Katram Smilu ģimenē ir bijuši savi iemesli un argumenti, kāpēc sākta braukšana ar stāvošajiem ūdensmotocikliem. Taču tagad tā jau ir nostiprinājusies kā kopīgs sportisks hobijs svaigā gaisā un saliedējoša nodarbe, ko ģimene – vecāki Egija un Māris un bērni Inese (20), Roberts (17) un Annija (9) – jau vairākus gadus praktizē visi kopā. "Šis vaļasprieks aizņem daudz laika, un es ļoti novērtēju, ka mēs to darām visa ģimene. Tās nav, piemēram, pazaudētas sestdienas, kad pārējie nīkst mājās, kamēr viens dodas uz treniņiem vai sacensībām," spriež Egija Smila. Viņa piebilst, ka ūdensmotocikli arī stiprina imunitāti, jo ģimene treniņos brauc jebkādos laikapstākļos no aprīļa, tiklīdz gaisa temperatūra ir +10 grādi, līdz pat vēlam rudenim. "Esam pat 18. novembrī ar valsts karogiem braukuši. Es jau smejos, ka mums mājās dažāda biezuma hidrotērpu ir vairāk nekā citiem parasto drēbju skapī."
Visi pēc kārtas
Pirmais impulss 2018. gadā bijis vecākās meitas ašais, karstasinīgais raksturs. Inesei bija 15 gadu, un ik uz soļa laukā lauzās vēlme pēc asām izjūtām, adrenalīna, riska. Inese tikko bija pametusi volejbola treniņus, trūka aktivitātes vasarai. "Vīrs man teica – klausies, viņa vienmēr darīs kaut ko traku, aizliegumi nedarbosies, tāpēc labāk, lai tas notiek kontrolētā veidā," Egija stāsta. Māris uzrunāja bijušo darba kolēģi Jāni Uzaru, kurš kopā ar meitu Kristu aktīvi darbojas Latvijas Ūdensmotociklu sporta asociācijā, cenšas attīstīt šo sportu Latvijā un paši guvuši godalgas sacensībās Eiropas un pasaules līmenī. Asociācijas bāzē – ūdenskrātuvē Ozolnieku pagasta Cenā – izmēģināt braukšanu ar ūdensmotocikliem var ikviens, un Inesei šī aktivitāte ļoti iepatikās.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 4. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60