Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Ievest Baltiju kosmosā

ASV dzimusī un augusī latviešu izcelsmes kosmosa pētniece Amara Grapa pirms pieciem gadiem ieradās uz dzīvi Latvijā, lai šeit audzinātu savu meitu un palīdzētu Latvijas un Baltijas kosmosa pētniekiem atrast savu vietu starp pasaules zinātniekiem.

Drusku jokojot, varētu teikt, ka septembrī uz vienu nedēļu kopējais IQ Latvijas teritorijā pieauga par vairākiem tūkstošiem punktu, proti, pateicoties Eiropas Planetārās zinātnes kongresam (EPSC 2017), šeit viesojās vairāk nekā 800 kosmosa pētnieku un zinātnieku. Par kongresu publiskajā telpā gan daudz netika runāts, un, visticamāk, tie, kuri nebija saistīti ar tā organizēšanu vai nav īpaši ieinteresēti Visuma izpētē, par to tā arī neuzzināja. Tas gan nav pārsteigums, jo arī valsts amatpersonas un institūcijas nespēja novērtēt pasākuma potenciālu un prestižu un, pēc organizatoru domām, tam nesniedza pietiekamu atbalstu.

Tomēr kongress notika, un par to lielā mērā jāpateicas latviešu izcelsmes ASV zinātniecei Amarai Grapai, kura nu jau piecus gadus dzīvo Latvijā un šeit audzina arī savu meitu. Amara saka, ka konferences rīkošanai, kas lielā mērā bija paredzēta kā laba platforma Latvijas un Baltijas zinātnieku savešanai kopā ar ārzemju kolēģiem, veltīti pēdējie četri viņas dzīves gadi. Organizēšanas process bijis grūts, taču pati Amara ir pārliecināta – lai gan nekad iepriekš viņai nebija nācies rīkot tik apjomīgus pasākumus, konference izdevusies un var kļūt par vienu no pirmajiem soļiem Baltijas kosmosa pētniecības iekustināšanā.

EPSC 2017 laikā norisinājās daudz un dažādas diskusijas, kurās kosmosa izpētē vadošie pasaules prāti sprieda par planētām, mazajiem kosmosa ķermeņiem, zvaigžņu sistēmām, kosmosa putekļiem, cilvēku misijām uz citām planētām un vēl citiem tematiem, arī ļoti tehniskiem un zinātniski smagiem (dažas no diskusijām joprojām iespējams noskatīties LMT Straume mājaslapā internetā). Konferencē uzmanību izpelnījās divdesmit gadu ilgais Saturna un tā apkārtnes izpētes projekts Cassini, kas tieši dažas dienas pirms kongresa sākuma tika pabeigts – kosmosa zonde savu dienestu beidza, sadegot Saturna atmosfērā. Viens no redzamākajiem šī projekta atklājumiem bija pierādījumi, ka Saturna pavadonis Encelāds nav ledus bumba, bet gan tā iekšienē ir šķidrs ūdens, kas tiek izšļākts arī kosmosā. Tas zinātniekiem dod cerību, ka zem ledus kārtām uz pavadoņa varētu būt piemēroti apstākļi dzīvībai. Portālā Diena.lv publicētajā intervijā zinātnieks Skots Edžingtons, kurš pavadījis 17 gadu, strādājot ar Cassini, nekautrējās norādīt, ka misijas datus vēl gadu desmitiem izmantos gan zinātnieki, gan studenti.

Kongresa organizatore Amara Grapa ir apmierināta ar tā norisi. Šobrīd viņa ir Latvijas Universitātes Astronomijas institūta vadošā pētniece, kā arī Planetary Science Institute (bezpeļņas planētu zinātnes organizācija – aut.) darbiniece.

Ar kosmosa nozari viņa ir saistīta jau vairāk nekā trīsdesmit piecus gadus un, pārceļoties uz Latviju, nodibinājusi arī biedrību Baltics in Space, vēloties Latvijas un kaimiņu kosmosa zinātnes iestādes un pētniekus iepazīstināt ar pārējo pasauli. Jau četrus gadus pētniece klauvē pie atbildīgo ministriju un dažādu iestāžu durvīm, lai šo procesu iekustinātu. Taču, iespējams, vislabāk par viņas entuziasmu un ticību pašas izvirzītajiem mērķiem liecina tas, ka kongresa organizēšanā viņa ieguldījusi arī savu naudu. Jau pēc pasākuma, tiekoties ar SestDienu, Amara atzīst, ka tagad pirmais uzdevums ir sakārtot savas finanses, jo rēķini jau vienalga jāmaksā, un, sarunai beidzoties, vēl piebilst: "Varbūt tas ir rupji vai nelatviski, bet, ja cilvēki vai uzņēmumi uzskata, ka konference bija labs un vērtīgs pasākums, tad es gribētu viņus aicināt ziedot naudu Baltics in Space (www.balticsinspace.eu) – konta numurs un biedrības apraksts ir atrodams mūsu mājaslapā."

Kad zvanīju, lai sarunātu interviju, vienojāmies, ka labāk būs tikties pēc konferences, minējāt, ka saistībā ar pasākumu ir liels satraukums un grūti atrast laiku garākai sarunai. Kā jūtaties tagad, kad kongress ir beidzies (SestDiena ar Amaru tikās dažas dienas pēc tās)?

Atvieglota. Ir neliels «pēctraumas stresa sindroms». Satraukums bija mēnešiem ilgi, bija jārisina tas un tad tas, un tad vēl tas... Bet rezultāts bija lielisks, tas bija tā vērts! Man tikai jāatkopjas. EPSC pārstāvji atnāca pie manis ar nulli naudas, man rīkošanai nebija atbalsta nedz no viņiem, nedz Latvijas valdības. Dažādas iestādes gan palīdzēja, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija piedāvāja 10 000 eiro bērnu izstādei, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra piedāvāja to izstādi uzbūvēt. Iedevu viņiem piecdesmit lapu ar informāciju.

Bet kāpēc…

… kāpēc sevi pakļāvu šīm mokām?

Jā, tieši tā! Kad konference sākās, jūs tvītojāt, ka "četri gadi tapšanā". Tātad – kāpēc?

Ir joks, ko gribēju pastāstīt konferencē, bet aizmirsu: "Man nebija gana naudas, lai dotos gana bieži uz EPSC, tāpēc izlēmu to atvest pie sevis." Bet, ja nopietni, planētu zinātnes laukā strādāju 35 gadus, es zinu šo kopienu gan Eiropā, gan ārpus tās. Mani kolēģi Baltijas reģionā, manuprāt, nekad nebija bijuši uz šo pasākumu. Somijas pētnieki – jā, bet nevaru nosaukt nevienu no Latvijas, Igaunijas vai Lietuvas. Ir grūti pastāstīt, kāpēc tas ir noderīgi, ja viņi to nav redzējuši. To var tikai parādīt. Es ticu savstarpējo tīklu veidošanas nozīmei. Mērķis ir iekurbulēt kosmosa izpēti Latvijā. Latvija cīnās ar problēmu – kur būt noderīgiem. Ir vietas, kurām veicas labi, bet šis kongress ir veids, kā atvest jaunus projektus uz Latviju, Lietuvu un Igauniju. Es nodibināju Baltics in Space, lai izveidotu šo pasākumu, bet tās vēl nav beigas. Es teiktu, ka šī zinātnieku tikšanās bija lielais projekts, kas to visu iesāks.

Kas bija grūtākais organizatoriskajā procesā?

Tas ir bijis liels mēģinājumu un kļūdu process. Piemēram, runājot par naudu – nemāku to vākt. No konferences pārstāvjiem nenāca atbalsts, jo viņi pieņēma – ja man ir saistība ar universitāti, tad man ir stabils darbs. Bet tā nav, lielā daļa Eiropas tā nav. Bija grūti tikt uz sarunām ar Latvijas valdību. Neviens neticēja, ka šis notikums ir kaut kas liels. Doktoram Indriķim Muižniekam jau 2014. gadā par to rakstīju, bet nesaņēmu atbildi.

Tie, kas ticēja, bija uzņēmumi. Kļūda, vācot naudu, bija, ka vispirms mēģināju tikties ar valdību un saņemt atbalstu no tās. Tagad man ir mācība – ja man ir liela lieta, kurai nepieciešams atbalsts, sākšu ar uzņēmumiem, jo tie saprot, ka kosmosa industrijai ir liela ekonomiskā vērtība. Tev nevajag būt astronomam, lai darbotos tajā. Varbūt savā publikācijā arī pasakiet – Amara atvainojas, ka daudzus uzņēmumus nepaspēja uzrunāt. Kad beidzu rakstīt grantu pieteikumus, bija palikuši seši mēneši, bet uzņēmumi nevar tik ātri atrast finanses.

Jūs sakāt, ka mēs, baltieši, neapzināmies, kur un kā varam piedalīties starptautiskajā pētniecībā. Pastāstiet plašāk, kur, piemēram, Ventspils teleskopi, ko esat pieminējusi, varētu noderēt ārzemju kolēģiem?

Planētu zinātne ir aizraujošs lauks. Piemēram, mazie planetārie ķermeņi, kuru iekšienē ir ūdens, – Eiropa (Jupitera pavadonis), Encelāds (Saturna pavadonis). Visi zina, ka komētās ir ūdens, bet šie ķermeņi ir interesanti, jo tajos varētu būt dzīvība. Ne dzīvība ierastajā izpratnē, ne šūnu līmeņa dzīvība, bet gan drīzāk apstākļi dzīvībai. Tos sauc par dziļi apdzīvojamiem objektiem. Piemēram, Encelādam ir lielie ūdens geizeri. Mēs nevaram tieši konstatēt ūdeni, bet varam noteikt ķīmiskā savienojuma OH frekvenci un ar radioteleskopu to konstatēt. Man bija arī viena laba saruna starp Ventspili un Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA). EKA ir ieinteresēta šajos radioteleskopos.

Visu interviju ar Amaru Graps lasiet 13.oktobra žurnālā SestDiena!

Top komentāri

Jens Z
J
Man ir labi pazīstami Igaunijas kosmosa entuziasti, un varu jums darīt zināmu, ka Igaunijas prezidentūra ES novembŗa sākumā Tartu un Tallinā par šo tematu rīkos visādas izstādes, konferences utml. Tā kā bez Amerikas latvjiem būtu vērts padomāt par sadarbību ar tuvākajiem kaimiņiem un par Es iespēju izmantošanu. Kā gan tas nākas, ka būdams LV pilsonis, es pazīstu Tartu observatorijas vadītāju un Igaunijas pārstāvi ES kosmosa jautājumu darba grupā, bet ne Latvijas atbildīgos? Laikā, kad satelīttehnoloģiju aplikācijas Eiropā tiek plaši izmantotas visdažādākajiem projektiem visādās nozarēs, būtu jābeidz iedomāties, ka kosmosa jautājumi ir zin.fantastika un ka tiem būtu jābūt pieejamiem tikai šaurai sektai. Ne jau par Marsa apdzīvošanu vai izrakteņu ieguvi uz Mēness ir runa, bet par to. lai stimulētu mvu inovācijas satelītu informācijas apstrādāšanai un izmantošanai vides aizs., lauksaimn., utjpr.
Bet
B
man izskatījās, ka uz bildes ir Kulakovs:)))
Kļūda rakstā
K
Nevis balticsinspace.com, bet gan balticsinspace.eu
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Cik partijas vai partiju apvienības, tavuprāt, tiks nākamajā Saeimā?

Kopā nobalsojuši: 12

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Dzerevņas spēks

Vīģu koki un putras kalni, zelta paradī­zes dārzi un labi ļaudis, kuri dara tikai sirdsšķīstus darbus, perfektas valsts iekārtas un ideāli tās pilsoņi. Utopijas var un tiek zīmētas dažādas – kas n...


Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes