Retāk, bet apzinātāk
Statistika un nozares novērojumi rāda – alkohola lietošanas paradumi mainās, īpaši jaunāko paaudžu vidū. Iepriekšējām paaudzēm alkohols bieži bija katras nedēļas nogales fons, tagad tas arvien vairāk kļūst par apzinātu izvēli tikai īpašos brīžos.
Dzērienu ražotāji atzīst, ka pieaug interese par bezalkoholiskajiem un zema alkohola līmeņa dzērieniem. Cilvēki joprojām grib garšu un rituālu, bet ne vienmēr alkohola ietekmi. Tieši tāpēc pēdējos gados tirgū strauji pieaudzis bezalkoholiskā alus, dzirkstošo dzērienu un kokteiļu, kā arī bezalkoholiskā vīna piedāvājums.
Mazāk grādu, vairāk stāsta
Bārmeņi novēro līdzīgas tendences. Gados jaunākie klienti arvien biežāk jautā pēc «bezalkoholiskiem, bet interesantiem» dzērieniem. Pirms 10–20 gadiem tas bija retums, tagad – norma. Cilvēki nāk uz bāru socializēties, nevis piedzerties.
Tajā pašā laikā alkohols no bāriem nepazūd. Drīzāk mainās attieksme – mazāk glāžu, bet kvalitatīvāks dzēriens. Populāri kļūst vietējie dzērieni, amatnieku alus, mazie vīna ražotāji. «Dzert mazāk, bet labāk» kļūst par jaunu devīzi.
Ārstu skatījums
Ārsti un atkarību speciālisti jauno tendenci vērtē piesardzīgi optimistiski. Ja cilvēks alkoholu lieto retāk un mazākos daudzumos, tas noteikti samazina veselības riskus. Tomēr svarīgs ir ne tikai dzēriena veids, bet arī attieksme. Ja bezalkoholisks dzēriens palīdz cilvēkam piedalīties sabiedriskajā dzīvē bez spiediena dzert, tas var būt pozitīvs instruments.
Vienlaikus ārsti brīdina: bezalkoholiskie dzērieni nav burvju risinājums. Ja cilvēkam jau ir atkarības pazīmes, nepieciešams risināt cēloņus – stresu, trauksmi, depresiju.
Mārketings vai reālas pārmaiņas?
Skeptiķi bezalkoholisko dzērienu popularitāti dēvē par veiksmīgu mārketingu. Daļa patiesības tajā ir – ražotāji aktīvi izmanto veselīga dzīvesveida, sporta un mentālās labsajūtas tēmas. Taču sociologi norāda: mārketings strādā tikai tad, ja tas sakrīt ar sabiedrības vajadzībām.
Mūsdienu jaunieši vecumā no 20 līdz 30 gadiem biežāk runā par mentālo veselību, miega kvalitāti un fizisko formu. Sociālie tīkli šo tendenci pastiprina – sportisks ķermenis, skaidra galva un produktivitāte tiek vērtēta augstāk nekā nakts ar smagām paģirām.
Savukārt paaudze 50+ gados bieži saglabā ierastākus paradumus. Alkohols viņiem joprojām ir saistīts ar svētkiem, viesībām un tradīcijām. Tomēr arī šajā grupā pamazām parādās izmaiņas – veselības apsvērumu dēļ cilvēki izvēlas dzert retāk vai pāriet uz vieglākiem dzērieniem.
Piektdienas glāze – pagātne?
Vai iedzert piektdienā kļūst par pagātni? Drīzāk – par izvēli. Cilvēki arvien biežāk piektdienas pavada sporta zālē, pastaigās, kinoteātrī vai vienkārši mājās bez alkohola. Tajā pašā laikā alkohols pilnībā tomēr nepazūd.
Mūsdienās dzert nozīmē nevis aizmirsties, bet piedalīties. Nevis aizbēgt no realitātes, bet papildināt to. Un tieši šī maiņa – no kvantitātes uz kvalitāti, no ieraduma uz apzinātu izvēli – var būt būtiskākā alkohola lietošanas tendence mūsdienu sabiedrībā.
Tirgus izaugsme un proporcijas
Eiropā bezalkoholiskā vīna un bezalkoholiskā dzirkstošā vīna segments strauji aug, kļūstot par nozīmīgu daļu no veselības un «no/low» (nemaz/maz) alkohola tirgus. Lai gan bezalkoholiskie pagaidām vēl ir salīdzinoši neliela daļa no kopējā vīna tirgus (daži procenti), taču ar ļoti ātru pieaugumu pēdējos gados. Tieši Eiropa šajā ziņā ir līdere pasaulē.
Bezalkoholiskā vīna tirgus Eiropā veido aptuveni 40-45% no pasaules bezalkoholiskā vīna tirgus 2024.–2025. gadā.
Šim segmentam īsā laika posmā ir tendence pieaugt no apmēram 20% līdz 30%, liecina tirgus analīzes (Market Data Forecast) prognozes. Cilvēki izvēlas svinību alternatīvas bez alkohola, kā arī šie dzērieni kļūst plašāk pieejami restorānos un veikalos.
Dzirkstošo bezalkoholisko vīnu daļa arī pieaug. Globālā līmenī dzirkstošie bezalkoholiskie vīni dominē tirgū (apmēram 83% no bezalkoholiskā vīna pārdošanas apjoma). Tas iezīmē spēcīgu pieprasījumu pēc dzēriena līdzības ar tradicionālo prosecco vai šampanieti.