Izglītība

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju izglītības kvalitāti skolās vērtē pozitīvi

Vairāk nekā puse jeb 51% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā izglītības kvalitāti Latvijas skolās vērtē pozitīvi, atklāj pētījumu kompānijas TNS veiktā aptauja.Desmit baļļu skalā izglītības kvalitāte vidēji novērtēta ar 6,2 ballēm.Drīzāk pozitīvu vērtējumu (septiņas un vairāk balles) par izglītības kvalitāti Latvijas skolās sniegusi puse (51%) Latvijas iedzīvotāju.

1. septembris, 2014, 15:42

Jaunais mācību gads nes pārmaiņas un jaunumus

Pēc aptuvenām aplēsēm, šodien savas skolas gaitas Latvijā sāk 22 775 pirmklasnieki, savukārt kopumā dienas vispārizglītojošajās skolās mācīsies ap 199 655 skolēniem. Tas ir aptuveni par 2000 mazāk nekā pērn. Iemesls ir demogrāfiskā situācija, kas īpaši tiek izjusta vidusskolas klasēs. Savukārt par pirmklasnieku trūkumu šogad neviens nesūdzas, un arī kopumā mācību gads sācies mierīgāk nekā pērn - atrisināts mācību līdzekļu jautājums un skolotājiem šoreiz vēl pirms 1.

1. septembris, 2014, 7:08

Steidzamāk risināmās problēmas skolās ir skolēnu nedisciplinētība un labu pedagogu trūkums

Pēc Latvijas iedzīvotāju domām, vissteidzamāk risināmās problēmas Latvijas skolās ir skolēnu nedisciplinētība, labu pedagogu trūkums un zemās skolotāju algas, atklāj jaunākā _DNB Latvijas barometra _aptauja.Disciplīnas trūkumu skolēnu vidū kā vissteidzamāk risināmo problēmu Latvijas skolās norādījuši 57% aptaujāto.

28. augusts, 2014, 12:17

Programmēšana līdztekus ābecei

Sākot studijas augstskolā, atskārsme, ka lekcijās netiek mācīts tas, kas tika sagaidīts, dažos gadījumos varētu pat nebūt neparasta situācija. Nepareizais priekšstats tiek radīts jau skolas solā, kur, piemēram, informātiku patlaban māca pēc apmēram 10 gadu vecas mācību programmas. Šajā jomā varētu būt izmaiņas, jo informātikas skolotāji ir gatavi mācību vielu papildināt arī ar programmēšanas pamatiem un citām lietām, kas sniedz ieskatu informāciju tehnoloģiju nozares darbā, savukārt pašu apmācību sākt jau no otrās, nevis tikai no 5.

26. augusts, 2014, 8:43

Mainot izglītības standartus, varētu mainīties arī skolēnu slodze

Lielā mācību priekšmetu sadrumstalotība un samērā zemie skolēnu sasniegumi lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs ir iemesls Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerei mācību saturu pamatskolās un pēc tam arī vidusskolās balstīt uz konkrētu kompetenču apgūšanu, nevis zināšanu iekalšanu, piektdien vēsta laikraksts Diena.

16. maijs, 2014, 7:25

RSU rektors: Šogad spilgtāk kā iepriekš pierādīsies dzīvotspējīgākās augstskolas

Ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektoru profesoru Jāni Gardovski sarunājas Māris Zanders.

13. maijs, 2014, 8:24

Lauku skolā visi savējie

Ogres novada Mazozolos mācās vien daži desmiti bērnu, bet, lai skolotāji nesaņemtu mazāk par kurinātājiem, pašvaldība piemaksā pie valsts algām. Par nelielā pagasta skolas dzīvi un ikdienas izaicinājumiem otrdien vēsta laikraksts Diena.

13. maijs, 2014, 7:54

Kuldīgā no četrām vidusskolām plāno saglabāt divas

Šobrīd Kuldīgā vidējo izglītību var iegūt četrās vidusskolās. Tomēr ar katru gadu audzēkņu skaits samazinās, tāpēc skolas ir spiestas konkurēt savā starpā, lai sadalītu jau tā rūkošu vidusskolēnu skaitu. Trešdien, 5.februārī, Kuldīgas novada domes Izglītības komisija prezentēja stratēģisko projektu, kurā piedāvāts novada vidusskolēnus koncentrēt divās vidējās izglītības iestādēs – vienā vidusskolā un vienā ģimnāzijā, portāls Diena.

8. februāris, 2014, 10:19

Izglītības ministrs: Vieglākais ceļš ne vienmēr ir labāks

7. janvāra Ministru kabineta lēmums atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinājumu ieviest skolās vēl vienu obligāto eksāmenu dabaszinātnēs - fizikā vai ķīmijā - izraisīja emociju izvirdumu un sen neredzētu aktivitāti sociālajos tīklos, popularitātes un aktualitātes ziņā pārspējot pat valdības veidošanas epopeju.

14. janvāris, 2014, 9:39

Bāliņa: Papildu eksāmens ir viena no nepieciešamajām izmaiņām izglītībā

LIKTA atzinīgi vērtē izglītības ministra Vjačeslava Dombrovska panākto atbalstu valdībā vēl viena centralizēta eksāmena ieviešanai vispārējās izglītības iestādes beidzējiem. Atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajām un Ministra kabineta apstiprinātājām Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam, līdzšinējo absolventu zināšanu pārbaudi papildinās izvēles eksāmens ķīmijā vai fizikā.

13. janvāris, 2014, 13:22

Pedagoģijas maģistre: Es Jūs piespiedīšu mīlēt ... fiziku vai ķīmiju. Izvēlieties!

Otrdien izlasīju informāciju, ka pēc kaismīgām diskusijām par nepieciešamību attīstīt koledžas un veicināt skolēnu interesi par eksaktajām zinātnēm, valdība akceptēja Izglītības un zinātnes ministrijā tapušās Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, kas paredz tuvāko gadu laikā ieviest obligātu centralizēto eksāmenu fizikā vai ķīmijā.

9. janvāris, 2014, 11:10

Būt vai nebūt vēl vienam centralizētajam eksāmenam - vērtē nozares pārstāvji

Izskatot Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, valdība otrdien atbalstīja izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska (Reformu partija) rosinājumu ieviest vēl vienu centralizēto jeb obligāto eksāmenu vidusskolēniem - fizikā vai ķīmijā. Portāla Diena.lv aptaujāto skolu un ar izglītības jomu saistīto organizāciju pārstāvji atzīst, ka šāda ierosme ir jaunums, nākusi negaidīti un vēl ir daudz neskaidrību, kas jārisina, pirms šādu izmaiņu ieviešanas.

8. janvāris, 2014, 17:01