Skolu dzirkles turpina cirpt
Ik gadu tiek reorganizēti vai likvidēti vismaz pāris desmiti izglītības iestāžu.
Izglītības un zinātnes ministrija
Par IZM parlamentāro sekretāru kļuvis Riekstiņš
Pirmdien Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāra pienākumus sāk pildīt 13.Saeimas deputāts, Jaunās konservatīvās partijas frakcijas priekšsēdētāja biedrs un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Sandis Riekstiņš, aģentūru LETA informēja ministrijā.
Puse skolotāju nesteidz potēties
Satraucoši zemi ir pedagogu potēšanās rādītāji: tie nepārsniedz pusi no visiem nozarē strādājošajiem. Tiesa, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcībā nav datu, cik ir Covid-19 izslimojušo. Pieplusējot šo skaitu, aina izskatītos nedaudz labāka. Taču diez vai tik optimistiska, lai ar pārliecību 1. septembrī atvērtu izglītības iestādes.
Meklē pieeju pedagogu piesaistei
Izglītības tematiskajā grupā, kurā ietilpst pedagoģijas un izglītības zinātnes programmas, 2020. gadā tika uzņemti vairāk nekā 1700 studējošo, bet beidza 1240. Pirms divdesmit gadiem šie skaitļi attiecīgi bija 5090 un 3896. Salīdzinot ar pārējām studiju programmu grupām, šajā ir vismazākais atbirums: absolvē 84,6%, kamēr vidējais rādītājs ir 60,4%. Lielākā daļa – 70% – šajā jomā mācās par maksu, dodot priekšroku nepilna laika studijām, apvienojot mācības ar darbu nozarē.
Šuplinska izstājas no Jaunās konservatīvās partijas
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) izstājas no Jaunās konservatīvās partijas (JKP), liecina viņas paziņojums mikroblogošanas vietnē Twitter.
Saeimas deputāte Anita Muižniece piekritusi kļūt par izglītības un zinātnes ministri
Saeimas deputāte un bijusī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Anita Muižniece (JKP) ir piekritusi kļūt par izglītības un zinātnes ministri, aģentūrai LETA apliecināja Muižniece.
Šuplinska: Klātienes mācības atkarīgas no vakcinēšanās un sabiedrības imunitātes pret Covid-19
Klātienes mācību rīkošana skolēniem un studentiem nākamajā mācību gadā būs atkarīga no tā, cik liela sabiedrības daļa būs vakcinējusies pret Covid-19, pirmdien preses konferencē žurnālistiem sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP)
Zinātnei jauns vadonis
Latvijas Zinātnes padomes (LZP) direktora amatam tiek virzīts līdzšinējais Daugavpils Universitātes (DU) Tehnoloģiju departamenta vadītājs Edmunds Tamanis. Viņš ir izturējis konkursu uz vakanto vietu, un nu pilntiesīgai darbībai vajadzīgs tikai Ministru kabineta akcepts. Daudziem nozarē strādājošajiem gan nav paslīdējusi garām Tamaņa pietuvinātība Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), kuras biedre Ilga Šuplinska vada Izglītības un zinātnes ministriju (IZM).
Pirmais solis pareizajā virzienā
Jau šoruden tiek plānots piešķirt 160 eiro stipendijas daudzbērnu ģimeņu studējošajiem.
Nometnēm arī valsts nauda
Jau pēc pāris nedēļām klāt būs jūnijs, un daudzviet durvis vērs bērnu un jauniešu vasaras nometnes. Kā jau ierasts, arī pašvaldības atvēl savu finansējumu atkarībā no rocības un iespējām. Daudzviet ir izsludināti konkursi vasaras nometņu rīkotājiem, bet vēl daļā pašvaldību tie jau noslēgušies. Šogad savu artavu plāno sniegt arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), "lai būtu iespējams atbalstīt bērnus, kuri ilgstoši pavadījuši laiku attālinātajā mācību procesā".
Rosina mīkstināt ierobežojumus izglītībā un sportā, sasniedzot konkrētus vakcinācijas rezultātus
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina mīkstināt vairākus Covid-19 ierobežojumus izglītībā, sportā un darbā ar jaunatni, ja tiek sasniegti konkrēti vakcinācijas rezultāti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais dokuments par IZM priekšlikumiem Valsts kancelejas Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un Veselības ministrijai (VM).
Turpmāko gadu ceļa karte sporta politikā
Nākamā cikla (2021.–2027. gadā) sporta politikas pamatnostādnēs kā galvenā prioritāte ir noteikta bērnu un jauniešu sporta attīstība, akcentu liekot ne tikai uz profesionālās ievirzes sportu, bet arī interešu izglītību. Būtisks ir ne tikai augstu sasniegumu sports, bet arī plašākas sabiedrības iesaiste fiziskās aktivitātēs. Diemžēl statistika rāda – sabiedrība kļūst arvien mazkustīgāka: Eiropas Savienībā vidēji 40% iedzīvotāju vismaz pāris reižu nedēļā nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, bet Latvijā – tikai 28%.