Un tādas lielas laimes nemaz nav. Ja jums to vēl, tad ziniet: tie ir nieki. Ir tikai tādas mazas laimītes. Ir tikai tādi mazi ikdienības prieki, – šos vārdus savulaik rakstīja dzejnieks Imants Ziedonis, un jaunākie zinātniskie atklājumi liecina, ka viņam varētu būt bijusi taisnība. Pētnieki noskaidrojuši, ka efektīvākā laimes formula ir prieka sameklēšana ikdienišķās lietās.
Pietiek vien ar 5–10 minūšu prieka brīžiem dienā, lai cilvēks justos pozitīvi uzlādēts un apmierinātāks ar dzīvi. Turklāt prieka avota sameklēšana hobijos vai sadzīves notikumos palīdz izkliedēt stresu, uzlabo miega kvalitāti un vispārējo veselības stāvokli.
UZLĀDĒJOŠI MIRKĻI
Prieka gūšanai der jebkādas aktivitātes un notikumi. Jokošanās un smiešanās ar draugiem, jūsmošana par dārzā izaugušajiem ziediem, bērnu panākumi, prieks par paša sasniegumiem treniņos vai iecienītās komandas uzvarām, pat skaista ainava acu priekšā. Katra no šīm lietām spēj vismaz uz dažām minūtēm sajusties iepriecinātam un, kā tagad apgalvo amerikāņu psihologi, arī paaugstināt vispārējo emocionālo labsajūtu.
Sanfrancisko Kalifornijas Universitātes pētnieki pie šāda slēdziena nonāca divu gadu ilgā Big Joy Project izpētes darbā, kurā analizēja gandrīz 18 tūkstošu amerikāņu, britu un kanādiešu apmierinātības ar dzīvi pārmaiņas dažādu notikumu ietekmē. Dalībniekiem citu uzdevumu vidū vienu nedēļu no vietas ik dienu bija jāveic 5–10 minūtes ilgi sevis iepriecināšanas pasākumi.
«Mēs bijām diezgan pārsteigti par cilvēku emocionālās labsajūtas uzlabojumu apmēru,» žurnālā Journal of Medical Internet Research atzina darba autore stresa un novecošanas eksperte Elīza Epela. Viņa uzsver, ka vienas nedēļas laikā dalībnieki piedzīvojuši tik būtiskus laimes sajūtas uzlabojumus, kādus iepriekš veiktos pētījumos izdevies panākt ar mēnešiem ilgām terapijām. Tas apliecinājis, ka laimei patiešām nevajag daudz.
SEVI IEPRIECINĀT
Pētījuma dalībniekiem septiņās dienās bija jāpaveic septiņi dažādi labsajūtas uzlabošanas pasākumi, piemēram, jāsvin svētki kopā ar kādu tuvu cilvēku, jāpaveic kāds labs darbs cita labā, jānoskatās iedvesmojošs video, jāsagatavo pateicību saraksts un tamlīdzīgi. Darba autori konstatēja, ka uzdevumus paveikušie dalībnieki izjutuši ievērojamu optimisma un labsajūtas pieaugumu un daļēji atbrīvojušies no nomācošām domām. Turklāt vislielākie uzlabojumi novēroti gados jauniem cilvēkiem.
Lai gan vēl nepieciešami turpmāki pētījumi, profesore Epela uzsver, ka ikdienas prieka deva varētu palīdzēt cilvēkiem pārvarēt grūtus laikus.
«Visas šīs labsajūtas lietas nav greznība,» uzsver pētniece, «mēs bieži sakām, ka būsim laimīgi, kad sasniegsim kādu punktu vai pabeigsim kādu uzdevumu. Šim uzskatam jāmainās – mums ir nepieciešama prieka enerģija, lai pārvarētu grūtos brīžus. Tās ir patiešām nepieciešamas prasmes.»