Labākais vecums sistemātisku mācību uzsākšanai ir septiņi gadi, intervijā aģentūrai LETA atzīst Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (GKR).
"Mans vārds ir Annija, es jums rakstu, lai vērstu uzmanību uz kādu nopietnu problēmu Latvijas skolās. Nesen esmu beigusi vidusskolu, bet laikā, kad vēl mācījos, man un daudziem maniem klasesbiedriem bija problēmas ar koncentrēšanos mācībām un dažādas veselības problēmas, kuru cēlonis bija nekas cits kā totāls bezgaiss telpās," ar šādu vēstījumu pie portāla Diena.lv vērsās Annija Marta Cvetkova, skaidrojot vienu no iemesliem, kāpēc skolēni stundās "knābā" un nespēj koncentrēties. Publicējam Annijas pieredzes stāstu:
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) turpmākajos gados plāno ieviest konceptuāli jaunu pedagogu izglītības sistēmu Latvijā, kas iet roku rokā ar jauno mācību saturu. Ministrija pedagogu darbam vēlas piesaistīt nozaru speciālistus, pakāpeniski samazināt budžeta vietu skaitu, kā arī veicināt pētniecību. Pedagoģijas programmas pašlaik Latvijā īsteno sešas augstskolas, un to nav plānots mainīt, bet līdz 2023. gadam par trešdaļu varētu sarukt pašu programmu skaits.
Daugavpils ietekmes areālā esošo 12 vidusskolu vietā pētījuma Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā autori ieteikuši attīstīt valsts ģimnāziju un vēl piecas vidusskolas. Pat vidusskolēnu skaitam potenciāli pieaugot uz reorganizējamo apkaimes vidusskolu rēķina līdz 1619, kopā ar jaunpienācējiem no reorganizējamajām Salienas, Zemgales, Sventes, Ilūkstes, Vaboles un Špoģu vidusskolām, šis skaits ir nepietiekams esošo vidusskolu skaita uzturēšanai.
Pirms izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (Vienotība) gaidāmā informatīvā ziņojuma ir pāragri sākt diskusijas saistībā plāniem veikt pakāpenisku pāreju uz izglītību tikai valsts valodā, pirmdien pēc koalīcija padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Pēc šī ziņojuma sagatavošanas par to arī varētu notikt diskusijas, norādīja premjers.
2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
Valsts aizsardzības mācība vidusskolās nevar būt obligāta visiem, uzskata Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks. To arī nevarētu reāli īstenot, jo trūkst resursu un militāro mācību nevar uzspiest visiem. Arī jaunajā mācību saturā paredzēts, ka tas būs izvēles priekšmets, un šoruden plānots aptaujāt skolas un potenciālos vidusskolēnus, lai saprastu, cik liela daļa būtu šādā apmācībā ieinteresēti.
Izglītība palīdz attīstīt sapratni, bet tā rada empātiju, ir pārliecināts izglītības un labdarības reformators, Britu padomes vadītājs sers Kīrens Diveins. Nesen viņš viesojās Latvijā, lai parakstītu sadarbības memorandu par jauna mācību satura izstrādi arī pie mums
Eksāmeni kā viena no vērtēšanas iespējām paliks arī pēc mācību satura reformas, šodien konferencē Vērtēt, lai mācītos uzsvēra izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība). Uzrunājot izglītības darbiniekus, ministrs uzsvēra, ka mūsdienās vecāki vēlas, lai skolēni zinātu un prastu visu. Savukārt, runājot par kompetenču pieeju mācību saturā ekspertiem jāatrisina jautājums par to, kā sagatavot bērnus nezināmai nākotnei.
Šogad mazākajā skolā Latvijā mācās vien astoņi skolēni, savukārt lielākajā izglītības iestādē skolēnu skaits ir 201 reizi lielāks, proti, 1610 skolēni, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotie dati.