Tautas deju ansambļa Līgo vēsture sākās kara putekļos 1945. gada jūnijā – laikā, kad Rīga vēl gulēja drupās. Toreiz Viesturdārzā notika pirmais koncerts, kurā deju soļus mēģināja pirmie drosmīgie. Kopš tā laika Līgo ir kļuvis par simbolu tam, kā tradīcija var dzīvot – elpojot līdzi laikam, mainoties un tomēr saglabājot būtību.
Šodien Līgo ir vairāk nekā deja – tā ir kopiena ar sirds siltumu un skatuvisku spēku, kurā dejo bērni, vecāki un pat vecvecāki. Diždienā uz vienas skatuves sadejos arī 12 ģimenes, bet kopējais Līgo dejotāju skaits būs 356 dalībnieki no dažādām paaudzēm. Kolektīvā ir cilvēki, kuri Līgo nodejojuši vairāk nekā 30 gadus, un šajā sezonā tajā dejo arī 16 precēti pāri, bet viens pāris šoruden vēl tikai teiks “jā”.
“Mums būt par Līgo nozīmē ne tikai dejošanu – tas ir dzīvesveids,” uzsver horeogrāfs un mākslas doktors Jānis Purviņš. “Tajā izpaužas mūsu attieksme pret dzīvi un tradīcijām. Mēs vienmēr meklējam jaunus radošus veidus, kā ļaut tautas dejai uzplaukt un uzrunāt skatītājus no jauna. Šī diždiena būs ne tikai jubileja, bet arī rituāls – satikšanās ar mūsu tautas dziļākajām saknēm vasaras ziedu pilnbriedā.”
Diždiena Līgo. Ziedēšana ir emocionāls un skatuviski daudzslāņains noslēgums koncertu ciklam, kas pavasarī notika četros Latvijas novados, simboliski atklājot zieda Līgo ceļu – no sēšanas līdz plaukumam. Vasaras saulgriežos šis simboliskais zieds uzziedēs kopīgā pieredzē, kur māksla, daba un latviskums saplūdīs vienā kopīgā mirklī.
Dienas garumā apmeklētājiem būs iespēja piedalīties dažādās meistarklasēs: vainagu pīšanā, siera siešanā, pirtsslotu gatavošanā, augu skrubju un tēju maisījumu radīšanā. Apmeklētāji varēs vērot folkloras kopu priekšnesumus – Skandiniekus, Suitu vīrus, Zemgaļus un citus – kas piešķirs šiem svētkiem rituālu dziļumu un balsu daudzbalsību.
Dienas kulminācija būs horeogrāfa Jāņa Purviņa veidotā skatuviskā tautas dejas mistērija Mēs deviņi bāleliņi, kas balstīta latviešu folklorā garākajā dziesmā ar 65 pantiem. Mūzikas pamatā – grupas Iļģi 2021. gadā izdotais opuss. Izrāde veidota kā simbolisks ceļojums cauri Latvijas novadiem un laikmetiem, ko izdejos dažādu paaudžu Līgo dejotāji – kopskaitā 126 dalībnieki.
Šī būs iespēja redzēt, kā folkloras kods transformējas mūsdienīgā, bet saknēs balstītā mākslā – ar mīlestību, cieņu un meistarību.