Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus

Ilmārs Znotiņš

Bildē! Drīz tā visa nebūs. Intervija ar fotogrāfu Ilmāru Znotiņu

Fotogrāfs Ilmārs Znotiņš personiskā projektā 30 gadu garumā iemūžinājis Latgales ļaudis – savu ģimeni, kaimiņus un vienā attēlā – veselu ciemu – teju kā Jaunsudrabiņa Baltās grāmatas varoņus, uzvērtus uz gadalaiku un Dievs, daba, darbs ass.

Gudri un izmanīgi

Mazām valstīm un tautām vienmēr ir bijis sarežģīti pastāvēt un izdzīvot. Lielie kaimiņi bez īpašām ceremonijām dažādos laikos iestaigājuši savu interešu ceļus ar karavīru zābaku rievainajām zolēm. Viena no šādām valstīm ir Luksemburga, kura šodien ir turīgākā Eiropas Savienībā. Kā ar pusmiljonu iedzīvotāju un sarežģītu vēsturi viņi to spējuši? Šis jautājums rosās manā apziņā un uzmācīgi liek salīdzināt ar pašu mājās sasniegto. Droši vien atšķirīgā ir vairāk nekā kopīgā, tomēr salīdzināt var.

Lai noņemtu spriedzi

Pazīstu Viesturu Koziolu kopš universitātes laikiem. Esmu viņa draugs. 2010. gada augustā Viesturs Koziols kļuva par 52% akciju ipašnieku Dienā un aicināja mani darbā. Sekoju notikumiem ap laikrakstu un sapratu, ka piedāvājuma pieņemšana vieglas dienas nesola. Kā vērotājs no malas redzēju, ka preses tirgus ir par šauru trim latviešu dienas avīzēm.

Bīstama spēle

Modernajā pasaulē pieejamās informācijas daudzums nav salīdzināms ar laiku, kad ierindas cilvēks paļāvās uz lasīto laikrakstos, dzirdēto radio un skatīto tālrādē. Tehnoloģijas padarījušas informācijas izplatīšanu par jebkura indivīda iespēju iespraukties globālajā apritē. Informācijas ir bezgalīgi daudz, tās «iemešana» cauru diennakti virmojošajā informatīvajā telpā nemaksā neko.

Trīsdesmit pieci

Pirms trīsdesmit pieciem gadiem man bija desmit gadu, droši vien biju pionieris. Manuprāt, elektriskajos vilcienos durvis braucēji pieturās vēra ar roku un skaņu ierakstus mūsu dzīvoklī Ķengaragā atskaņoja gāzes plīts izmēra lampu magnetofons ar lentēm. Trīsdesmit piecu gadu laikā pasaule ir mainījusies aizvien straujāk.

Laiks jaunai derībai

Mēs esam tik maz, cik mēs esam, un vairāk mēs nevaram būt, tā jau asoņdesmitajos dziedāja Čikāgas piecīši. Latviešu Latvijā vairāk nav kļuvis, gluži pretēji… Arī jaunu kopību, kuru nosacīti varētu saukt «latvijieši», neesam radījuši. Kā lai mēs apvienojam un integrējam cittautiešus, ja paši latvieši nespēj vienoties par nācijas izdzīvošanai nepieciešamo? Divdesmit neatkarības gadus latviešu partijas veidoja vairākumu Saeimā un dominēja valsts pārvaldē.

Katra valoda ir vērtība

Mans tēvs 1950. gadā atbrauca uz Rīgu, lai īstenotu savu sapni - kļūtu par jūrasbraucēju. Jauneklim no Latgales izdevās ietikt jūrskolā sacensībā ar Rīgas un citu novadu puišiem. Pēc mēneša tika paziņots, ka mācības notiks krieviski un tie, kas pirmo sesiju krieviski nokārtot nevarēs, pakos koferus un brauks atpakaļ uz savām sādžām.

Puspatiesība un sintētika

Rīgā jau redzami priekšvēlēšanu aģitācijas plakāti - dažādas partijas, dažādas sejas. Izpētīju vienu no tiem. Tas atrodas iepretim degvielas uzpildes stacijai un vietai, kur piestāj lielie patērētāju ceļošanas kuģi. No milzīgā sintētiskā audekla gājējus un braucējus uzlūko mūsdienu Mona Liza. Jauna, skaista, bez grumbiņas sejā - sintētisks skaistums, gluži kā no sieviešu žurnāla vāka, kur nav svarīgs pats cilvēks, bet gan tēls, ko radījuši stilisti, grimētāji, mākslinieki, fotogrāfi un cilvēki, kas viņus vada.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide