau sabiedrības iniciatīvas portālā Manabalss.lv sākuši vākt iedzīvotāju parakstus, aicinot Čaka ielu nesašaurināt un saglabāt to bez velojoslām. Iniciatīvu pagaidām parakstījuši 3560 cilvēku, un tā ir iesniegta Rīgas domē.


Kas plānā

Čaka iela ir viena no galvaspilsētas sabiedriskā transporta maģistrālajām ielām un ar intensīvu satiksmi, kas savieno Centrālo staciju ar mikrorajoniem. Dokumentā Rīgas transporta sistēmas ilgtspējīgas mobilitātes rīcības programma. Īstermiņa plāns 2019.–2025. gadam ir uzskaitītas ielas, kurās potenciāli izbūvējama veloinfrastruktūra, un tajā parādās arī teikums: "Visās RVC AZ pārbūvējamās ielās visā ielas koridorā jāveic labiekārtošana, apzaļumošana, vides elementu (velosipēdu statīvu, atpūtas vietu, atkritumu urnu, pergolu u. tml.) uzstādīšana, kā tas jau tiek praktizēts pēdējos gados. Tuvākās ielu pārbūves veicamas Turgeņeva ielā, Dzirnavu ielā (no Tērbatas ielas līdz Skolas ielai), Bruņinieku ielā un Sporta ielā (no Valmieras ielas līdz Skanstes ielai), Marijas un A. Čaka ielā. Visās minētajās ielās, izņemot pēdējo no minētajām, izbūvējama arī veloinfrastruktūra." No tā var secināt, ka rīcības plānos Čaka iela nekad nav bijusi domāta kā maģistrāla velobraucēju iela.

Biedrības Pilsēta cilvēkiem valdes loceklis un pilsētplānotājs Oto Ozols gan SestDienai uzsver, ka šis dokuments ir izstrādes stadijā, tātad – nepabeigts. "Dokuments, kurš ir vērsts uz rīcību, pirmkārt, ir politisks dokuments. Tas atspoguļo, kāda rīcība tiks veikta nākamajos gados. Kad Nils Ušakovs (Saskaņa) bija Rīgas mērs, viņš bija publiski paudis tādu domu, ka Čaka iela ir lemta degradācijai, kas ir nepieņemami," norāda Ozols.

Tiesa, arī jau minētajā Rīgas stratēģijā teikts, ka velojoslas jāierīko vietās, kur velobraucēji ir visvairāk apdraudēti, tātad – Rīgas centrā, uz tiltiem, satiksmes pārvadiem un maģistrālajās ielās. Tāpat uzsvērts, ka veloinfrastruktūrai jāsavieno Rīgas apkaimes savā starpā, īpaši ar pilsētas centru, un, sadarbojoties ar citām pašvaldībām, arī ar galvaspilsētas tuvumā esošajām apdzīvotajām vietām.


Eksperiments

Kā norāda Rīgas domes Satiksmes departamentā, Čaka ielas projekts sākotnēji paredzēja tikai seguma atjaunošanu, nevis ielas kapitālo remontu. Līdz ar to arī ielas brauktuves un ietvju platums Čaka ielā nav mainījies. Vēsturiski Čaka ielā bija plānotas divas platākas braukšanas joslas, tomēr laika gaitā izveidojās situācija, kurā brauktuvi četrās braukšanas joslās nosacīti bija sadalījuši paši satiksmes dalībnieki. Pēc ielas remontdarbiem bija jāpieņem lēmums, kāda turpmāk izskatīsies Čaka iela, un tādēļ – pēc pilsētvides aktīvistu, nevalstisko organizāciju un pašvaldības koalīcijas deputātu aicinājuma – Satiksmes departaments īsā laikā izstrādāja risinājumu, kas paredzēja eksperimentālā kārtā Čaka ielā ieviest pagaidu velojoslas.

Ozols SestDienai stāsta, ka Čaka ielas veidols radies pagājušā gadsimta 50. un 60. gados, kad tur tika likvidēta tramvaja līnija. "Tā ir šosejveidīga iela ar nepiemērota platuma joslām, kas tika izveidotas padomju laikos. Būtu jocīgi, ja XXI gadsimtā mēs atjaunotu ielu pēc padomju laiku standartiem. Tā tam nevajadzētu būt. Katram centam, ko ieguldām pilsētas attīstībā, jābūt vērstam uz attīstību," ir pārliecināts pilsētplānotājs. Eksperimenta mērķis ir veikt satiksmes kustības un iedzīvotāju apmierinātības mērījumus, lai pavasarī varētu pieņemt jau datos balstītu lēmumu par pastāvīgas veloinfrastruktūras izveidi Čaka ielā. Jāpiebilst, ka nākamgad vēl paredzēts arī Čaka ielas projekta otrais posms – ielas labiekārtošana, tostarp soliņu ierīkošana, apzaļumošana un citi darbi.


Rezultātus vētīs pavasarī

Atbildi uz jautājumu, kādēļ šāds veloeksperiments norisinās ziemas periodā, kad velobraucēju pilsētā ir krietni mazāk nekā vasarā, un vai tādējādi iegūtus datus vispār varēs uzskatīt par atbilstošiem situācijai, Rīgas domes Satiksmes departaments SestDienai tā arī nespēj sniegt. Arī Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pauž bažas, vai eksperimenta dati spēs objektīvi raksturot reālo situāciju. "Aktīvā velosezona ir beigusies, un ārkārtas situācijas ietekmē satiksmes intensitāte Rīgas ielās ir samazinājusies vismaz par 20 procentiem, bet pēc atsevišķiem pētījumiem pat par 50 procentiem," norāda CSDD.

Ozols gan te problēmu nesaskata – Čaka ielas remontdarbi vienkārši noslēgušies tagad, tāpēc arī vajadzējis pieņemt lēmumu. "Vai tas, ka velojoslu eksperiments notiek ziemā, ir slikti? Es domāju, ka ne. Tas pat savā ziņā ir labi. Veloinfrastruktūra nav domāta tikai vasarai, un tas nav tikai velojoslu eksperiments, drīzāk pilsētvides eksperiments – mēs mēģinām transformēt ielu draudzīgāku gājējiem, jo padarām autojoslas šaurākas, izveidojam velojoslas, tātad no gājējiem auto brauc tālāk," skaidro Ozols un uzsver, ka nav jābūt riteņbraucējam, lai justu, ka iela ir kļuvusi drošāka. Arī CSDD savā atzinumā minējusi, ka veloinfrastruktūras izveide pozitīvi ietekmēs satiksmes drošību, skaidri definējot telpu katram satiksmes dalībniekam. Turklāt pilsētplānotājs uzskata, ka par tādu lietu kā "velosezona" vispār vairs īsti runāt nevar: "Ja analizē datus, var redzēt, ka šobrīd ziemā brauc vairāk velobraucēju nekā, piemēram, pirms desmit gadiem vasarā. Kas nozīmē, ka vēl pēc desmit gadiem ziemā brauks tikpat, cik šobrīd vasarā. Cilvēku paradumi mainās. Protams, velobraucēju proporcija ziemā un vasarā atšķiras, bet mērķis ir, lai brauc vairāk."

Par to, ka gluži tik vienkārši viss nav un bažas varētu būt pamatotas, gan liecina paša atbildīgā departamenta pagājušajā nedēļā Satiksmes un transporta lietu komitejas deputātiem paustais, ka Čaka ielas novērtēšana ir apgrūtināta, jo "samazinājusies kopējā sabiedrības mobilitāte, kas saistīts ar darbu attālināti, samazinājies velosipēdistu un citu transportlīdzekļu daudzums, kas var pārvietoties pa velojoslām, jo pazeminājusies gaisa temperatūra un tamlīdzīgi".


Neatbilst standartam

Čaka ielas auditu Rīgas domes Satiksmes departaments CSDD pasūtīja tā sauktajā trešajā stadijā. Kā SestDienai skaidro CSDD Ceļu drošības audita departamenta vadītāja pienākumu izpildītāja Beāta Dambīte, tas nozīmē, ka audita uzdevums nebija izvērtēt Čaka ielas velojoslu ideju, bet gan detalizēti, pēc būtības izvērtēt iesniegtos risinājumus – vai tie atbilst drošības standartiem. Ceļu drošības audita uzdevums ir identificēt riskus, kas var rasties satiksmes organizācijas pārmaiņu dēļ. Tas nozīmē, ka audits nav izvērtējis, kā velojoslas ietekmēs ielu tīklu.

Ozols atsaucas uz CSDD veikto Čaka ielas auditu un uzsver, ka tajā secināts: Čaka iela nevar pastāvēt kā līdz šim, jo brauktuve neatbilst satiksmes drošības prasībām, proti, automobiļi brauc divās rindās katrā braukšanas joslā, ignorējot droša intervāla nepieciešamību un tādējādi apdraudot gan tajā pašā, gan pretējā virzienā braucošos. Tomēr Dambīte SestDienai uzsver, ka arī jaunais satiksmes organizācijas risinājums – velojoslas – neatbilst noteiktajām Latvijas valsts standarta prasībām un arī starptautiskajai praksei veloinfrastruktūras izveidē. "Čaka ielā autotransporta satiksmes intensitāte ir ievērojami augstāka, nekā tas būtu pieļaujams tikai ar apzīmējumu nodalītas velojoslas ierīkošanai," saka CSDD pārstāve.

Auditā gan nav tikuši veikti transporta plūsmas kavējumu aprēķini, bet CSDD atzinumā vērš uzmanību uz pārmaiņu iespējamo negatīvo ietekmi uz kopējo satiksmi – īpaši sabiedriskā transporta kustībā. Arī Rīgas satiksme (RS) iepriekš izteica šaubas par velojoslu ierīkošanu uz Čaka ielas un uzsvēra, ka tas būtiski palielinās sastrēgumus, kuros nāksies stāvēt arī sabiedriskajam transportam. RS Klientu apkalpošanas un komunikācijas daļas vadītājs Viktors Zaķis tagad SestDienai atzīst, ka laika posmā, kad notika vērienīgi Čaka ielas remontdarbi un sabiedriskais transports kopā ar citiem transporta līdzekļiem brauca tikai vienā rindā, bija vērojami būtiski sabiedriskā transporta kavējumi, tādēļ, ieviešot velojoslas, varēja prognozēt arī būtiskus satiksmes sastrēgumus.

Apkopojot informāciju, RS arī secinājusi, ka, salīdzinot situāciju, kad Čaka ielā transporta kustība notika divās rindās katrā braukšanas virzienā, ar brīdi, kad ir ieviestas velojoslas un sabiedriskais transports kopā ar citiem transportlīdzekļiem pārvietojas tikai pa vienu rindu abos virzienos, vērojami sabiedriskā transporta kavējumi vidēji par 15 līdz 20 minūtēm. Rekordliels kavējums konstatēts 20. novembrī – 114 minūšu, 11. novembrī – 50 minūšu, 17. novembrī – 48 minūtes. Turklāt pagaidu velojoslu eksperimenta laikā no 11. novembra līdz 5. decembrim kavējumu dēļ vakara maiņā nav izpildīti 176 sabiedriskā transporta reisi. Kāda bija situācija iepriekš? Zaķis norāda, ka agrāk, kad Čaka ielā varēja pārvietoties divās rindās abos virzienos, te būtībā nebija sabiedriskā transporta kavējumu.

Rīgas domes Satiksmes departaments, komentējot to visu, vienīgi norāda, ka patlaban izstrādā plānu satiksmes organizācijas pilnveidei, tostarp notiek luksoforu signālplānu precizēšana, lai iespējami mazinātu sastrēgumu veidošanos paaugstinātas satiksmes intensitātes stundās.

Lai gan satiksmes plānošanas dokumentos ir paredzēts, ka Rīgas centrā pakāpeniski jāsamazina transporta, tostarp tranzīta, plūsma, jāpalēnina satiksmes ātrums un kā prioritāte jāizvirza gājēju un velosipēdistu pārvietošanās, kā arī sabiedriskā transporta kustība, CSDD atzinumā ir norādījusi, ka pilsētai tomēr jāpieņem skaidrs lēmums par to, kurai satiksmes dalībnieku grupai Marijas un Čaka ielā būtu nosakāma prioritāte.

"Ja tiek lemts veicināt sabiedriskā transporta un cita mehanizētā transporta pārvietošanās ātrumu un kvalitāti, proti, pēc iespējas samazinot sastrēgumus, ir jāpaplašina brauktuve, lai varētu iekārtot četras joslas. Savukārt, ja kā prioritāti nosaka velosatiksmi, būtu izbūvējams ar apmali atdalīts un paaugstināts velosipēdu ceļš (velojoslas)," norāda Dambīte un vienlaikus uzsver, ka satiksmes organizācijas pārmaiņu ieviešana un to atbilstība pilsētas attīstības ilgtermiņa vīzijai ir ceļa pārvaldītāja lēmums. CSDD savas kompetences un konkrētā atzinuma ietvaros var tikai vērst uzmanību uz drošības riskiem.


Mērķis kopīgs

Automašīnu skaita samazināšana pilsētu centros ir skaidri definēts mērķis teju visos Eiropas pilsētu plānošanas dokumentos, SestDienai stāsta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Pilsētplānošanas centra vadītāja arhitektūras profesore Sandra Treija un arhitektūras docents Egons Bērziņš. "Velojoslu ierīkošana Rīgas vēsturiskā centra ielās ir viena no pasaulē aprobētām aktivitātēm, kas vērsta uz videi draudzīgu mobilitātes veidu veicināšanu un pilsētvides kvalitātes paaugstināšanu. Līdztekus tādām aktivitātēm kā drošas un ērtas vides veidošana kājāmgājējiem un velobraucējiem efektīvas sabiedriskā transporta sistēmas nodrošināšana ir mūsdienīgas pilsētu mobilitātes pamatā," uzsver eksperti.

Taču arī RTU pārstāvji vērš SestDienas uzmanību uz to, ka Čaka ielas satiksmes dalībnieku lielākais īpatsvars to izmanto kā pilsētas mēroga tranzīta maģistrāli. Pašreiz kā maģistrālā iela ir definēta Valmieras iela, taču sastrēgumstundās arī tās kapacitāte ir tuvu pilnai, norāda eksperti un piebilst: "Lai satiksmes dalībnieki mainītu savus ieradumus maršrutu plānošanā un izvēlētos garākus, bet ērtākus un ātrākus maršrutus, visbiežāk nepietiek ar kādu atsevišķu aktivitāti (atļautā ātruma samazināšana u. tml.), bet nepieciešamas plašas pārmaiņas gan pilsētvidē (piemēram, ērtas apbraukšanas iespējas tranzīta satiksmei), gan sabiedrības izpratnē." Tādā ziņā Čaka ielas velojoslu eksperiments ir labs – tas ir arī citviet plaši izmantots instruments jautājumos, kas saistīti ar pārmaiņām pilsētvidē. "Tas veicina diskusiju, ļauj pārbaudīt teorētiskos scenārijus, iesaistīt dalībniekus un nonākt pie secinājumiem. Jāpatur prātā, ka mērķis ir kopīgs – pozitīvas pārmaiņas," atzīmē eksperti. 

Top komentāri

ļuļa
ļ
neredzu kašķi, redzu pilnīgu bezatbildību un pohujismu. pagājušajā nedēļā pēc ilgāka laika sanāca būt centrā un nobraukt pa čaka ielu nelielu gabaliņu. mani novērojumi - pa uzzīmēto velojoslu brauca viena vienīga meitene ar groziņu. visi pārējie, kūpinātos boltistus woltistus ieskaitot, močī pilnā ātrumā pa ietvi, apdraudot gājējus. es pārvietojos divējādi - vai nu ar auto, vai ar kājām, un tieši kā kājāmgājējai man ir vislielākie iebildumi pret debīlajiem riteņbraucējiem, kam blakus ir josla, bet tie kretīni brauc pa ietvi tev virsū un vēl atļaujas zvanīt un pieprasa, lai es pavācos malā. satiksmes noteikumos ir skaidri noteikts, ka ja uz ielas ir veloceliņš, velo atrašanās uz ietves ir AIZLIEGTA! kāpēc policija nepārbauda un nesoda visus šitos idiņus? vācijā par tādu pārkāpumu velobraucējs saņem tādu pašu sodu kā autobraucējs, bet pie mums tās ir kaut kādas svētās govis. nolieciet tak vienreiz policistu uz čaka ielas, un sāciet kontrolēt.
Krējums Saldais
K
"Velokašķis Čaka ielā...". . . Nekāda kašķa neredzu. Parastais liberālo hipsteru un ekofašistu uzbrauciens normāliem cilvēkiem. Un naudiņa apgūta. Prēmijas. A cilvēks parastais var iet bekot. Lai inficējas Covida laikā pārpildītajā un lēni kustošajā sabiedriskajā transportā.
Riepa
R
Pilnīgi debila rīcība, aibildinoties ar "eksperimentu". Nekad vairs nebalsošu par bezsmadzeņu idiotiem, kas vieglu roku sačakarē visu transporta sistēmu.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli


Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata