Skaidrības labad jāatgādina, ka valdība vairāk nekā pirms pusotra gada pieņēma jaunu adopcijas kārtību, būtiski mainot normatīvo regulējumu ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu adopcijai uz ārvalstīm. Noteikumi paredz, ka bērnu no aizbildņa ģimenes vai audžuģimenes atļauts adoptēt tikai bērna radiniekiem. Savukārt bērnu, kurš atrodas bērnu aprūpes iestādē, var adoptēt uz ārzemēm, ja Latvijā viņam nav iespējams nodrošināt pienācīgu audzināšanu un aprūpi ģimenē. Tātad šo noteikumu mērķis bija veicināt bērnu adopciju no institūcijām un ierobežot ārvalstu adopciju no audžuģimenēm. Tomēr Tiesībsarga birojs secinājis, ka ārvalstu adopcijai noteiktais ierobežojums nav pietiekams, lai bērni no audžuģimenēm netiktu adoptēti uz ārzemēm. Ar bāriņtiesas lēmumu bērna ārpusģimenes aprūpes formu ir iespējams mainīt no audžuģimenes uz bērnunamu, lai bērns tiktu nodots ārvalstu adopcijai.
Tiesībsargs arī uzskata, ka Saeimai būtu jāizdara politiska izšķiršanās, vai bērni no Latvijas tiek vai netiek nodoti adopcijai uz ārvalstīm. "Valsts politikai adopcijas jautājumos jābūt ilgtspējīgai un paredzamai. Ja tiek atzīta bērnu adopcija uz ārvalstīm, tad likumos un normatīvajos aktos ir jābūt noteiktiem skaidriem un nepārprotamiem kritērijiem, kādos gadījumos tā ir pieļaujama," SestDienai pauž tiesībsargs Juris Jansons ar biroja komunikācijas nodaļas vadītājas Rutas Siliņas starpniecību.
Radoši risinājumi
Pēc Tiesībsarga biroja konstatētajiem gadījumiem, kad bāriņtiesas nolēmušas bērnus izņemt no audžuģimenes Latvijā un ievietot bērnu aprūpes iestādē, lai viņus pēcāk būtu iespējams adoptēt uz ārzemēm, šis jautājums šopavasar nonāca atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas uzmanības lokā. Siliņa Sestdienai apstiprina: ir konstatēti gadījumi, kad, ieviešot praksē jauno regulējumu, bāriņtiesas meklē risinājumus, lai arī bērni no audžuģimenēm tiktu adoptēti uz ārvalstīm. Tiesībsarga birojs gan neveic uzskaiti, cik daudz varētu būt šādu gadījumu, kad bērni no audžuģimenēm "radošā veidā" tomēr tiek nodoti ārvalstu adopcijai. "Jau ar vienu šādu gadījumu ir par daudz!" uzsver Siliņa.
Savukārt labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV), SestDienai komentējot tiesībsarga pārmetumus, vērš uzmanību, ka bērns, lai arī audžuģimenē jūtas aprūpēts, var izteikt vēlmi tikt adoptēts uz ārzemēm. "Visi šie gadījumi, par ko tiesībsargs runā, ir par pusaudžiem, kuriem nav iespējas tikt adoptētiem uz ārvalstīm no audžuģimenes, tādēļ paši bērni ir bijuši spiesti teikt bāriņtiesai, ka viņi nevēlas uzturēties audžuģimenē un vēlas tikt ievietoti iestādē," skaidro ministre. Bērnam ir tiesības atteikties no audžuģimenes, bet bāriņtiesai ir jārespektē bērna viedoklis un vēlmes, tādēļ bērns tiek ievietots iestādē. "Lai arī audžuģimene ir ģimenei pietuvināts pakalpojums, mēs to nevaram uzskatīt par ģimeni. Ja netiek ņemtas vērā bērna vēlmes, tiek pārkāptas bērnu tiesības uz ģimeni," turpina Petraviča.
Jāpiebilst, ka arī ANO Konvencija par bērna tiesībām paredz dalībvalstīm pienākumu nodrošināt bērnam, kas spējīgs formulēt savu viedokli, tiesības brīvi paust savus uzskatus visos jautājumos, kas viņu skar. Turklāt bērna uzskatiem tiek piešķirta pienācīga uzmanība atbilstoši viņa vecumam un brieduma pakāpei. Latvija šo konvenciju ir ratificējusi.
Būtisks kritums
Saskaņā ar Labklājības ministrijas (LM) datiem patlaban (uz 2020. gada jūniju) adopcijas reģistrā ir ziņas par 141 bērnu, kurš atrodas bērnu aprūpes iestādē, vēlas būt adoptēts un par kuru ir pieņemts bāriņtiesas lēmums atļaut bērnu adoptēt uz ārzemēm. Kopumā uz ārvalstīm vēlas 280 bērnu, taču puse no viņiem dzīvo audžuģimenē, tādējādi viņiem šāda iespēja ir liegta automātiski, proti, to izslēdz 2018. gadā pieņemtie likuma grozījumi.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 31.jūlija - 6. augusta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!