Kas būs tālāk? Pārdomas pirms tikšanās ar kultūras ministri

Vecais teiciens vēsta, ka cerība ir muļķu mierinājums. Literātiem vienkārši jābūt atvērtākiem sabiedrībai ,ne tik egoistiskiem,egocentriskiem,tad tā varbūt būs. Ne visiem tagadējiem-tas ir skaidrs.

Es nekad neesmu teicis,ka viss Vācietis ir ģeniāls. mans viedoklis vienmēr ir bijis, ka nio dzejnieka-15-20-30 dzejoļi mūža laikā tiks tautā iemīlēti,tos vairāk vai mazāk labi zinās. Dzejniekam to krājumu ar dzejām ir daudz-dažam desmiti mūža laikā.negaidu lai visi būtu ģeniāli,bet talantam savai spēju latiņai jābūt, jānotur.. Nevar arī noliegt,ka agrīnais Vācietis un Ziedonis atšķiras no vēlīnajiem. Iespējojams- katram laikam savs lasītājs. Būtībā vairāk šobrīd jārunā ne par literatūras nederīgumu vai drīgumu,bet jauno, tapušo darbu ietekmi sabiedrībā. Ja ietekmes nav- kaut kas jāmaina-nevar visi vai vairums šodienas literātu strādāt iluzorai nākotnei, kad viņus sapratīs, novērtēs. Vajag pirmkārt to literatūru,kuru šobrīd atzinīgi vērtētu gan kritikas godīgākā daļa gan.sabiedrība. Tērēt sabiedrības naudu un krāt sējumiņus nacionālajā bibliotēkā pa 5-7eksemplāriem, lai iluzorā nākotnē varbūt atklātos mūsdienu autoru ģenialitāte-tas nav nopietni. Lasīt nevar piespiest, var tikai ieinteresēt to darīt. Ar to šobrīd-tā ir kā ir. lat viešu mūsdienu valsts atbalstītajai literatūrai.

redzēju. tā pati neskaidrība, mutes čāpstināšana, kas vienmēr. nav jau nekas uzlabojies, augšas kundziņi ir nekompetenti. vistrakākais ir tas, ka viss iet uz kaut kādu samazināšanu, gluži kā Latvijas teritorija (zīmīgi) aizaug ar krūmiem un nezālēm, atstājot mums pašiem aizvien mazāk vietas, tā arī kultūŗā un demogrāfijā un visur tikai savilktās jostas vien. piemēram, nesen uzzināju,ka Daugavpilī nebraucot nekādi latviešu mākslinieki muzicēt un ar citām latviskām kultūras aktivitātēm, jo vietējie organizatori neaicinot, domādami, ka nebūs peļņas. laikam visās jomās ir jārēgojas naudas smakai jau pa gabalu, lai kāds vispār kko sāktu darīt. ja neredz baigo peļņu, tad neko nesāk. līdzīgi - izdod ārzemju lubenes, jo redz, ka nopelnīs, sava literatūra, labāka literatūra paliek malā. īstenībā likums ir strādāt, vismaz būt gatavam strādāt kaut mazliet vairāk nekā par to maksā. tā kā Soduma Ūlisa tulkojums izpleš valodu, katra cilvēka vienkāršais darbs izpleš Latviju. kur nu, mīļie, Abrenes nav, krūmi gar ceļa malu, ļaužu laukos vairs nav, dzelzceļš mūsu perifērijā izdemolēts, t.i., slēgts, viss pri(H)vatizēts. tagad kultūrā ministres redzējums vai tik nav veidot kultūras industriju, masu produkcijas ražošanu par katru cenu, neskatoties uz to, ka nav tādu mērogu. nav tak jākopē Holivuda, ja to nevar. ar to straumi mums nav pa ceļam. ja citur pasaulē var dzīvot pēc principa 'think big', tad pie mums ir tikai iespējams 'think small'. tas nozīmē -darbs un darbs, birokrātus arī pie darba - reāla darba - mazie uzņēmumi, mazie veikali, apetīti pielāgot iespējām nevis amerikāņu sapņiem. cut your coat according to your cloth, teiktu angļi. to vajadzētu likt pie sirds tiem, kuri ir iekārtojušies visādās institūcijās, kas ražo plānus, noteikumus, memorandus, stratēģijas, prioritātes, kanonus, kurus neviens nespēj un nevēlas pildīt. kamēr nesabruks viss līdz pamatiem, tie kundziņi, kuriem labi, neko nemainīs. ir iedibināta negodīga un netaisnīga sistēma. :(