Holivudas zvaigzne Džordžs Klūnijs, kurš nesen debitēja uz Brodvejas skatuves, paziņojis: ja līdz šī gada Tony balvu pasniegšanas ceremonijai nebūs ataugusi viņa dabiskā matu krāsa, viņš apsver iespēju noskūt galvu.
Pirms 90 gadiem Akronas pilsētā (Ohaio štats, ASV) divi šķietami nelabojami dzērāji, kuri bija nolēmuši pielikt punktu šim kaitīgajam ieradumam, lika pamatus kustībai, kas mūsdienās visā pasaulē pazīstama ar nosaukumu Anonīmie alkoholiķi (Alcoholics Anonymous jeb AA). Biedrības pamata princips ir pavisam vienkāršs – tie, kuri nolēmuši atmest dzeršanu, regulāri pulcējas kopā un motivē cits citu atteikties no domām par glāzītes cilāšanu.
Teju ikviena cilvēka sapnis – pēc iespējas garāks mūžs – lēnām piepildās, taču, izrādās, no valstu organizācijas un sabiedrības pārvaldes viedokļa tas nebūt nenozīmē vieglāku un vienkāršāku dzīvi.
Politikas analītiķis Mārtiņš Vargulis par karu, kas ir mūsu pašu rokās, par saukli "valsts pirmajā vietā" ASV izpratnē un par cerību, ka Čērčila teiciens nostrādās.
Gleznotāja Sandra Krastiņa bija 1995. gada 3. jūnija SestDienas salona viešņa. Vaicāta, vai pienāks laiks, kad mākslinieks varēs dzīvot brīvāk un neatkarīgāk, Krastiņa atbildēja: mākslinieks var dzīvot brīvi un neatkarīgi vienmēr.
" (..) tā ir sajūta. Ideoloģija. Bet pats galvenais – cilvēks." Ņemot vērā aizvadītās nedēļas kontekstu, kad visā Latvijā ar iepriekšējo balsošanu jau sākās pašvaldību vēlēšanas, gandrīz varētu domāt, ka šie vārdi teikti par politiku. Bet nekā. Šoreiz tas ir pilsētvides apgleznotāja Daiņa Rudens teiktais par ielu mākslu.