Skola bez rāmjiem ar bērnu centrā

Kādai ir jābūt mūsdienīgai skolai?

Pašos pamatos galvenais, lai bērns ir centrā. Ja tā ir, es neticu, ka var būt slikta skola.

Tālāk valstiski mēs varam runāt par pedagogu sagatavotību - iespējams, to vajadzētu pilnveidot. Neesmu pats tam izgājis cauri, jo nāku no Iespējamās misijas, bet ir lietas, ko var uzlabot. Un jāmaina kopējā domāšana. 

Vienlaikus gribu teikt, ka ir gana daudz atšķirību jau tagad skolā nekā tad, kad mēs mācījāmies. Mēs tolaik ķīmijā un fizikā netaisījām baigos eksperimentus un mums nebija laboratorisko un pētniecisko darbu. Līdz ar to man liekas, ka nav nemaz tik slikti ar Latvijas izglītību, kā stāsta. Jā, protams, ir lietas, kas jāpilnveido, bet uzlabojumi ir jau tagad. Vienkārši ir ļoti populāri teikt, ka viss ir slikti. 

Runājot par reformām izglītības sistēmā, šobrīd liekas, ka ir neliela pauze pirms Saeimas vēlēšanām. Arī kompetenču ieviešana skolās uz gadu atlikta. Jūtat?

Godīgi runājot, man ir pilnīgi vienalga, kas mainās. Protams, tas kaut kādā ziņā palīdzēs vai sarežģīs manu dzīvi, bet kā jau teicu, ir vai nav kompetenču projekts, man ir mērķi, ko vēlos panākt šajā mācību gadā, un jau vasarā strādāju, lai tas tiktu īstenots. Līdz ar to viens vai otrs likums vai valsts palīdzība nemaina to, ko es darītu. Mūsu skolā tāpat šis būs ļoti būtisks pārmaiņu gads. 

Protams, nevar zināt, kurš būs nākamais izglītības ministrs, turklāt katrs nāk ar savām reformām, tāpēc daudzi baidās vai vienkārši gaida, kas tagad notiks. Bet es domāju, ka forši ir iekustināt diskusiju, kādai jābūt izglītībai valstī, par to, kā vajadzētu pasniegt stundas. Daudzi ir ieinteresēti, un arī šo klusumu varam skolā izmantot, piemēram, uztaisot vecākiem sarunu vakaru par labu mācību stundu. Viņi redz, ka valstiski daudz nekas nenotiek, un viņi atnāks uz skolu parunāties. Būsim godīgi, arī kompetenču projektam ir savi izaicinājumi, par ko viņiem ir jādomā. 

Piemēram?

Viss ir ļoti labi un pareizi, ko viņi runā, bet pārmaiņām jābūt arī augstskolu līmenī. Tāpat nozīme ir pedagogu atalgojumam. Ir jāsaprot, ka ļoti daudzās vietās ar esošajām algām mēs nedabūsim to spīdekli. Piemēram, informātikas skolotājs - jebkur privātajā sektorā viņš var pelnīt trīs reizes vairāk, nekā es viņam solu. Sapratīsim cilvēku! Līdz ar to, ja kompetenču projektam pieliktu klāt ļoti skaidru algu modeli, lai var tiešām dabūt pašus labākos pedagogus, tad viss būs kārtībā. Pedagogs ir atslēga. 

Jūsu skolā kaut kas mainīsies, dodot starta šāviņu šim kompetenču projektam?

Mūsu skolai tas neko būtiski nemainīs. Mēs jau no paša pirmā gada tā strādājam. Kopumā šis ir stāsts, kā mēs šīs idejas pārdosim. Viens ir sabiedrība, bet ideja arī jāpārdod pedagogiem, kuriem kaut kādā ziņā ir izveidojušās bailes vai neziņa par šo visu. Būs ļoti svarīgi, kā uzrunās pedagogus. Vai šis projekts ir maģiska nūjiņa, ar ko viss sāksies? Domāju, ka nē. Es ceru, kas tas dos vairāk instrumentu direktoram. Vai tas atrisinās visu Latvijas skolu problēmu? Es ceru, bet tas būs ļoti izaicinoši. 

Saistībā ar jauno mācību saturu Izglītības un zinātnes ministrija jau ieplānojusi nākošos soļus vispārējās izglītības digitalizēšanas virzienā. Pašas skolas gan atzīst, ka tam trūkst finansējuma. 

Skolas vienmēr cenšas norādīt finansējumu trūkums, kas noteikti daļēji skolām arī ir, bet svarīga ir arī kopējā skolas un pedagogu nostāja pret šo digitalizāciju.

Tāpat min, ka bieži pedagogi paši neizprot, kā šos digitālos mācību līdzekļus izmantot stundās. Kā tehnoloģiju izmantošanu skolās padarīt jēgpilnu un vai uz to ir jāvirzās?

Tipisks piemērs - es biju vērot otrās klases datorikas stundu, un pat nesapratu, ar kādu programmēšanas valodu viens no zēniem strādāja. Tas ir kaut kas, ko viņi prot labāk nekā mēs. Līdz ar to šis virziens ir neizbēgams. Būsim godīgi – arī darba tirgus un tendences pasaulē pieprasa šo digitalizāciju. Neredzu iemeslu, kāpēc mums pretoties.

Tad kā to panākt?

Tas ir gana komplicēti, bet jāsāk ar pedagogu apmācību. Tad jautājums ir par vides nodrošinājumu - ja skolā ir problēmas ar internetu, tad mēs nevarēsim būt ļoti inovatīvi IT sektorā. Protams, arī finansiālais aspekts. Vēl ir svarīgi, cik mēs paši kā pedagogi un skolas vadītāji gribam, lai digitalizācija ienāk mūsu skolās. Vai mēs esam par vai pret? Mēs bieži vien izglītības sektorā gribam, lai mums visu parāda. Bet, vai tiešām izglītībā visam jābūt pa punktiņiem priekšā? Domāju, ka nē. Kā jau teicu - mēs ieviešam paši savas izmaiņas. Es nesaku, ka to daru vispareizāk un izcilāk, bet es daru tā, kā man liekas labāk. Es, protams, runājos ar vecākiem, citu skolu vadītājiem, pašvaldību un pašiem bērniem, lai saprastu, vai izvēlētais virziens ir pareizs. Bet es negaidu, ka man valsts parādīs visu ar pirkstu. Mēs varam paši gana daudz darīt, ja mēs to gribam.