Gatavojoties prezidenta vēlēšanām, kandidāti debatēs rātni un harmoniski apgalvoja, ka Jūrmalas rezidencē nedzīvošot. Sergejs Dolgopolovs turklāt uz darbu bija gatavs braukt no Pļavniekiem ar trešo autobusu. Žēl, ka to skatu nevarēs redzēt.
Masu medijos izskanējis, ka Latvijas Pensionāru federācija (LPF), tā teikt, nostājusies uz kara takas un LPF aktivitātes varot pat būt viens no valdības krišanas iemesliem. Vienlaicīgi premjerministres partijas interneta vietnē izlasāma ziņa, ka 5. jūnijā Straujuma tikusies ar Rīgas Aktīvo senioru aliansi, Latvijas Senioru aliansi un Latgales reģionālo Senioru apvienību un "Senioru apvienības uzsvēra, ka neatbalsta Latvijas Pensionāru federācijas akciju par parakstu vākšanu, jo tā nav pragmatiska virzība uz pensionāru stāvokļa uzlabošanu budžeta iespēju ietvaros".
Kā zināms, pagājušonedēļ ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola bija Liepājā, lūkojot metalurgu kārtējās likstas. Mēs, protams, varējām fantazēt, kā ekonomikas ministres kundze lēnā, neko labu nesološā gaitā virzās gar miera stājā sastingušo Liepājas metalurga priekšnieku ierindu, zīmīgi sitot ar pātadziņu pret spoži nolakoto zābaka stulmu. Gar rindas aizmuguri lavās sanitāri ar nestuvēm, veikli uztverot un apguldot paģībušos. Vai arī - aiz ministres pa velmēšanas cehu klusi tipina rūpnīcas spice, iztapīgi katru vārdu pierakstot pelēkos bloknotiņos.
Valdības šodienas sēdes darba kārtībā ir vairāki jautājumi, kuru virzītāji brīnumjauki demonstrē uzvedības modeli: ja kaut kas - šajā gadījumā nauda - ir manās rokās, tas ir mans un es no tā atteikties negrasos. Pat ja runa ir par valsts naudu un to, ka valstij var būt arī citas vajadzības.
Tuvojoties Valsts prezidenta ievēlēšanas datumam, aizvien biežāk dzird pieteikto kandidātu slavinošus vārdus - viens, lūk, ir labākais, jo aizstāv latviešus, cits - tāpēc, ka pārstāv arī cittautiešus, vēl kāds - savas politiskās pieredzes vai rakstura īpašību dēļ. No tā izrietoši - ar prognozēm, kurš visdrīzāk tiks ievēlēts, bārstās gan pieredzējuši politiķi, gan vienkārši ļaudis savstarpējā saskarsmē. Notiek interneta balsojumi, no kā atkal daudzi cenšas "izspekulēt", kurš vairāk pelnījis vai kuram saskaņā ar "tautas gribu" noteikti būtu jātiek augstajā amatā.
Varbūt nākotnē šī diena - 26. maijs - tiks atzīmēta kā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) diena. Vai arī ministrijas PIEMIŅAS diena. Kā uz to paskatās. Ministru kabineta sēdē šodien paskatās uz vairākiem IZM saražotiem dokumentiem. Katrs no tiem piemiņas dienas vērts.
Sākusies faktiski pēdējā nedēļa oficiāli izvirzīto kandidātu uz Valsts prezidenta amatu publiskai iztaujāšanai un tirpināšanai. Kopumā tas norit diezgan garlaicīgi (atruna - priekšā gan vēl LTV rīkotās kandidātu publiskās debates). Turklāt ceturtā vara brīžiem pārcenšas. Mēs tik ļoti vēlamies, lai nākamais prezidents nebūtu provinciāls, ka paši kļūstam.
Latvieši turpina šķelties "pareizajos", ko parasti attiecina uz sevi, un "nepareizajos" - tajos, kurus nolamāt. Vēlams publiski. Vairākus piemērus zina katrs pats, nekavēsimies pie to uzskatījuma. Jo vairāk tāpēc, ka visiem pārējiem nošķīrumiem nupat piepulcējies vēl viens - Renāra Kaupera izteikumi par labu koncertēšanai Krievijā arī pēc tam, kad sākušies visiem zināmie notikumi Ukrainā, tautas mīlēto grupu Prāta vētra "pareizo" acīs padarījuši teju vai par tādu kā spitālīgo, no kura jānovēršas, no kura jādistancējas.
Bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs, pašlaik aizsardzības ministra padomnieks Jānis Kažociņš šonedēļ piedāvāja īpatnu skatījumu uz Krievijā notiekošo: "Ja kāds domā, ka, Putinam zaudējot varu, iestāsies labāki laiki, tad es domāju, ka viņš rūgti maldās, jo var iestāties pat vēl sliktāki laiki." Kažociņa skatījumā, Krievijas līderis ir "racionāls" - vismaz jautājumā par kodolieroču lietošanu -, savukārt viņa vietā varot nākt cilvēks, kurš tāds nav.
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola ir lielisks ieguvums. Gudra, pašapzinīga, šarmanta dāma. Lieliski runā, priekšvēlēšanu diskusijās patīkami pārsteidza. Turpina pārsteigt arī tagad.
Situācija ar biežo informācijas noplūdi no valsts iestādēm nav normāla, nesen tiekoties ar Saeimas deputātiem, pauda ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Īpašu satraukumu raisot fakts, ka cilvēki kā pašsaprotamu sākuši uztvert no valsts iestādēm slepenībā iegūtas informācijas publiskošanu medijos.
