Ne tikai baltas
Sniegogu (Symphoricarpos) krūmi veģetācijas sezonā ir visai parasti, lai neteiktu, ka ne sevišķi estētiski. To zari ir tievi, spuraini, lapas ovālas, veidojot ne pārāk kuplu un biezu vainagu. Sniegogu ziedi ir sīki zaļganrozīgi čemuriņi. Sniegogu īstais skaistums atklājas rudenī, kad, sākot no septembra, nobriest balto ogu ķekariņi, bet oktobra otrajā pusē, nobirstot lapām, tās izskatās īpaši dekoratīvi un saglabājas līdz pat vēlai ziemai. Ierasts, ka sniegogas ir baltas – ne velti tāds nosaukums, taču selekcionāri ir radījuši šķirnes ar rozā, lillīgām un zaļganām ogām, atklāj stādaudzētavas Sakstagals dendroloģe Zaiga Graudiņa. Visbiežāk Latvijas apstādījumos sastopamas strauta sniegogas, un to dzīvelīguma un izplatības dēļ mēdz rasties iespaids, ka tas ir savvaļas augs, jo izgājis tālu ārpus dārzu un parku robežām, tomēr tā nav. Šī auga dzimtene ir Ziemeļamerika – Kanādas dienvidos tas kuplo, veidojot biezu pamežu, bet pie mums ir ienācējs. Strauta sniegogu ķekari ir drīzāk reti nekā blīvi, taču daudzām dekoratīvajām sniegogu šķirnēm, kuras radītas uz strauta sniegogu bāzes, ķekari ir bagātīgi, smagnēji, kā nosēti lielām ogām. Ogu lielums un daudzums atkarīgs arī no saules – ja sniegogas aug saulainā vietā, tad ogu būs vairāk. Sniegogas ir ziemcietīgas un nav izvēlīgas arī pret augsni, tāpēc nereti to izmanto apzaļumošanai un dzīvžogu veidošanai, kaut arī sniegogas ir gana dekoratīvas arī tad, ja krūmi netiek apgriezti. Apgriežot mazāk veidosies ogas, vairāk būs tieši zaļās masas, bet, lapām nobirstot, paliks kaili zari.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 13. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!