To, kas ir vampīri un zombiji, SestDiena saviem lasītājiem izstāstīja 1995. gada 23. septembrī, sākdama ar to, ka latvieši apkārtklīstošos un ļaudis biedējošos miroņus, ģindeņus un citus riebekļus pazīst no amerikāņu filmām, kamēr pašu aizgājēji nozīmi iemanto tikai kapu svētkos vai rudeņos, kad īpaši māņticīgu ļaužu acis mēdz redzēt pāri laukiem veļamies veļus. «Nedz dzīvie miroņi jeb zombiji, nedz vampīri, kas vienlaikus ir dzīvi un miruši, nav latviešu, krievu vai amerikāņu izdomājums. Katrai tautai kumodē paslēpts savs skelets. Vampīrs visbiežāk ir persona, kas izlīdusi no kapa un klīst apkārt, meklējot kādu, kam izsūkt asinis. Vampīram ir melnas drānas (ieteicams – apmetnis), ilkņi un sārti acu baltumi. Ja nepieciešams, viņam var būt ausis ar nosamailinātiem galiem, gari nagi un citi mazāk nozīmīgi atribūti. Vampīra upuri par vampīra viesošanos parasti uzzina pēc divām nelielām brūcītēm uz kakla.
Zombiji ir nepievilcīgi, nereti jau sadalīties sākuši miroņi, kas izlien no savām mūža mājām, lai tramdītu dzīvos. Zombiju dzimtene ir Haiti. Zinātnieki uzskata, ka nostāsti par zombijiem nav bez pamata. Iespējams, ka burvji ar īpašu narkotisko vielu palīdzību panāca sev nevēlamu cilvēku transa stāvokli, kas ārēji līdzinājās nāvei…»