Latvijas teātra skatītāju aprindas sašūpojusi poļu režisora Lukaša Tvarkovska izrāde Orākuls – četras stundas garš, vizuāli pārsātināts vēstījums, kurā līdztekus stāstam par vācu šifrēšanas mašīnas Enigma uzlaušanu risinātas vēl dažas sižeta līnijas. Viens no jautājumiem, ko skatītāji, iespējams, uzdod, ir – ko tur dara divi lietuviešu aktieri, kuriem ir apjomīgs dialogs lietuviešu valodā?
Atminējums ir vienkāršāks, nekā varētu šķist. Orākuls ir tā dēvētās zinātnes triloģijas otrā daļa, bet pirmā, kas pirmizrādi Viļņā piedzīvoja pērn, saucas Kvanta. Nele Savičenko un Rītis Saladžus atveido varoņus no triloģijas pirmās daļas, kas aizbēguši uz Lielbritāniju. Lai labāk saprastu sižeta līnijas un mākslinieciskos paņēmienus, kādus Tvarkovskis izmanto Orākulā, jābrauc uz Viļņu un jānoskatās Kvanta, kam pirmizrāde bija pagājušā gada rudenī.
Kvantas sižetam gan nav tieša sakara ar to, kas vēlāk nonāk Orākulā, un līdzība drīzāk ir tajā, ka arī šai izrādē darbojas fiziķi, kuri 1938. gadā, tātad gadu pirms Otrā pasaules kara sākuma, sapulcējušies nomaļā Šveices viesnīcā Les Moires, kura, kā teikts izrādes anotācijā, ir vienīgais spožais punkts daudzu kilometru garumā. «Runā, ka augstu kalnos laiks rit ātrāk, lai gan šādas atšķirības cilvēkam nav pamanāmas. Lai gan pati Les Moires laiku nepiedzīvo, tās iedzīvotāju likteņi paātrinās salīdzinājumā ar to, kas notiek tuvāk zemei,» – joprojām citāts no anotācijas, jo aprakstoši atstāstīt to, kas notiek izrādē, īsti nav jēgas.
Izrādes estētika līdzinās citiem Tvarkovska iestudējumiem. Arī šeit ir bīdāmi dekorācijas elementi, scenogrāfs Fabjēns Ledē ir uzticams režisora komandas loceklis (jāpiebilst gan, ka viņa veikumu sezonas beigās redzēsim arī Latvijas Nacionālajā operā un baletā, kur viņš kopā ar režisori LAURU (Laura Groza) veidos Džakomo Pučīni operas Bohēma iestudējumu). Ir ekrāni un perfekts operatoru un videomākslinieka Jakuba Leha darbs, Lietuvas mediji īpaši izceļ gaismu mākslinieka Euģenijus Sabaļauska veikumu (viņi abi strādājuši arī pie abām Dailes teātra izrādēm). Izrādes dramaturģe ir Joanna Bednarčika, ar ko Kvanta atšķiras no Rotkho un Orākula, kas ir Ankas Herbutas darbi, bet Tvarkovska izrādēs, kā stāstījuši izrādēs iesaistītie aktieri, luga ir dažādu etīžu un aktieru improvizāciju rezultāts, kas tapis, atlasot derīgo no aktieru sastrādātā.
Atzīšos, man Kvantas sižetā iejusties bija mazliet grūtāk nekā Orākulā, kas burtiski uzreiz sākas ar konfliktsituāciju, kas, protams, saasina skatītāja maņas. Viesnīcas elegantā dzīve tikai pamazām atklāj to, kas atrodas zem virskārtas, bet otrā cēliena sākumā darbība pārlec uz mūsdienām tai pašā viesnīcā, pārvēršoties bezmaz mistiskā, bet arī komiskā stāstā.
Ja gribat paplašināt savu priekšstatu par Tvarkovski, Viļņā Kvantu rādīs tikai janvārī, savukārt tie, kas nav paspējuši izķert biļetes uz novembra Orākulu, var tās nopirkt jau uz nākamā gada aprīli – šķiet, Rīgā ātrāk nebūs (decembrī rādīs Ženēvā). Rohtko oktobra sākumā rāda Londonas Barbican centrā, bet Rīgā to redzēsim atkal novembrī.
Interesanti, ka pašlaik vēl nav publiski paziņots, par ko būs zinātnes triloģijas trešā daļa un kurā valstī tā taps pēc diviem gadiem. Un gaidīsim, vai un kā pa šo laiku būs mainījies Lukaša Tvarkovska rokraksts, jo ir skaidrs, ka gluži vienādā stilā gadu gadiem strādāt vairs nevarēs.
TEĀTRIS
IESAKA ATIS ROZENTĀLS
METAMORFOZE ★★★★★
REŽISORS RIHARDS ZELEZŅEVS
LIEPĀJAS LEĻĻU TEĀTRIS
Nu jau bijušā Latvijas Leļļu teātra aktiera Riharda Zelezņeva debija Liepājas Leļļu teātrī ar izrādi pieaugušajiem nogranda Latvijas mērogā, sagādājot Spēlmaņu nakts nominācijas gan izrādei kopumā, gan tās māksliniecei Signijai Jocei. Franca Kafkas darba iedvesmota, izrāde piedāvā rosinošu lelles un aktiera sadarbības pieredzi.
JAPĀNAS PASAKA ★★★★★
REŽISORE ANNA KLIŠĀNE
LATVIJAS NACIONĀLAIS SIMFONISKAIS ORĶESTRIS
TABAKAS FABRIKĀ
Koncertuzvedums, kurā piedalās Rīgas 1. pamatskolas attīstības centra Ritma grupa Ievas Altrofas vadībā, lielā mērā tomēr ir izrāde, turklāt tā aizkustinās gan bērnus, gan pieaugušos. Klāva Meļļa pasakas iestudējumā stāstnieka lomā iejuties Andris Keišs, ilustrāciju autors Emīls Ābele, mūziku komponējis Rihards Zaļupe. Diriģē Raimonds Gulbis.
IZVĒLE
REŽISORE GINTARE RADVILAVIČŪTE
VIĻŅAS TEĀTRA LELE VIESIZRĀDE
LATVIJAS LEĻĻU TEĀTRĪ
Reta izdevība redzēt lietuviešu leļļu teātra izrādi pieaugušajiem, kuras pamatā ir ļoti drūms materiāls – arī latviski grāmatā izdotais Edītes Egeres autobiogrāfiskais darbs par holokaustu, parādot to, kā viņa, baletdejotāja un vingrotāja, Aušvicas koncentrācijas nometnē dejoja Jozefam Mengelem, kurš pazīstams arī kā Nāves eņģelis.