Vai sapņu pilis no rīta nesabruks ?

Latvijā jau kādu laiku (precīzāk – kopš 2015. gada, kad Kultū­ras ministrijā (KM) tika izveidota Mediju politikas nodaļa) tiek realizēta mediju politika. Tiesa, par gluži sekmīgu šo procesu nevarētu uzskatīt. Nozari uzraugošajiem ministriem tā nav bijusi prioritāte. Uz to norāda gan tas, ka jau minētā nodaļa ilgstoši ir darbojusies nepilnā sastāvā, gan tas, ka Sabiedrisko mediju likums, kam arī pievērsīsimies šajā rakstā, rodas tik ilgstošās mokās. Tāpat uz ministrijas ''jaudu'' norāda nesenais gadījums, kad, lai gan no KM uz Saeimu tika atsūtīts priekšlikums sasaistīt sabiedrisko mediju budžeta daļu ar konkrētiem procentiem no IKP, Saeimas deputāti to noraidīja. Un cita starpā aktīvus iebildumus izteica pašreizējā kultūras ministra Naura Puntuļa partijas biedre un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Tomēr tagad šķiet, ka jaunais sabied­risko mediju likums varētu ieraudzīt dienasgaismu. Šonedēļ par medijiem atbildīgajā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā panākta konceptuāla vienošanās par vienu no līdz šim disku­tablākajiem jautājumiem – jaunās Sa­biedrisko elektronisko plašsaziņas līdzek­ļu padomes (SEPLP) locekļu skaitu.

Daži zinātāji gan ir skeptiski un norāda – tie, kas pašreiz vārdos atbalstījuši priekšliku­mu, ka padomei jāstrādā triju cilvēku sastāvā, vēlāk varētu arī pārdomāt. Jāprognozē gan, ka šoreiz tā varētu arī nenotikt.

 Lai dzīvoklī nebūtu policista

Kāpēc vajadzīga tāda jauna mediju pado­me? Gan vietējie, gan starptautiskie mediju eksperti jau izsenis norādījuši uz nepieciešamību novērst interešu konflik­tu, jo pašlaik galvenais mediju pieskatī­tājs NEPLP vienlaikus gan pārrauga sabiedrisko mediju nozari, gan ir arī sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētājs. Vienkāršojot – varētu iedomāties, ka Valsts policija, kura pieskata, vai visi dzīvo saticībā un nezog, arī sāktu uzvesties kā civiliedzīvotāju dzīvokļu īpašnieki – zvanī­tu pie durvīm un norādītu, kādās krāsās būtu jākrāso sienas, cik bieži jāēd dārzeņi un ka ir jāvingro.

Vai arī, ja, piemēram, Valsts kontrole vienlaikus gan uzraudzītu Rail Baltica izbūvi Latvijā, gan arī vienlai­kus būtu pati šī projekta ieviesēja.

Jaunais likums paredz, ka sabiedriska­jiem medijiem, kas, visticamāk, tiks veidoti kā viens apvienots medijs, gluži kā solīdiem valsts uzņēmumiem būs gan valde, gan padome. Un, protams, paliks vēl arī policists – NEPLP. Dažuprāt, ar laiku NEPLP funkcijas tad varētu pārņemt mākslīgais intelekts, kas, piemēram, fiksētu, vai nenotiek Reklāmas likuma pārkāpumi, vai ēterā neskan rupjības vai Putina slavas dziesmas.

 Mazāk ir labāk

Kur radīsies šie trīs jaunie SEPLP locek­ļi? Plānots, ka vienu no tiem virzīs Valsts prezidents, otru – nevalstiskais sektors, konkrētāk, Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoran­da īstenošanas padome (tāpēc varbūt ir vērts pievērst uzmanību tam, kas tiks ievēlēti nākamajā memoranda īstenoša­nas padomē), un trešo – Saeima. Jāpiezīmē, ka vēl iepriekšējā Saeimas sasauku­mā bija sarežģīti par šo vienoties, jo daļa politiķu vēlējās lielāku Saeimas iesaisti padomes veidošanā.

Saeimas Cilvēktiesī­bu un sabiedrisko lietu komisijas priekš­sēdētājs Artuss Kaimiņš arī SestDienai atgādina, ka trīs ir labs skaitlis kaut vai tāpēc, ka to ir viegli palielināt.

Taču otrs ceļš, piemēram, samazināt locekļu skaitu no septiņiem uz trim, pēcāk būtu sarežģīts.