Quantcast
Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Kariņš: Izmaiņām nodokļu sistēmā būtu jāstājas spēkā 2021.gadā

Nodokļu sistēmai ir jākļūst taisnīgākai un izmaiņām tajā būtu jāstājas spēkā 2021.gada 1.janvārī, trešdien pēc tikšanās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku mediju pārstāvjiem atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Iespējamās izmaiņas nodokļu sistēmā bija viens no premjera un centrālās bankas prezidenta sarunas tematiem. 

Kariņš norādīja, ka valdība februārī izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par virzieniem Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2021.-2025.gadam izstrādei, kurā bija ietverts plašs pārskats par to, kādu ietekmi atstātu izmaiņas atsevišķos nodokļos.

Vienlaikus Kariņš atzina, ka patlaban Latvija ir izbeigusi ar Covid-19 pandēmiju iepriekš izsludināto ārkārtējo situāciju un koalīcijas partijas pastiprināti pievērš uzmanību nodokļu sistēmas izmaiņām.

Viņš arī izteica cerību, ka ar koalīcijas partneriem izdosies vienoties par taisnīgāku un ilgtspējīgāku nodokļu sistēmu, jo Covid-19 krīze parādīja alternatīvo nodokļu režīmu trūkumu.

"Rezultāts būs atkarīgs no tā, vai piecas partijas būs gatavas vienoties par jebkādām izmaiņām. Domas ir dažādas, tāpēc strādājam," teica Ministru prezidents, piebilstot, ka nodokļu izmaiņām vajadzētu stāties spēkā no 2021.gada 1.janvāra, bet ar nosacījumu, ka uzņēmumi un sabiedrība par šī izmaiņām ir informētas savlaicīgi.

Savukārt Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka izmaiņas nodokļos nedrīkst aizmirst, jo Covid-19 krīze iezīmēja šī temata aktualitāti. 

Kazāks norādīja uz patlaban spēkā esošajiem atvieglotajiem nodokļu režīmiem, kas neapdrošina iedzīvotājus pret iespējamām krīzēm, kā arī apdraud pensijas vecuma ienākumus. 

Pēc centrālās bankas prezidenta minētā, "labākā izvēle" nodokļu sistēmas izmaiņās būtu domāt par darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu, nevis par patēriņa nodokļu, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu.

Valdībā izskatītajā ziņojumā Par virzieniem Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2021.-2025.gadam izstrādei rosināts diskutēt par diviem iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresivitātes scenārijiem, kur katrs paredz vēl virkni variantu, ar kurām iecerēts mainīt līdzšinējo sistēmu. Pirmais scenārijs paredz paaugstināt diferencēto neapliekamo minimumu, bet IIN un solidaritātes nodoklis tiek saglabāti nemainīgi. Savukārt otrs scenārijs paredz atcelt diferencēto neapliekamo minimumu un solidaritātes nodokli, mainot IIN likmes.

Ar izmaiņām nodokļu pamatnostādnēs piedāvāti vairāki scenāriji atbalstam ģimenēm ar bērniem, palielinot ģimenes valsts pabalstus. Tiesa, atvieglojums par apgādībā esošām personām visos scenārijos saglabātos 250 eiro apmērā.

Ņemot vērā iepriekš valdībā pieņemto lēmumu, paredzēts no 2021.gada celt minimālo algu no līdzšinējiem 430 eiro līdz 500 eiro.

Tāpat gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts turpmākajos gados ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu.

Ziņojumā arī piedāvāti divi scenāriji minimālā valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēra ieviešanas scenāriji. Pirmais scenārijs paredz, ka pie minimālās darba algas 430 eiro mēnesī minimālās sociālās iemaksas būtu 150,89 eiro, bet otrajā scenārijā - pie minimālās darba algas 500 eiro mēnesī minimālās sociālās iemaksas būtu 175,45 eiro mēnesī.

 

Top komentāri

Diferencētais murgojums
D
Diferencēts neapliekamais minimums veicina lētā darbaspēka un - aplokšņu algu ekonomiku un kavē pāreju uz augstākas pievienotās vērtības un augstāka atalgojumu ekonomiku. Turklāt, pretēji plaši tiražētajiem mītiem, tas nevis mazina, bet pat palielina nevienlīdzību starp mājsaimniecībām ar un bez bērniem.
Irlielāmērāticams
I
ka "taisnīgums" neizpaudīsies tādā veidā, ka uzņēmīgie un čaklie ļaudis vilks smagu slogu, lai nelieši varētu dzīvot "cilvēka cienīgu dzīvi".
nenormālība
n
Lai personai bez apgādājamajiem samaksātu pirmos 366 euro (neto no minimālās algas), darba devējam nodokļos ir jāsamaksā 167 euro, no kuriem 150 ir darba ņēmēja sociālo garantiju nodrošināšanai paredzētā VSAOI un 16,54 euro uz sabiedrības kopīgo vajadzību finansēšanu orientētais ienākuma nodoklis. Savukārt, lai darba ņēmējs legāli “uz rokas” saņemtu divtik vairāk (732 euro), darba devējam nodokļos ir jāsamaksā 515 euro, no kuriem 353 ir darba ņēmēja sociālajām garantijām un 162 euro ienākuma nodoklis.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Valdības darbu vērtē dažādi(1)

Mūsu valsts iedzīvotāju vērtējums valdības darbam Covid-19 krīzes laikā nav viennozīmīgs, atklāj kompānijas Kantar veiktais pētījums Covid-19 Barometrs. Negatīvi mūsu valdības darbu vērtē 36% aptaujā...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē