Lielo pilsētu pārstāvji: Nekavējoties jārisina veselības speciālistu trūkums reģionos

(turpinājums 3) Dotā momentā latviešu pašapziņu gremdē kāds Nacionālā teātra aktieris, kas izmantojot savas iestādes vēsturisko nozīmi (tās telpās tika dibināta Latvijas valsts), dibināja partiju, kuru teica veltīt jaundarei. Interesanti, ka ārpus cilvēkos izraisītām cerībām, aktieris veido teātri bez programmas. Jebkura ievērojama programma mūsdienās nebūs ievērojama, ja nebūs kontroversāla un neizraisīs iedziļinātas pārrunas. Toties aktieris, Artuss Kaimiņš, tikko iesēdies krēslā, novērsās no jebkādas valsts attīstības programmas, lai izceltu personīgas nesaskaņas ar partijas biedru Gobzemu. Lai kāda arī nebūtu Gobzema reputācija, Kaimiņa partijas manevra vienīgais panākums šobrīd ir tas, ka aktieris ir iesēdies krēslā, kur šarlatāniem alga lielāka, kāda aktieriem, lai pie kāda teātra tie piederētu. Latvija, drīz nelaiķe, vēl slimnīcas gultā guļ, raud, un sauc pēc ārsta.

(turpinājums2) Protams garīgās kultūras izmirstība ir saistīta ar fizisko veselību. Pat “tauta”, tas svēti simboliskais vārds, kurš pārstāv kopienas sajūtu un sajūgu, šodien Latvijā ir zaudējis nozīmi. Tā sauktā Nacionālā Apvienība(NA), kurā it kā pauž un aizstāv “savu tautu” atrodas ievērojamā garīgā pagurumā, lai neteiktu, ka ir aizgājusi nepamatotā penzijā. Politiskais partijas pagrimums ir izteikts ne tikai ar pieminētiem ministriem, kuri pieder pie NA, bet visiem tās pārstāvjiem. Jautājums ir Kāpēc tā? Atbilde ir samērā vienkārša. Savulaik Georgs Orvels, angļu rakstnieks, modernās pasaules morālo pagrimumu skaidroja ar vārdu “Newspeak”, Jaunruna. Iemesls šai ‘jaunrunai’ ir tas, ka lauku sadzīves kultūra, kura ir latviešu kultūras pamatos, ir pievienojusies neapzinīgai un nekritiskai pilsētnieku kultūrai. To pierāda arī tas, ka vārds ‘lauki’ ir atvietots ar jaunvārdu ‘reģioni’ (turpinājumsseko).

(turpinājums1) Nevienam nav jābrīnās, ka dažādu vārguļu vadītā tautā valda manāms izmirstības fenomens. Tautas pašpārliecība ir zem nulles. Šis fenomens ir parādijies visās kultūras nozarēs, starp kurām lielu lomu ieņem kā garīgā, tā fiziskā veselība, pēdējais šobrīd ministers Ilzes Vinķeles vadībā. Fenomens īpaši izpaužās MĒMUMĀ, kas novērojams dažādu iestāžu darbinieku aprindās: skolotāji klusē, akadēmiķi klusē, ticības mācītāji klusē, žurnalisti klusē, mediji apklusina, rakstnieki klusē, zaļie klusē. zemnieki klusē, patrioti klusē, uz ārzemēm padzītie latvieši klusē, pat pieminekļi klusē, kaut pēdējos ar puķēm klēpī ievērojami bieži apciemo politiķi. Pēdējais varbūt izpauž apzinību, ka latviešu tauta izmirst, par ko arī liecina tās fiziskās veselības pamestība un parādība, ka garīgi neatbildīgi ārsti bieži fiziskas ārstniecības vietā, dod pamestai tautai mutiski muļķigas pamācības (turpinājums seko).

Kopš cilvēce nāca pie samaņas tā ir uzskatījusi trīs inteliģences parādības par īpaši svarīgām, re: valoda, dziesma, un dziedniecība. Visas trīs inteligences ir automātiskas, t.i. dabas dotas. Visas pašapzinīgas sabiedrības ir pievērsušas lielu uzmanību šo inteliģenšu tālākai attīstībai. Latviešu tautas kultūras parādībām, īpaši tautas dziesmām, latviešu valsts tapšanas laikmetā tika piešķirta liela uzmanība. Toties, kopš Latvijas ‘atjaunošans’ dienām tautas kultūra tiek manāmi pamesta. Šis ‘atjaunotības’ laiku vienaldzības fenomens ir cauraudies visā pašreizējā valdībā, un izraisa traģisku latviešu pašapziņas bojā eju. Neskatoties uz kliedzošo parādību, Kultūras Ministre, Dace Melbārde, pirmās šķiras ekspere un izglītota idiote (atvainojos par apvainojumu, jo tiešām pie vainas iespējams nav ministre, bet izglītības līmenis Latvijas iestādēs) nav piegriezusi vērību ne tautas garīgai ne ar to saistītai fiziskai veselībai. (turpinājums seko).